Rēzeknes autoosta atsāk darbu pussabrukušā ēkā. FOTO

Kasjauns.lv jau rakstīja, ka jūlijā tika slēgta Rēzeknes autoosta un tās kases pārceltas uz dzelzceļa staciju „Rēzekne II”, kur autobusi nepieturēja. Tas sagādāja milzu neērtības gan rēzekniešiem, gan pilsētas viesiem. Ēka tika slēgta pilsētas domes, Rēzeknes autobusa parka un ēkas īpašnieka – SIA „Marno J”  nesaskaņu dēļ Vasarā „Marno J” valdes priekšsēdētājs Jānis Kalvelis teica, ka nomas līgums ar Rēzeknes autobusu parku lauzts tādēļ, ka tas autoostas ēku esot novedis līdz „kritiskam stāvoklim”.

No 1. decembra autoosta atkal atsākusi darbību vecajās telpās, bet vairākus rēzekniešus tas īpaši neiepriecina – ēka ir pussabrukusi. Kasjauns.lv lasītājs Jānis Zariņš rēzekniešu vārdā informē:

„Rēzeknes autoostas ēka, kas atrodas Rēzeknē, Latgales ielā 17, ir uz sabrukšanas sliekšņa un var radīt apdraudējumu pasažieriem. Lai gan Rēzeknes dome pirms gada bija kareivīgi noskaņota cīnīties, lai ēka tiktu savesta kārtībā, pretējā gadījumā to draudot slēgt, diemžēl šobrīd tā vienaldzīgi noskatās un atrunājas par labu ēkas īpašniekam jeb „pilsētas investoram”.

Šobrīd no autoostas ēkas fasādes krīt apmetuma gabali, bet šīs bīstamās vietas netiek īpaši norobežotas no cilvēku piekļuves, lai neapdraudētu ne bērnus, ne pieaugušos. Pie fasādes sienas ir uzstādīts bankomāts. Vienīgais, kas pasargā no apmetuma fragmentu uzkrišanas uz galvas bankomāta lietotājiem, ir nelielais jumts virs tā.

Interesanti, ka pirms gada Rēzeknes pilsētas domes Būvvalde bija apsekojusi teritoriju un savā ziņojumā konstatējusi, ka autoostas ēkas fasādes vairākās vietās šķērso vertikālas plaisas, ieejas lievenis no ziemeļu puses ir izdrupis, vējtvera metāla daļas apakša ir klāta ar rūsu. Fasādes apmetums vietām ir atlupis, dzegas krāsojums – nolobījies. Centrālās fasādes logu ailu apmetums ir saplaisājis, sānu kolonnai pilnībā atkritis apmetums, atsedzot ķieģeļu mūrējumu. Ēkas dienvidu lieveņus klāj plaisas un tie daļēji izdrupuši. Būvniecības eksperti stāsta, ka ēkas jumta konstrukcijas nav rekonstruētas kopš 1955.gada, pārsedzes ir koka, kas šobrīd iespējams ir sapuvušas. Par to, ka ir problēmas jumtā, norāda tas, ka ēka bieži applūst. Un to visu pieļauj viens no lielākajiem un bagātākajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem Latvijā – SIA „Marno J”.

Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs pērn vasarā uzdeva autoostas īpašniekam nekavējoties savest objektu kārtībā līdz 2012. gada 1. septembrim, pretējā gadījumā to aizliegs izmantot kā sabiedrisku būvi un aicinās Satiksmes ministriju noteikt citu autoostu. Tomēr soda sankcijas nav sekojušas vēl līdz šim brīdim. Pat vēl vairāk – ēkas stāvoklis kļūst vēl bīstamāks, bet dome savas soda sankcijas ir nomainījusi pret īpašnieka aizstāvēšanu.

Diemžēl Rēzeknes domes vadība vieglprātīgi izturas pret šī objekta sakārtošanu, neskatoties uz to, ka tā pati bija piedraudējusi izmantot savas likumīgās tiesības piespriest sankcijas un administratīvus sodus par domes izdota rīkojuma nepildīšanu. Autoostu dienā apmeklē daudzi simti novada un tuvējo novadu iedzīvotāju, kas nozīmē, ka tā kā sabiedriska būve nedrīkst apdraudēt cilvēku dzīvības.

Vai patiešām mums ar Zolitūdes traģēdiju Rīgā ir par maz un ir jāgaida, kad cilvēki no jauna cietīs, lai vispār atbildīgās institūcijas sāktu rīkoties, nevis atrunātos, ka tā nav viņu atbildība?! Vai patiešām šauru biznesa interešu aizstāvība ir svarīgāka par cilvēku dzīvībām?”

Autoostu remontēs nākamvasar

Rēzeknes domē Kasjauns.lv noskaidroja, ka autoostas ēkas rekonstrukcija ieplānota nākamā gada vasarā.

Rēzeknes Būvvaldes vadītāja vietnieks Imants Gaiduļs Kasjauns.lv informēja: „Ar Rēzeknes domes 2012. gada 3. maija lēmumu Rēzeknes autoostas īpašniekam SIA „Marnjo J” tika uzdots sakārtot autoostas teritoriju un atjaunot asfaltbetona segumu, kā arī sakārtot pilsētvidi degradējošo autoostas ēkas fasāžu stāvokli. Jau 2012. gadā tika atjaunots asfaltbetona segums, papildus tam 2013. gadā labiekārtotas (pilnībā atjaunotas) pasažieru drošības saliņas, vienlaikus padarot tās pieejamākas arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Rēzeknes autoostas īpašniekiem adresētā lēmuma izpilde vienā prasību daļā (teritorijas sakārtošana) tika uzsākta uzreiz pēc brīdinājuma par piespiedu izpildes uzsākšanu. 2013. gada novembrī tika veikti pasākumi ēkas drošības līmeņa paaugstināšanai, autoostas ēkas dienvidu fasādei (bankomāta izmantošanas zonā) nokaļot visus daļēji atdalījušos apmetuma fragmentus.

Bez tam ēkas īpašnieki ir iesnieguši pašvaldības būvvaldē būvniecības iesniegumu - uzskaites karti autoostas ēkas rekonstrukcijai, kuras ietvaros tiks paredzēta arī fasāžu atjaunošana. Minēto darbu veikšanai nepieciešamā būvprojekta izstrādei izsniegts plānošanas un arhitektūras uzdevums. Tajā ietverti papildus nosacījumi, tostarp attiecībā uz sākotnējā lēmuma piespiedu izpildes turpināšanas iespējām, – noteikti šim objektam maksimāli pieļaujamie termiņi projekta izstrādei un iesniegšanai Būvvaldē, kā arī būvatļaujas saņemšanai un darbu pabeigšanai tajā daļā, kas attiecas uz pašvaldības prasību izpildi. Īpašniekam neievērojot šos termiņus, Rēzeknes pilsētas dome turpinās uzsākto lēmuma prasību piespiedu izpildi.”

 „Mums vismaz izdevās izdarīt to, ko vairāku gadu garumā nespēja izdarīt iepriekšējais operators – noasfaltēt autoostas teritoriju. Mums ir arī garantijas vēstule no pašreizējā operatora, kurš jau ir saņēmis licenci, ka tiks veikta arī pašas autoostas ēkas rekonstrukcija. Tas notiks nākamajā vasarā, kad sāksies būvniecības sezona. Tagad norit projektēšanas darbi, un es ceru, ka nākamgad mēs iegūsim labu, izremontētu autoostu, kas daudz augstākā līmenī sniegs pakalpojumus pasažieriem un pārvadātājiem,” teic Rēzeknes mērs Bartaševičs.