Zolitūdes nelaimīgās būves arhitekti - Kalinku ģimene nobēdzina savu mantu

Kalinku ģimenes mantas glābšanas shēmā iesaistīta arī „Maxima” celtnieka – būvkompānijas „Re&Re” līdzīpašnieka Didža Putniņa ģimene.

Arhitektu Kalinku ģimene, kurai piederošais uzņēmums „Kubs” bija projektējis sagruvušo Zolitūdes „Maxima” ēku, nepilnu nedēļu pēc notikušās traģēdijas aktīvi sākusi darbības, kas liecina par vēlmi ar visiem paņēmieniem izglābt kaut daļu savas mantas, lai tā nekādā gadījumā netiktu konfiscēta par labu traģēdijas upuriem. Sekojot „Parex” bankas saimnieku un citu līdzīgās situācijās nonākušu ļaužu piemēram, Kalinku ģimene šos darbus sākusi ar visvienkāršāk izglābjamo mantu - luksus un pārējām automašīnām, raksta portāls pietiek.com.

Vēl 26. novembrī „Lursoft” un Ceļu satiksmes drošības direkcijas datu bāzes rādīja, ka arhitektu firmai „Kubs” (valde - Andris Kalinka, Zane Kalinka un Dace Putniņa, īpašnieki - Andris Kalinka un Dace Putniņa) pieder četras automašīnas - luksus klases auto „Porsche Cayenne”, BMW 735 un 2010. gada izlaiduma „Land Rover Discovery”, kā arī „Mercedes Benz C180”. Savukārt jau trīs dienas vēlāk datu bāzes rādīja, ka „Kubam” vairs nepieder neviens auto.

Pietiek.com noskaidroja, ka visas četras automašīnas nonākušas SIA „Ella” īpašumā. Šīs SIA valdes locekļi ir Andris Kalinka un Zane Kalinka, bet vienīgais īpašnieks ir vēl viens Kalinku ģimenes pārstāvis - Juris Kalinka. Tas nozīmē, ka automašīnas izdevies pasargāt no iespējamiem īpašumu arestiem un tiesas spriedumiem, tās Kalinku ģimenes lokā pārliekot no vienas „kabatas” otrā.

Šajā Kalinku ģimenes īpašumu glābšanas shēmā piedalījusies arī bēdīgi slavenās būvkompānijas „Re&Re” līdzīpašnieka Didža Putniņa ģimene - Zanes Kalinkas meita Dace Putniņa ir Didža Putniņa sieva.

Arhitekti Zane Kalinka un Andris Kalinka pietiek.com skaidroja: „Vēlamies apliecināt, ka „Maximas” projektā kā arhitekti esam uzņēmušies morālu līdzatbildību par notikušo, tāpēc uz izmeklēšanas laiku esam apturējuši savus arhitektu sertifikātus, apņemoties nedarboties nevienā projektā.

Tāpat mēs esam atvērti un sadarbojamies ar tiesībsargājošajām institūcijām, sniedzam un sniegsim visu mūsu rīcībā esošo informāciju, lai sekmētu patiesības noskaidrošanu šajā traģiskajā notikumā. Vēl vairāk, arhitektu birojs „Kubs” par saviem līdzekļiem ir sācis padziļinātas pārbaudes un ekspertīzes būvkonstruktoru biroju izstrādātajām nesošajām konstrukcijām savos īstenotajos projektos. Kopumā tiks pārbaudīti vairāk nekā 29 objekti, kas projektēti laika posmā no 2000. gada.

Lai sekmētu notikušā cēloņu noskaidrošanu, esam piesaistījuši arī neatkarīgo ekspertu Valteru Celmiņu lielveikala „Maxima” Tehniskā projekta būvkonstrukcijas daļas ekspertīzei.

Attiecībā uz SIA „Kubs”, Zanei Kalinkai un Andrim Kalinkam piederošajiem īpašumiem varam apliecināt, ka līdz patiesības noskaidrošanai un tiesvedības beigām, nekādas darbības ar tiem nenotiks.

Lai iegūtu nepieciešamos līdzekļus procesuālo izdevumu, kā arī citu ar to saistīto izdevumu (ekspertīzes, juridisko palīdzību, konsultāciju utt.) segšanai, SIA „Kubs” ir pārdevis sev piederošos transportlīdzekļus par 43 tūkstošiem latu (ieskaitot PVN) un biroja aprīkojumu par 14 tūkstošiem latu (ieskaitot PVN), par to saņemot naudas līdzekļus.”

Tomēr arhitektu Kalinku ģimene melo, apgalvojot, ka arhitektu firmai „Kubs” piederošās luksusautomašīnas dažas dienas pēc Zolitūdes traģēdijas nācies pārdot, lai tiktu pie naudas, pārliecināts pietiek.com. „Lursoft” datu bāze rāda, ka pērn „Kubs” guvis izcili labu peļņu – 238 tūkstoši latu, turklāt vairāk nekā 181 tūkstotis latu samaksāts dividendēs „trūcīgajiem” Kalinku ģimenes pārstāvjiem. Tas nozīmē, ka patiesībā „morāli atbildīgajiem” „Kuba” īpašniekiem bija pietiekami naudas resursi.

Toties SIA „Ella”, kurai it kā - saskaņā ar Kalinku ģimenes apgalvojumu - esot bijuši nepieciešamie finanšu līdzekļi, patiesībā salīdzinājumā ar „Kubu” finanšu jomā ir tīrais punduris. 2012. gadu šī SIA, kuras vienīgais īpašnieks ir Juris Kalinka, bet valdē ir Zane un Andris Kalinkas beigusi ar 56 latu peļņu, savukārt viss pagājušā gada apgrozījums bijis 50,1 tūkstotis latu - tātad tikai nedaudz lielāks par summu, kas nu esot samaksāta par „Kuba” luksusautomašīnām.