Nils Ušakovs par Zolitūdes traģēdiju

Divas dažādas pasaules

Es  lepojos, ka dzīvoju valstī, kurā visi cilvēki,  neatkarīgi no viņu tautības, sociālā statusa, vecuma, saliedējās, sastopoties ar Latvijas jaunāko laiku vēsturē visbriesmīgāko traģēdiju.

Es lepojos ar Valsts prezidentu, kurš visas šīs dienas izturas nevis kā politiķis, bet kā valstsvīrs. Mūsu valstij tas tik ilgi bija pietrūcis.

Vienlaikus man līdz pretīgumam ir kauns, ka piederu tai ļaužu grupai, kas saucas politiķi.

Dažkārt rodas iespaids, ka mūsu valsts ierindas cilvēki un liela daļa Latvijas politiķu dzīvo dažādās galaktikās.

Un, ko darīt ar šīm izjūtām, es vienkārši nezinu.

Dombrovska „varoņdarbs”

Valdība Latvijā pilnvērtīgi nedarbojas jau vairākus mēnešus. Koalīcijas partneri cits ar citu komunicē tikai ar savstarpējām lamām, izmantojot mediju starpniecību.  Saprast, kurš no ministriem jau ir demisionējis, bet kurš vēl ne, pēdējā laikā praktiski ir neiespējami. Beidzot pēc Zolitūdes  traģēdijas Prezidents   būtībā padzen sen jau nepastāvošās valdības  premjerministru.

Šī valdība četrus gadus konsolidēja budžetu. Viss bija pakļauts tikai vienam mērķim – ieviest Latvijā eiro. Nav svarīgi, ka pat pašlaik, mēnesi pirms iestāšanās eirozonā, iedzīvotāju vairākums ir pret to,  un  tuvākajā nākotnē lielākais sasniegums būs cenu pieaugums.

Šī valdība likvidēja Valsts būvinspekciju, lai ieekonomētu 104 000 latu.  Valsts kontrole secinājusi, ka  faktiski ietaupīja vēl mazāk.

Šī valdība samazināja budžetu tādā apmērā, ka glābēji pēc visām konsolidācijām  saņem niecīgas algas. Glābējs, kuram nav apgādājamo, pelna 2,42 latus stundā, ieskaitot piemaksas.  Apmēram tik pat daudz, cik Maximas apsargs.

Pateicoties tieši šai valdībai, mums visa valsts pārvalde patreiz kaut kādā mērā līdzinās Maximai.

Toties „Vienotības” vadība sākusi runāt par politisko atbildību, par jauniem morāles standartiem, par premjera varoņdarbu, kurš ciniski pūlas nopelnīt punktus uz cilvēku traģēdijas rēķina.

Pretīgas bakhanālijas

Esmu politikā jau astoņus gadus. Teikšu godīgi – esmu redzējis daudz. Taču tādu liekulību, divkosību, nelietību un melus kā pašlaik es redzu pirmo reizi. „Vienotībai”,  nacionālistiem, reformistiem un vēl dažiem atsevišķiem aktīvistiem izdevies sasniegt jaunu rekordu savās bakhanālijās.

Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa  ierodas uz glābēju bērēm. Bet vēl pirms dažiem mēnešiem viņas vadītās  Saeimas labējo deputātu vairākums nobalsoja pret glābēju sociālajām garantijām.

Bijušais valsts prezidents un Reformu partijas dibinātājs Valdis Zatlers sēru dienu laikā, ar vārdiem, ka šajās dienās visiem ir jābūt vienotiem, aizbrauc uz modes skati Viļņā.

Piketu ar prasību atkāpties Rīgas domes vadībai organizē bijušais pašvaldības deputāts Jānis Mārtiņš Skuja, kurš netika pārvēlēts pēdējās vēlēšanās. Un kurš vēl pirms pāris gadiem bija notiesāts par kukuļa došanu Rīgas domes darbiniekam.

Advokāts Aldis Gobzems, kurš ir vienas jaunveidojamās partijas aktīvists un izskatās gatavojas balotēties Saeimas vēlēšanās,  pēkšņi kļuvis bojāgājušo ģimeņu interešu aizstāvis. Turklāt, kā vēsta mediji, šī partija  pastarpināti saņēmusi   ziedojumus no būvfirmas Re&Re. Starp citu, šis advokāts savos pirmajos paziņojumos vainoja visus … tikai ne celtniekus.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, kurš nesen bija galvenais piekritējs vēl  tālākai  Būvniecības likuma liberalizācijai, tagad pēkšņi sola stingri „pievilkt skrūves” .

Todien, kad notika glābēju bēres, labējo partiju pirmās personas  jau sēž  tiešraidēs  un būtībā apspriež krēslu sadali jaunajā valdībā. Kuram normālam cilvēkam vispār varētu ienākt  prātā  ideja runāt par to bēru dienā?

Ar ko šie politiķi atšķiras no krāpniekiem, kuri pašlaik sociālajos tīklos mēģina vākt ziedojumus it kā cietušo atbalstam? Pilnīgi ne ar ko.

Es pašlaik tiešām izsakos emociju vadīts. Taču pēdējo dienu laikā tas viss ir sakrājies.

Un,  ja runājam par to, kas tieši ir sakrājies, tad man ir jāizmanto iespēja arī atvainoties žurnālistiem.  Par to, ka pēc brīfinga otrdien neatbildēju uz viņu jautājumiem. Nekad neesmu pagriezis žurnālistiem muguru. Taču šoreiz nebija spēka  par kaut ko izteikties pēc kārtējām bērēm.

Tikai fakti

Bet tagad par to, kurš un  par ko pašlaik Latvijā atbild par būvniecības jomu.  Lai mani nevainotu manipulācijās ar mērķi aizstāvēt Rīgas būvvaldi, es izmantošu atsauces  uz personām un plašsaziņas līdzekļiem, kurus nu nekādi nevar turēt aizdomās par simpātijām pret Rīgas domi. Piemēram, „Delna”, Valsts kontrole, žurnāls IR, avīze „Dienas Bizness”.

Lai aina būtu pilnīga,  nolēmu citēt arī Ventspils mēra Aivara Lemberga viedokli. Domāju, pat viskaismīgākie viņa pretinieki neapstrīdēs Lemberga kompetenci un pieredzi tieši pašvaldības darba jautājumos.

Kā likvidēja Valsts būvinspekciju

2009.gadā ar Ministru kabineta lēmumu tika likvidēta Valsts būvinspekcija. Uzsveru, tas bija tieši valdības, nevis Saeimas  lēmums, kā to tagad mēģina pasniegt. Bet likvidācijas idejas autors bija „Vienotības” pārstāvis ekonomikas ministrs Artis Kampars.

Saeima saturiski nelēma par Valsts būvinspekcijas slēgšanu. Formāli, pēc tam, kad šī instance jau bija likvidēta, deputātiem bija jābalso, lai no Būvniecības likuma svītrotu atsauces uz neeksistējošu inspekciju. Saeima nebalsoja par vai pret likvidāciju.

Jau sākotnēji ideja par inspekcijas likvidēšanu izpelnījās asu kritiku.

„Ja valdība patiesi gribēja novērst valsts institūciju funkciju dublēšanos, tad tai normatīvajos aktos bija jānosaka skaidrs kompetenču sadalījums, vienlaikus nodrošinot efektīvu un objektīvu būvniecības kontroli. Kā viens no iespējamajiem variantiem, lai nodrošinātu būvniecības kontroles objektivitāti un efektivitāti, ir nevis Valsts būvinspekcijas likvidācija, bet gan tās kompetences palielināšana». (Kristaps Markovskis.  „Delnas” juridiskais analītiķis, 06.2009.)

„Es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka šajā likumā tiek iestrādāts viens princips. Tas, ko Ministru kabinets šeit ir piedāvājis, ir nodot turpmāk sertifikāciju attiecībā uz būvniekiem, nodot to privātai personai. Es domāju, tā ir ābeces patiesība, ka vissliktākais, kas var notikt šajā valstī, ir tas, ka viens monopols - valsts monopols - tiek aizstāts ar privātmonopolu”. (A.Štokenbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts, vēlāk viens no „Vienotības” līderiem. 06.2009., Saeimas arhīvs).

„Pēc Valsts būvinspekcijas likvidācijas būvniecības procesa kontrole Latvijā kopumā ir vājinājusies, nepilnības likumos un atbildīgo institūciju rīcībā ietekmē patērētāju drošību, turklāt tas nav devis plānoto valsts līdzekļu ietaupījumu”. (Valsts Kontroles atzinums, 16.12.10., BNS)

Likvidācijas sekas

Būvinspekcijas likvidēšana faktiski noveda pie būvniecības kontroles privatizācijas visos tās etapos – projektēšanā, būvniecībā, nodošanā ekspluatācijā. Visu kontroli pašlaik  veic privāti eksperti, kuriem  sertifikātus izsniedz Ekonomikas ministrija.

Būvniecības uzraudzība Latvijā šobrīd atrodas privātās rokās, tai skaitā ekspertīžu veikšana ir privāts bizness. Tā ir situācija, ko toreizējais deputāts Štokenbergs nosauca par privātā monopola radīšanu.

Ja Latvijā kāds vēlas uzcelt lielveikalu, tad viņš pats nolīgst gan  celtniekus, gan privāto būvuzraugu, un arī pats nodrošina nepieciešamo ekspertīžu veikšanu.

Savukārt, Rīgas pilsētas Būvvalde nodrošina jau to iesniegto dokumentu pārbaudi, kurus viņiem iesniedz visi šie privātie speciālisti. Jā, tieši tādas  tagad  ir būvvaldēm dotās „pilnvaras”…

„Pašvaldība neatbild par būvniecību. Sertifikātu projektēšanai izsniedz pēc valsts deliģējuma, arhitekti un projektētāji – arī [to saņem] no valsts. Ekspertīzi veic sertificēts eksperts, ko arī ieceļ valsts. Pašvaldība apstiprinātu projektu  nevar atmest un ignorēt. Tajā pašā laikā pašvaldībai nav tiesību  objektā, kas nodots ekspluatācijā,  ieiet un kaut kādā veidā kontrolēt. Dombrovskis un kompānija vienkārši grib  no valsts novelt atbildību uz pašvaldību pleciem.” (Ventspils pašvaldības vadītājs A.Lembergs, 27.11.2013., Radio Baltcom)

„Jebkuras sabiedriski nozīmīgas būves pasūtītājam pirms projekta iesniegšanas būvvaldē ir jāsaņem neatkarīgu ekspertu atzinums, savukārt būvlaukumā darbi ir jākontrolē būvuzraugam. Diemžēl, mūsu tirgū eksperts nevar būt pilnīgi neatkarīgs, ja viņš grib palikt biznesā. Ja viņš patiešām veiks neatkarīgu ekspertīzi, viņš nevarēs dabūt nākamo pasūtījumu, jo viņa prasības būs pārāk augstas”. (RTU profesors, Būvniecības un rekonstrukcijas institūta direktors Leonīds Pakrastiņš, žurnāls Ir, 29.11.13.)

Atgādināšu, ka runa ir par privātiem, nevis pašvaldības ekspertiem un speciālistiem. Un viņu darbu sertificē Ekonomikas ministrija. Tostarp, arī  privātos būvuzraudzības  ekspertus.

„Labi, ja reizi nedēļā atbrauc un paraksta dokumentus, un praktiski neskatās, kas notiek būvlaukumā”. (RTU profesors, Būvniecības un rekonstrukcijas institūta direktors Leonīds Pakrastiņš par būvuzraugiem, žurnāls Ir, 29.11.13.)

Vēl viena nianse – pilsētas Būvvalde  lēmumu par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā pieņem, balstoties uz tām pašām tehniskajām ekspertīzēm, kuras veikuši privātie speciālisti.

Kāpēc Ekonomikas ministrija NEKO nav izdarījusi visus šos gadus? Bet tā vietā tikai turpinājusi izsniegt visiem šiem „ekspertiem” sertifikātus. Ekspertiem, virs kuru galvām sabrūk jumti , cilvēkiem, kas vienkārši atnākuši uz veikalu.

Šī gada jūlijā Seimā tika izskatīti grozījumi  Būvniecības likumā. Bet labējo deputātu vairākums neatbalstīja tos grozījumus, kuri bija vērsti uz stingrāku prasību ieviešanu ekspertiem.

Starp citu, 2011.gada augustā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis iesniedza Saeimā priekšlikumu likumprojektam par būvniecību, aicinot atjaunot Valsts būvinspekciju. Saeima nobalsoja „pret“, aizbildinoties ar līdzekļu trūkumu.

Tāda pie  mums Latvijā šobrīd ir izveidota kontroles sistēma pār visu būvniecības jomu. Un atbildīga par to ir Ekonomikas ministrija un Saeima. Taču nekādi ne Rīgas dome vai jebkura cita pašvaldība.

Likumdošanas tendences

Kā redzams, kontroles sistēma būvniecības jomā Latvijā, maigi izsakoties, ir nepilnīga. Kā jūs domājat, ar ko visus pēdējos gadus ir nodarbojusies Ekonomikas ministrija, kuru vada „reformisti”? Tā sekmīgi lobēja vēl tālāku kontroles samazināšanu!

Vieni no kontroles samazināšanas iniciatoriem bija ārvalstu investori. Un pirmām kārtām kompānija Homburg, kura attīstīja projektu Zolitūdē.

„Starptautiskā kompānija Homburg, kas 40 gadus nodarbojas ar nekustamā īpašuma attīstīšanu dažādās pasaules valstīs, Latvijā nonākusi neapskaužamas izvēles priekšā. Tai jālemj, vai turpināt riskēt un investēt šeit, neskatoties uz absurdo vieglumu, ar kādu tiek apstrīdētas būvniecības atļaujas, vai arī  doties uz tām valstīm,  kur dažāda veida apstrīdēšanas pagaidām nav kļuvušas par nacionālo sportu.  Ja dažu  mēnešu laikā kārtība, ko nosaka Būvniecības likums, nemainīsies, Homburg būs spiesta atteikties no iesāktajiem projektiem. Kompānijas sašutums bija saistīts ar iedzīvotāju sūdzībām sakarā ar Maximas būvniecību Mežciemā, Biķernieku ielā 121. Problēmu var atrisināt normatīvo aktu grozījumi, kurus pašlaik gatavo ekonomikas un tieslietu ministri.”  („Dienas Bizness”, 19.12.2012).

Ideja par vēl  lielāku kontroles samazināšanu saņēma asu kritiku.

„Likuma priekšā vienlīdzīgi ir visi. Gan trūcīgie, gan turīgie. Par spīti tam, ka Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdis Vjačeslavs Dombrovskis (RP) jau vairākkārt paspējis izteikties, ka tantiņām, kam 15 - 30 lati (laikam domāta tiesas nodeva) „ir nauda", nevajadzētu ļaut maisīties pa kājām milzu nekustamo īpašumu attīstītājiem, kam varbūt arī 15 - 30 miljoni „nav nauda».

Pēc tam, kad neizdevās no Būvniecības likuma svītrot 12.pantu par sabiedrības iesaistīšanu lielu projektu apspriešanā, viņš neatlaidīgi apstiprināšanai virzījis likuma grozījumus, kas pilsoņu tiesības pārsūdzēt apšaubāmas būvatļaujas padarīs nesaistošas remešu meistariem un ieguldītājiem.

Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdis nemaz neslēpj, drīzāk lepojas, ka izskatāmos grozījumus Būvniecības likumā, viņš virzījis godāto „ārzemju investoru", tai skaitā homburgiešu interesēs. Vj.Dombrovskis arī paspējis vienkāršos būvatļauju apstrīdētājus, tas ir tantukus, bez jelkādiem pierādījumiem apvainot „izspiešanā", „apstrīdēšanas biznesā", „buldozera krāsas" apšaubīšanā un liela mēroga kaitniecībā.” (Dainis Īvāns, žurnāls Ir, 20.03.2013.)

„Es izlasīju preambulu jaunajam būvniecības likumam. (Tam jāstājas spēkā 2014.gada 1.februārī - red.) Tur rakstīts, ka likuma mērķis ir samazināt birokrātijas procedūras un vienkāršot būvniecības administratīvo procesu. Es varbūt pārspīlēju, bet mēģinu sev jautāt, kāda ziņa tiek pausta sabiedrībai. Nu, es to tulkoju - uztaisīsim tādu likumu, kas vēl mazāk traucē pelnīt naudu. Kvalitātes un drošuma kontroles procedūras jau tagad, kā es uzskatu, bija nepietiekamas, bet ar jauno likumu tiek pateikts - mums arī tādas nevajag. Mums tas traucē gūt peļņu”. (RTU profesors, Būvniecības un rekonstrukcijas institūta direktors Leonīds Pakrastiņš, žurnāls Ir, 29.11.2013.)

Neskatoties uz saņemto kritiku, „reformisti” panāca savu. Starp citu, kad tika pieņemti šie grozījumi,  savus priekšlikumus iesniedza  arī Rīgas pilsētas Būvvalde. Lielākā daļa priekšlikumu tika noraidīti.

Toties tagad, kā jau minēju, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts  uzstājas ar nebeidzamiem paziņojumiem par to, kā viņi nekavējoties labos likumu.

Par Rīgas Būvvaldes atstādinātajiem darbiniekiem

Rīgas domes „Vienotības” frakcija prasa Būvvaldes vadītāja Ingusa Vircava atstādināšanu, jo viņš redz pēc izglītības ir ģeogrāfs. Taču tieši pirms gada visi „Vienotības”  deputāti nobalsoja „par” viņa kandidatūru. Un jautājumu par  Vircava izglītību viņiem nebija. Un arī nevarēja būt. Jo Vircavs, un tā nav tikai mana pārliecība, - ir spēcīgs un pieredzējis vadītājs. Viņš, kā jaunais vadītājs stājoties amatā, saņēma galveno uzdevumu – reformēt Būvvaldi. Un ar šo uzdevumu viņam būs jātiek galā.

Starp citu, uzziņai, „Vienotību” pārstāvošais  finanšu ministrs Andris Vilks  arī pēc izglītības ir ģeogrāfs.

Es pieņēmu lēmumu uz pārbaudes laiku atstādināt no darba sešus būvvaldes darbiniekus.  Uzreiz gribu teikt, ka man patreiz nav pamata uzskatīt,  ka kāds no viņiem ir pārkāpis likumu vai rīkojies pretēji sirdsapziņai. Tāpēc lēmums par viņu tālāko likteni  tiks pieņemts pēc  pārbaudes rezultātu apkopošanas. Bet rezultāti (lai kādi tie būtu)  tiks nekavējoties nodoti Valsts policijai un Ģenerālprokuratūrai. Tikai pēc pārbaudes rezultātiem tiks pieņemts lēmums arī attiecībā uz pašu Būvvaldes vadītāju, kurš netika atstādināts no amata, jo nebija saistīts ar Zolitūdes projekta saskaņošanu.

Es netaisos histēriska „Vienotības” vai nacionālistu  politiķu spiediena  dēļ linčot savus darbiniekus.

Nobeiguma vietā

Nobeigumā gribu izmantot vēl vienu citātu. Šoreiz no Mihaila Bulgakova grāmatas „Suņa sirds”.  Lūk, ko profesors Preobraženskis saka par  sabrukumu:

„Kas ir tas jūsu sabrukums? Veča ar ķeģi? Ragana, kura izsitusi visus logus, nodzēsusi visas lampas? Tak viņas vispār nav. Ko jūs domājat ar šo vārdu? — Filips Fiļipovičs nikni uzprasīja nelaimīgai kartona pīlei, kas kājām gaisā karājās līdzās bufetei, un pats viņas vietā atbildēja: — Lūk, kas tas ir: ja es, tā vietā, lai katru vakaru operētu, sākšu savā dzīvoklī dziedāt korī, pie manis iestāsies sabrukums. Ja es, ieejot tualetē, atvainojiet par izteicienu, sākšu urinēt garām klozeta podam, un to pašu darīs arī Zina un Darja Petrovna, tualetē sāksies sabrukums. Jāsecina, ka sabrukums nav vis klozetos, bet galvās. Tādēļ,, kad šie baritoni bļauj «cīnīsimies ar sabrukumu» — es smejos. Zvēru, man nāk smiekli. Tas nozīmē, ka katram no viņiem jāslānī pašam sevi! Un, lūk, kad viņi izdauzīs no sevis visādas halucinācijas un sāks nodarboties ar šķūņu tīrīšanu, — savu tiešo pienākumu, — sabrukums izzudīs pats no sevis. Diviem kungiem kalpot nevar! Neiespējami vienā un tai pašā laikā slaucīt tramvaju ceļus un mēģināt nokārtot kaut kādu spāņu plukatu likteņus! Tas nevienam neizdodas, doktor”.

Rīgas domes priešsēdētājs Nils Ušakovs/Foto: Ieva Čīka/LETA