Dažreiz arī eņģeļiem vajadzīgs atbalsts. Palīdzēsim mazajai Rolandai!

Rolanda bija ļoti gaidīts bērns. Viņas mammai Oksanai ilgi neizdevās palikt stāvoklī, un, kad viņa uzzināja, ka drīz kļūs par māmiņu, viņa bija neizsakāmi laimīga!

Grūtniecība noritēja labi, nebija ne mazāko aizdomu, ka kaut kas notiek nepareizi. Vecāki ļoti gaidīja sava bērniņa piedzimšanu. Rolandas nākšanai pasaulē jau viss bija sagatavots: iekārtota istaba, nopirkti rozā ratiņi. Vecāki bija pārdomājuši visus sīkumus un viņiem šķita, ka viss ir gatavs mazā brīnuma ienākšanai viņu dzīvē! Viņi ātri izvēlējās arī meitiņas vārdu – tika pieņemts lēmums mazulīti nosaukt par godu tēvam – Rolanda…

Dzemdības bija smagas un ilgas, taču, kad šī smukā meitenīte piedzima, jaunie vecāki atviegloti uzelpoja, jo šķita, ka ļaunākais ir aiz muguras.

Jau pēc dažām dienām mazo Rolandu aizsūtīja uz slimnīcu „Gaiļezers”, kur ārsti noteica šausminošu diagnozi: ļoti reta galvas smadzeņu anomālija – nav lielā smadzeņu saikļa (Corpus collosum agenēzija).

Ārstējošais ārsts teica, ka bērniņam nav izredžu, ka meitenīti sagaida pilnīgs nekustīgums un aklums, un ieteica atstāt meitenīti specializētajā pansionātā. Vai vecāki varēja pamest slimu bērniņu? To viņi atteicās darīt uzreiz – viņi nolēma cīnīties par savas meitiņas dzīvību.

Vecāki nekavējoties pierakstījās uz visām iespējamajām un pieejamajām rehabilitācijām. Gaidīt rindā uz bezmaksas procedūrām vecākiem šķita neizturami ilgi, tādēļ gandrīz vienmēr viņi apmeklēja speciālistus par maksu. Tika pielietota gan tradicionālā, gan netradicionālā medicīna. Vecāki apmaksāja visas izmeklēšanas, lai tikai ātrāk tiktu pie vajadzīgā ārsta un kaut kā palīdzētu savai vienīgajai un mīļotajai meitiņai.

Tagad Rolandai jau ir 4 gadiņi - viņa ir mierīgs un gaišs cilvēciņš. Meitenīte gandrīz nekustīga un pat nevar pacelt galviņu.

Kustas tikai rokas. Tās dzīvo it kā savu dzīvi: tievas, gandrīz caurspīdīgas rociņas lidinās virs nekustīgā ķermenīša, it kā vēlētos mums kaut ko pastāstīt. Dažreiz Rolandiņa tās sakrusto sev priekšā kā lūgšanā, citreiz viņas pirkstiņi kustas, it kā spēlējot uz kāda nezināma instrumenta.