Notiks grāmatas "Jānis Kubilis. Kad gadiem es pāri skatos…" atvēršanas svētki
Rīgas Centrālā bibliotēka sadarbībā ar grāmatu apgādu „Jumava” aicina uz Lias Guļevskas grāmatas „Jānis Kubilis. Kad gadiem es pāri skatos…” prezentāciju 25. novembrī plkst.16.00 Rīgas Centrālajā bibliotēkā (Brīvības ielā 49/53, 2.stāvā). Tā būs unikāla iespēja satikt gan grāmatas autori, Latvijas Radio žurnālsti Liu Guļevsku, gan grāmatas galveno varoni aktieri Jāni Kubili, kurš tik tikko nosvinēja savu 90 gadu jubileju.
Lias Guļevskas grāmatā „Jānis Kubilis. Kad gadiem es pāri skatos” atklājam fantastisku skatuves mākslinieku, kurš skatītājiem paliek atmiņās ar savu patieso izturēšanos uz skatuves un tāds ir arī dzīvē, vēsta pati autore: „Grāmatā galvenais ir Jānis Kubilis - aktieris un cilvēks, kurš ir apbrīnojams pielūgsmes objekts arī man," uzsver Lia. „Trešo vārdu” redzēju septiņas reizes, un par to esmu neizsakāmi laimīga, tāpat arī par „Hamilkāra kungu”. Protams, viņam ir bijušas arī neskaitāmas citas lieliskas lomas, arī Joske, un vienīgais, kur man viņš ļoti nepatika, bija Leldes Sumbres „Sarkanmatainais kalps” - Juhana lomā. To arī neslēpju grāmatā, par ko viņš bija laimīgs, to dzirdot”.
Grāmatā apskatīta arī mākslinieka cilvēciskā puse: „Ir sarunas par bērnību, vecākiem, muižām, cilvēkiem, jaunību. Es viņam vaicāju - vai viņš kādreiz ir iedomājies, kā būtu bijis strādāt pie Smiļģa? Un Jānis atbildēja - varēja iznākt pa pirmo, un varēja iznākt arī čiks. Nacionālajā teātrī viņam izdevies nospēlēt brīnišķīgas lomas - savādi, bet Edgars "Purva bridējā" un Roberts "Trīs draugos" tomēr viņa gāja secen. Kāpēc?"
Lia Guļevska neslēpj – aktieris sarunās atklājis arī savus spriedumus par teātri, arī dažus kreņķus, pārdomas par šodienu un tiem laikiem. „Nebeidzu Dievam pateikties, ka Jānis Kubilis piekrita, ka rakstām grāmatu. Un mums tik viegli gāja - pat par daudz viegli, lai būtu patiesi! Būsim abi kopā ļoti labi pastrādājuši. Vai man toreiz, kad septiņas reizes skatījos "Trešo vārdu", prātā varēja ienākt, ka būs lemts mums satikties un strādāt pie grāmatas?”.
Un vēl interesanta nianse – Jāņa Kubiļa tētis bijis tīrs latvietis, savukārt mamma nākusi no poļu šļahtičiem: „Tomēr Jānis Kubilis pats sevi izjūt kā vistīrāko latvieti. „Šī ir mana zeme, šī ir mana dzimtene,” viņš uzsver. Par katru puķīti tajā viņš ir laimīgs un priecīgs”.
Informācija iegūta no: Latvijas Sabiedriskie mediji.
