foto: Shutterstock
Meditācija labvēlīgi ietekmē ne tikai prātu, bet arī ķermeni
Ja cilvēks ikdienā meditē, tad, nonākot stresa situācijā, viņa organisms saražo mazāk stresa hormonu.
Esi vesels
2017. gada 20. oktobris, 10:20

Meditācija labvēlīgi ietekmē ne tikai prātu, bet arī ķermeni

"Ko Ārsti Tev Nestāsta"

Ikviens zina, ka apzināta meditācija cilvēku nomierina, samazina trauksmi un stresu, taču meditācijai ir arī fizisks efekts, kas ietekmē asins biomarķierus.

Džordžtaunas Universitātes Medicīnas centra pētnieki atklāja – ja cilvēks ikdienā meditē, tad, nonākot stresa situācijā, viņa organisms saražo mazāk stresa hormonu un rada mazāk iekaisuma reakciju, turpretī cilvēkam, kas apmeklē stresa vadības nodarbības, ārkārtas situācijā stresa hormonu daudzums palielinās.

Lai pārbaudītu abu pieeju ietekmi, pētnieki novēroja 70 cilvēkus ar vispārējas trauksmes sindromu, kas izpaužas kā hronisks un pārmērīgs satraukums un ik gadu skar septiņus miljonus amerikāņu.

Puse pētījuma dalībnieku astoņas nedēļas apguva apzinātas meditācijas kursu, pārējie apmeklēja stresa vadības, pareiza uztura un veselīga miega nodarbības.

Dalībnieki veica arī stresa testus – nodeva asins analīzes, nosakot biomarķierus un iekaisuma pazīmes pirms un pēc nodarbību kursa.

Tie, kas bija piedalījušies stresa vadības kursos, uzrādīja nelielu abu biomarķieru pieaugumu, kas liecina par to, ka viņi uz stresu reaģēja sliktāk, savukārt meditācijas grupā stresa biomarķieri bija būtiski pazeminājušies.

Meditācijas grupas dalībnieki arī apliecināja, ka pēc apgūtā kursa spēj labāk pārvarēt stresa situācijas.