Edgars Dupats: Tikai LFF biedri varēs panākt izmaiņas Latvijas futbolā
Tiekoties ar Latvijas Futbola federācijas (LFF) biedriem, ir iezīmējušās vairākas būtiskas problēmas, kas steidzami ir jārisina. 26. aprīlī LFF biedriem būs iespēja to mainīt – balsot par viņuprāt labākajiem amata kandidātiem, bet jau tagad varam teikt, ka balsošana nebūs tikai par kandidātiem, par vārdiem un uzvārdiem. Vēlēšanās balsos par to, vai un kā beidzot atdzīvināsim futbola nozari Latvijā.
Ir vairāki izšķiroši jautājumi, kas pašlaik satrauc klubus. Viens no tiem tiešā mērā attiecas uz LFF pārvaldību, proti, LFF valdes darbu, komunikāciju ar biedriem, ko būtībā nevar uzskatīt par komunikāciju. Daudzi biedri uzskata, ka pašreizējā LFF pārvalde ir nesaprotama un necaurspīdīga. Biedriem bieži vien nav informācijas par lēmumiem, kas tiek pieņemti, nav informācijas par valdes apstiprinātajiem noteikumiem un kritērijiem finansējuma sadalē futbola akadēmijām vai nav zināma vadības pozīcija jautājumos, kur biedru viedoklis nereti ir pilnīgi pretējs.
Pēc LFF datiem šobrīd ir reģistrēti 66 biedru kandidāti, no kuriem lielākā daļa nezina, kad tiks lemts jautājums par viņu uzņemšanu LFF biedru vidū. LFF statūti gan nosaka, ka kongress pēc valdes ieteikuma var lemt par biedra kandidāta uzņemšanu, ja kandidāts vismaz 12 mēnešus ir bijis biedra kandidāts un ja valde šādu ieteikumu kongresam sniedz ne vēlāk kā pēc 24 mēnešiem. Un daudziem biedru kandidātiem šie termiņi ir nokavēti.
Sen ir pienācis laiks padarīt LFF atvērtāku tās biedriem un nodrošināt demokrātisku un caurskatāmu lēmumu pieņemšanas procesu valdē, nosakot valdes sēdes par atvērtām ar iespēju biedriem pieslēgties un klausīties. Ir jāpilnveido LFF pārvalde un biedru jautājumu risināšanas kārtība, kas ilgtermiņā rezultēsies lielākā, caurspīdīgākā un saprotamākā finansiālā atbalstā biedriem, un nepārprotami radīs biedros uzticības un drošības sajūtu par federācijas darbu viņu pašu interesēs. Šī mērķa sasniegšanai ir jāpieņem lēmums par LFF statūtu atvēršanu grozījumu veikšanai, izveidojot darba grupu gan ar juristu, pārvaldības speciālistu, un svarīgākais, biedru iesaisti, aicinot biedrus iesniegt priekšlikumus LFF statūtu grozījumiem un tos apkopojot, lai jau nākamajā LFF kongresā balsotu par reālām izmaiņām.
Protams, ikvienas organizācijas pārvaldībā ir savi izaicinājumi, kas šādi vai citādi var kavēt mērķu sasniegšanu. Bet parasti organizācijās stratēģija, mērķi, vīzija un sasniedzamie rezultāti ir pieejami visiem, organizācija ar tiem lepojas un aicina to darīt arī darbiniekiem, biedriem, sadarbības partneriem. Taču šeit, LFF, ir citādi – piemēram, ne visiem biedriem ir zināms, ka pirms vairākiem gadiem izveidotajā LFF stratēģijā ir 40 sasniedzamie mērķi.
Cik no tiem ir sasniegti šodien? Astoņu gadu laikā ir izpildīti trīs mērķi, daļēji sasniegti vēl četri mērķi, bet pārējie 33 mērķi nav sasniegti vai par tiem nav pieejamas informācijas. Nezinu, kas pārsteidz vairāk, tas, ka biedri par šādu stratēģiju nav informēti, vai arī tas, ka tās īstenošana dzīvē būtībā ir izgāzusies un stratēģijas mērķi ir nerealizēti?
LFF ir nepieciešams iedibināt futbola stratēģisko forumu, ko būtu jāveido pēc FIFA parauga, kurā diskusijās biedri regulāri, ik gadu, izvērtē LFF stratēģijā definēto mērķu izpildi un LFF budžeta izlietojumu stratēģijas mērķu īstenošanā. Šajā forumā biedri lemtu par prioritātēm katram nākamajam kalendārajam gadam. Forums ne tikai sniegtu nepieciešamo atklātību un caurredzamību LFF darbībā, bet arī uzlabotu biedru, valdes un administrācijas sadarbību, skaidrāk atklājot iesaistīto pušu vēlmes un vajadzības.
Un tā ir tikai daļa jautājumu, kas satrauc LFF biedrus. Vēl ir tikpat svarīgi un nerisināti jautājumi, kā, piemēram, birokrātiski sarežģītais pieteikšanās process KIAAP programmai, neskaidrie finansējuma sadales kritēriji UEFA Solidarity programmā, klubu licencēšanas procesa digitalizācijas nepieciešamība, medicīnas pakalpojumu pieejamība futbola spēlētājiem reģionos, neesošā futbola infrastruktūra Rīgā, it īpaši 2. un 3. līgas klubiem, un straujais jauniešu skaita samazinājums futbolā pēc 16 gadu vecuma sasniegšanas, kas noved pie zemas konkurences klubu līmenī un pēc tam arī izlasē. Bet kas apvieno šos visus jautājumus? LFF pārvaldes sistemātiska nevēlēšanās būt atklātiem, savukārt no biedru puses – neuzticība tam, kā tiek pārvaldīta federācija.
LFF ir nepieciešams pārstāvēt savu biedru intereses valsts organizācijās, pašvaldībās un vadošajās sporta organizācijās Latvijā. LFF ir jānostiprina savas pozīcijas sporta nozarē, kā arī jāpiedalās tādu valstiski svarīgu jautājumu lemšanā, kas skar katru no LFF biedriem, tai skaitā, piemēram, fakts, ka valsts finansējums netiks piešķirts nesen akreditētajām profesionālās ievirzes izglītības iestādēm.
Viss ir izdarāms, bet tikai atvērtā futbola federācijā. Tādā federācijā, kas vēlas redzēt konkurenci ne tikai laukumā, bet arī funkcionāru starpā – ideju un priekšlikumu konkurenci, nevis pirmsvēlēšanu vairāksolīšanu, tādā veidā kādam citam labākam, centīgākam, spējīgākam kaut ko atņemot. Šobrīd Latvijas futbola nākotne ir tikai un vienīgi LFF biedru rokās.
