FOTO, VIDEO: prestižajās Eiropas spēlēs sprintā piedalās ļoti neparasta skrējēja

Eiropas komandu čempionāts vieglatlētikā šoreiz norisinājās prestižo Eiropas spēļu ietvaros. Kā jau ierasts, valstis atbilstoši rangam un iepriekšējo gadu panākumiem tika sagrupētas 3 divīzijās, kas sacentās atsevišķos laikos. Jau vēstīts, ka Latvijas komanda, neraugoties uz ļoti veiksmīgo sākumu (5. pozīcijas pēc pirmās no trim dienām) ne bez pūlēm noturējās 13. pozīcijā no 16 komandām (izdevās apsteigt Islandi, Luksemburgu un Moldovu) un saglabāja vietu 2. divīzijā. Ja mūsu dāmām būtu izdevies sasniegt finišu 4x100 metru stafetē, iespējams, būtu izdevies apsteigt Kipru. Savukārt 1. divīzijā tik labi neveicās Beļģijai, kam 16 komandu konkurencē 14. vietā un kopā ar Turciju un Norvēģiju nāksies pamest eliti.

Šajā Eiropas komandu čempionātā vieglatlētikā izlases sacentās 18 sieviešu sacensībās, 18 vīriešu sacensībās un vienā jauktajā – 4x400 metru stafetē. Kopējais dalībnieku skaits komandā ir noteikts 42. Līdz ar to lielu variēšanas iespēju komandām. Pirmajā un otrajā divīzijā katrā sacentās pa 16 komandām, kas nozīmēja, ka uzvara disciplīnā dod 16 punktus, bet 16. vieta tikai vienu, bet, ja komanda neiziet uz starta vai tiek diskvalificēta, tad punktu nav.

Beļģijas komanda nonāca neapskaužamā situācijā, kad savainojumu bija guvusi 100 metru barjersprintere Anne Zagrē un viņas potenciālā aizvietotāja Hanne Klāesa. Tad nu 24. jūnijā glābt nāciju nācās doties lodes grūdējai Žoliēnai Boumkvo. Miesās krietni raženākā atlēte nesteidzīgā solī devās trasē un finišēja pēc 32,18 sekundēm, neriskējot ar iespēju gūt savainojumu. Finiša līniju sasniedza viņa pārliecinoši pēdējā, tomēr valsts izlasei atnesa divu svarīgus punktus, jo viena no konkurentēm izskrēja falšstartu.  Salīdzinājumam, skrējiena uzvarētāja spāniete Terēza Erandoneja distanci veic 13,22 sekundēs.

Par to, ka Boumkvo būs jāpiedalās sprinta sacensībās viņa uzzināja iepriekšējā dienā un pirms starta pat nebija īpaši uztraukusies, jo atmosfēra bija lieliska, un iekšā mājoja lepnums, ka viņa palīdz savai valstij. Žoliēna zināja, ka būs pārliecinoši pēdējā, bet galvenais bija tikt līdz finišam uz savām kājām, kas godam arī izdevās.

Dienu iepriekš lodes grūšanā beļģietei veicās krietni labāk un septītā vieta, par ko izlase tika pie 10 punktiem, bet vēl divi barjerskrējienā, tomēr arī ar to izlasei izrādījās par maz, kas valsts rekordistei bija ļoti skumji,

Ņemot vērā, ka šīs komandu čempionāts bija iekļauts Eiropas spēļu programmā, salīdzinot visu trīs divīziju rezultātus, tika noteikti trīs labākie sportisti, kam arī tika piešķirtas medaļas. Latvija tika pat pie divām zelta godalgām, jo Agate Caune uzvarēja 5000 metru skrējienā, bet Līna Mūze šķēpmešanā. Vēl viens medaļu komplekts pienācās arī pirmās divīzijas trim labākajām izlasēm – zelts Itālijai, sudrabs mājiniekiem poļiem, bet bronza Vācijai.

Trešajās Eiropas spēlēs Latviju kopumā pārstāv 96 sportisti 17 sporta veidos. Sacensības no 21. jūnija līdz 2. jūlijam notiek Krakovā un citās Mazpolijas vojevodistes pilsētās.

Bez panākumiem vieglatlētikā Latvijas sportisti tikuši pie zelta medaļas arī 3x3 basketbolā, kur par čempioniem tika kronēti Francis Lācis, Kristaps Gludītis, Zigmārs Raimo un Kārlis Apsītis. Sudrabu izcīnīja stenda šāvējs Dainis Upelnieks un Eduards Gruzītis, kurš tika pie godalgas sporta kāpšanas sacensību boulderinga disciplīnā. Savukārt bronzu smaiļošanā 200 metru sprintā guva Roberts Akmens un taekvondo cīkstone Jolanta Tarvida.

Eiropas spēles notiek reizi četros gados. Pirmās spēles notika 2015. gadā Baku, bet otrās - 2019. gadā Minskā. Tās tiek uzskatītas kā olimpiskās spēlēs viena kontinenta ietvaros. Redzot šādu spēļu popularitāti Āzijā, Āfrikā un Amerikā, tika nolemts šādu forumu radīt arī Eiropā.