Pēc olimpiskās neveiksmes viņa pilnībā mainījās: agresijas lēkmes, nepamatoti psihiatriskā klīnika un koma

"Tas bija patiešām grūts laiks," viņa atceras mēnešus, kas sekoja pēc Lielbritānijas izlases zaudējuma Tokijas olimpisko spēļu regbija-7 bronzas mačā 2021. gada jūlijā. Gadu pēc zaudējuma Fidži viņa 26 dienas nepamatoti tika ievietota psihiatriskajā slimnīcā, 25 dienas pavadīja mākslīgi izraisītā komā un divreiz saslima ar pneimoniju.

Vispirms garīgā veselība

Atskatoties uz savu pirmo olimpisko pieredzi, Bērtone zināja, ka viņa un viņas komandas biedri būs iedvesmojuši jauno regbija-7 spēlētāju paaudzi. Ar to nepietika. "Tu jūties iztukšots, jo tu tik ilgi gatavojies, lai piedalītos olimpiskajās spēlēs, un tad tu neiegūsti to, ko vēlējies sasniegt," viņa stāsta BBC

Bērtone, kura Anglijā debitēja 18 gadu vecumā, stāsta, ka pirmo reizi viņa pamanīja izmaiņas savā uzvedībā, kad sāka justies "ļoti nomākta" un viņai nebija enerģijas. Sportiste atceras, ka viņai tika nozīmēti antidepresanti, jo "pirmais, uz ko cilvēki norāda, ir garīgā veselība".

"Es biju treniņnometnē un netiku izvēlēta Eiropas turnīram, kurā mums bija jākvalificējas Pasaules kausam," viņa stāsta. "Tas bija pirmais turnīrs četru gadu laikā, kad netiku iekļauta sastāvā. Man teica, lai jāpavada mazliet laika mājās, lai mēģinātu noskaidrot, kas ir noticis."

Pirmā lēkme

2022. gada 15. jūnijā viņa piedzīvoja pirmo lēkmi, sēžot pie pusdienu galda kopā ar mammu. Pēc pārbaudes slimnīcā viņa tika izrakstīta, jo tā bija viņas pirmā lēkme un "varētu būt arī pēdējā". Taču viņas uzvedība būtiski mainījās. "No bailīgas, klusas personas es kļuvu par diezgan maniakālu," viņa atceras notikušo. "Es biju patiešām agresīva pret saviem vecākiem, brāļiem un māsām un pat suni."

Bērtone neatceras to savas dzīves periodu, tostarp divus turnīrus, kuros viņa spēlēja. Viņa pat teica saviem vecākiem, ka nevēlas viņus klātienē “London Sevens” turnīrā – pirmo reizi viņi būtu varējuši vērot meitu Anglijā valstsvienības spēlē. "Tā kā mana uzvedība pasliktinājās, es nespēju normāli funkcionēt ikdienas dzīvē."

Ārstēja no psihozes

Pēc vairākām lēkmēm Bērtone tika tika ievietota psihiatriskajā slimnīcā un ārsti domāja, ka viņai ir stresa izraisīta psihoze. "Manai mammai un tētim bija vienkārši jāļauj viņiem mani aizvest un jācer, ka viņi varēs mani salabot," viņa saka. "Es nevaru iedomāties, cik tas viņiem bija biedējoši." Bērtone pavadīja 26 dienas Fīldhedas psihiatriskajā slimnīcā un viņas uzvedība turpināja pasliktināties. Mani galvenokārt ārstēja no psihozes," atceras regbiste. "Viņi neizslēdza autoimūno slimību, bet viņi arī mani nepārbaudīja.

Bērtones uzvedība un lēkmes neuzlabojās, līdz viņas tēvu uzrunāja autoimūno slimību pētniecības personāla pārstāvis, kurš bija pārskatījis meitas slimības vēsturi. "Viņš piegāja pie mana tēta un teica: "Es domāju, ka jūsu meitai ir kas fiziska problēma, es nedomāju, ka tā ir garīga.”

Pēc pārbaudēm Bērtonei tika diagnosticēts autoimūns encefalīts, kas rodas, kad organisma imūnsistēma kļūdaini uzbrūk smadzenēm. Tā ir ļoti reta slimība un liels izaicinājums ārstiem, lai to diagnosticētu un ārstētu.

Mēģināja aizbēgt

Pēc diagnozes noteikšanas viņa tika pārvietota uz citu slimnīcu, bet sākotnēji tika ārstēta Akūtās nodaļā, jo insulta un neiroloģijas nodaļā nebija pieejamas gultas. "Tā bija cīņa par manu tēti katru dienu, jo viņš mēģināja mani atturēt no agresīvas attieksmes pret cilvēkiem, taču viņš nav ārsts, tāpēc viņš nezināja, kā mani ārstēt. Man bija tik slikti. Es notriecu dažus cilvēkus, kad mēģināju aizbēgt no palātas. Es regbija stilā uzbruku arī dažiem apsargiem, mēģinot izlauzties pa magnētiskajām durvīm, kas normāli nevērās...”

Kad insulta un neiroloģijas nodaļā atbrīvojās vieta, Bērtones ģimene pieņēma grūto lēmumu likt viņu mākslīgi indicētajā komā, lai viņa varētu veikt plazmas apmaiņu. "Viņi zināja, ka nevarēs mani ārstēt. Es biju pārāk satraukta, tas bija aizgājis pārāk tālu."

No jauna jāmācās staigāt

Bērtone vairāk nekā trīs nedēļas pavadīja komā, kamēr viņas komandas biedrenes startēja Nāciju Sadraudzības spēlēs Birmingemā (2022. gada augusta sākumā).

Bērtone divas reizes saslima ar pneimoniju, kamēr viņa bija komā, un, iznākot no tās, viņa nespēja staigāt un runāt, un bija zaudējusi aptuveni 20 kilogramu.

 "Es nedomāju, ka es sapratu, cik slikti bija, kad es pirmo reizi pamodos, un man nebija vēlēšanās to noskaidrot. Man nebija muskuļu masas. Es domāju: "Tas ir šausmīgi. Tā neesmu es. Es neizskatos pēc sevis. Tas bija patiešām smagi."

Viņai ļoti sāpīgs bija fakts, nevarēja piedalīties Sadraudzības spēlēs, jo regbijs ir viņas būtība, bet Bērtone negrasās padoties. Lielbritānijas izlases ārstu uzraudzībā Abi izgāja vērienīgi ārstniecības kursu un jau šī gada februārī spēja atgriezties izlases treniņos. "Es esmu ļoti spītīga, un man patīk darīt lietas noteiktā veidā," viņa piebilst. "Kad man teica, ka es nevaru, es teicu: "Es varu!"

Tikt pie kārotā

Pēc izaicinājumiem pilnā 2022. gada Bērtone  izvirzījusi sev mērķus gan regbija laukumā, gan ārpus tā. Viņa šogad vēlas atgriezties “World Seven Series” turnīrā Anglijas izlases rindās, lai pēc tam kompensētu Tokijas vilšanos 2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs. "Nākamajā sezonā mērķis ir medaļa olimpiskajās spēlēs, un es vēlos, lai tas būtu zelts!”

Tāpat Abi Bērtone  vēlas palielināt izpratni par autoimūno encefalītu, cerot, ka nevienam citam nebūs jāpiedzīvo to, kas viņai bija. "Ja es nekad vairs nevarētu spēlēt regbiju, es būtu satriekta, bet, ja es varētu sabiedrību vairāk informēt, lai palīdzētu mainīt Nacionālā veselības dienesta kārtības protokolus, es ar to būtu apmierināta, jo manu diagnozi varēja nekad arī nenoteikt, un tad es būtu varējusi nomirt. Grūti pat par to, kāds varēja būt iznākums. Tas varēja būt daudz citādāks..."