Latviete, kas divus gadus pēc kārtas uzvarējusi 246 km garajā Spartatlonā: "Es sevi vienkārši emocionāli izsmēlu"
foto: No Diānas Džavizas privātā arhīva
Diāna Džaviza ir uzskatāma par Latvijas vadošo ultramaratonisti.
Citi sporta veidi

Latviete, kas divus gadus pēc kārtas uzvarējusi 246 km garajā Spartatlonā: "Es sevi vienkārši emocionāli izsmēlu"

Jauns.lv

Latvijas garo distanču skrējēja Diāna Džaviza, uzvarot Spartatlonā otro gadu pēc kārtas, aizvadīja vienu no grūtākajiem skrējieniem savā dzīvē, sarunā ar aģentūru LETA teica pati sportiste.

Latviete, kas divus gadus pēc kārtas uzvarējusi 24...

Džaviza gandrīz pirms divām nedēļām izcīnīja uzvaru apmēram 246 kilometrus garajā ultramaratonā no Atēnām līdz Spartai, kas tiek saukts arī par Spartatlonu, esot ātrākajai otro gadu pēc kārtas.

"Šis bija mans visgrūtākais skrējiens šogad," stāstīja sportiste. "Tas bija grūtākais skrējiens gan fiziskajā, gan emocionālajā ziņā. Jau paša sākumā jutu, ka neelpoju tik vienmērīgi, kā to parasti daru skrējienu laikā. Domāju, ka tas bija mitrā gaisa dēļ. Pēc 40 kilometriem sapratu, ka kājas man ir "smagas"."

Tāpat skrējēja izcēla, ka rezultātus šogad ietekmēja laikapstākļi, jo lielu dienas daļu nācās skriet gandrīz +36 grādu karstumā, kā arī bija pretvējš.

"Karstums šogad sākās apmēram stundu ātrāk nekā tas bija pagājušajā gadā. Šis esot bijis otrs karstākais skrējiens Spartatlona vēsturē. Tas viss noteikti spēlēja savu lomu, un jutos izsmelta ļoti agrā sacensību posmā," sacīja Džaviza. "Pēc 100 kilometriem es uzdevu sev jautājumu - kā ies tālāk? Mans ķermenis jutās ļoti smags un pievarēts. Sākās iekšējais dialogs ar sevi, meklējot emocijas. Vairāk nekā pusi no skrējiena es sevi vienkārši emocionāli izsmēlu, jo meklēju visas iespējamās pozitīvās emocijas."

Viņa atklāja, ka skrējiena laikā, lai arī tas ir ļoti garš, netrūkst līdzjutēju, no kuriem arī var smelties enerģiju un pozitīvās emocijas.

"Kā izrādās, grieķi mani mīl, un viņi tik daudz atbalstīja un teica labus vārdus pa ceļam," patīkamo pārsteigumu pauda sportiste. "Visu atdevu domām par to, kā sasniegt Spartu. Emocionālais izsmēlums beigās bija tik liels, ka pēc sacensībām bija tukšuma sajūta bez emocijām. Esi pilnībā iztukšots no augšas līdz apakšai - tavs ķermenis it kā tur stāv, bet tu nesaproti kā un kāpēc stāv."

Tikmēr, runājot par atjaunošanās procesu, Džaviza izcēla, ka, lai ķermenis pēc slodzes atgūtos un atkal varētu atgriezties treniņu procesā, ir nepieciešamas vismaz divas nedēļās, taču psiholoģiskā atjaunošanās var būt vēl ilgāka.

"Kamēr notiek proteīnu sintēzes un muskuļu atjaunošanās procesi ķermenī, paiet vismaz divas nedēļas, kuru laikā ķermenim vajag dot pilnīgu mieru," norādīja sportiste. "Pēc tam var sākt domāt par atgriešanos treniņu režīmā. Ķermenis, protams, nav gatavs lielai slodzei, tāpēc man šogad vairs nav paredzētas nekādas sacensības. Uzskatu, ka tas bija pietiekoši manam ķermenim."

"Savukārt, runājot par psiholoģisko faktoru, man paiet diezgan ilgs laiks, kamēr emocionāli joprojām jūtos nogurusi," piebilda Džaviza. "Ir pagājusi vairāk nekā nedēļa kopš Spartatlona un, ja es fiziski jūtos labi, tad galva joprojām "nestrādā"."

Latvijas skrējēja startēja Spartatlonā otro gadu pēc kārtas, un šogad, sasniedzot finišu pēc 25 stundām trīs minūtēm un 41 sekundes, viņai izdevās uzlabot pagājušajā gada rezultātu par vairāk nekā 20 minūtēm.

"Pagājušajā gadā man jau bija savainojumi pirms tam, un, stājoties uz starta Spartatlonā, es jutu, ka fizisko spēju līknē eju uz leju," stāstīja sportiste. "Šī gada sākumā izslimoju ar Covid-19 un beigās pat fiziski biju sagatavojusies labāk, varēju just, ka fiziskās spējas iet uz augšu. Neteikšu, ka biju sasniegusi maksimumu, bet, ja salīdzina ar pagājušo gadu, tad man treniņi bija daudz efektīvāki un jau sākumā bija izlemts skriet ātrākā solī. Ja šogad nebūtu daudz labākā fiziskajā formā, tad man nemaz nesanāktu noskriet tik labi."

Augusta beigās viņa startēja arī pasaules čempionātā 100 kilometru skrējienā, kurā, veicot distanci septiņās stundās 53 minūtēs un 16 sekundēs, bija ātrākā vecuma grupā no 35 līdz 40 gadiem, bet kopvērtējumā izcīnīja 20. vietu. Pati skrējēja atklāja, ka tas bijis daļa no sagatavošanās skrējienam līdz Spartai.

"100 kilometru čempionāts bija kā treniņš Spartatlonam, un tas izdevās tieši tāds, kā ar treneri bijām izdomājuši. Pauze starp abiem skrējieniem bija pietiekoši liela, lai mans ķermenis atgūtos pirms Spartatlona. Arī pagājušajā gadā mums bija līdzīga taktika," skaidroja Džaviza.

Pērn Latvijas skrējēja tika pie iespējas startēt Spartatlonā izlozes rezultātā, bet šogad viņa tika uzaicināta kā pagājušā gada uzvarētāja.