Kamaniņu braucēja Ulla Zirne nolēmusi likt punktu sportistes karjerai

Šāds lēmums pieņemts pārdomāti, apsverot virkni apstākļu.

“Šādā līmenī sports paņem ļoti daudz resursu. Ne tikai fizisku, bet galvenokārt emocionālu un arī finansiālu. Ja fiziski, spītējot traumām, būtu spējīga turpināt, tad morāli apzinos, ka sports man vairs nedod to atgriezenisko enerģijas plūsmu un piepildījumu, kas ļautu strādāt ar pilnu atdevi arī turpmāk," skaidro Zirne.

"Būt sportistam Latvijā diemžēl nedod drošības sajūtu, stabilitāti un garantiju, ka ieguldītais darbs un rezultāti nesīs arī paredzamus ienākumus, lai izdzīvotu un varētu plānot savu dzīvi uz priekšu. Šādi var dzīvot, kamēr esi pavisam jauns, kad nav jāmaksā rēķini un jādomā par nākotni. Taču šobrīd ir laiks meklēt jaunus izaicinājumus dzīvē."

Pašlaik viens no Ullas mērķiem ir aktīvāk realizēt savu potenciālu radošajā jomā. Līdz ar brīvāku ikdienas grafiku viņai būs vairāk iespēju ieguldīt lielākus resursus sen iecerētos projektos, kas tika aizsākti jau sportistes karjeras laikā.

“Šo astoņpadsmit gadu laikā, ko pavadīju profesionālajā sportā, vienmēr esmu izjutusi pateicību par visu, kas ar mani notika. Mana aizrautība saistībā ar kamaniņu sportu vienmēr devusi daudz enerģijas un prieka, kopš es astoņu gadu vecumā pirmo reizi iepazinu sporta pasauli. Vienlaikus zināju, ka neesmu tipiska sportiste, bet visu šo gadu laikā spēju skriet pret straumi, lauzt stereotipus, spītēt traumām un saglabāt cīnītājas garu. Tomēr ir svarīgi būt patiesam pašam pret sevi un pamanīt brīdi, kad pienācis laiks ieguldīt savu enerģiju citā virzienā. Man ir svarīgi, ka ir skaidri spēles noteikumi, ka mans darbs tiek adekvāti novērtēts un mans finansiālais stāvoklis nav atkarīgs no citu cilvēku dažādu nesaprotamu un neprognozējamu lēmumu pieņemšanas,” teic Zirne.

Sportiste uzsver, ka būt profesionālam sportistam nozīmē bieži būt savtīgam, saņemt daudz atbalsta un palīdzības no apkārtējiem. Taču viņai šobrīd ir izteiktāka vēlme dot un dalīties savā pieredzē, iedvesmojot un izglītojot jauniešus, to skaitā gan esošos, gan nākamos sportistus, kā arī citus mērķtiecīgus un ambiciozus cilvēkus, kuri vēlas sekot saviem sapņiem. Ulla uzskata, ka, ejot pa straumi, nevis cīnoties pret to, būs vairāk iespēju izpausties viņas personībai.

Ulla pateicas visiem, kuri viņas sportistes karjeras laikā snieguši atbalstu, par iespēju dzīvot nestandarta dzīvi un cilvēkiem, kuri ienākuši viņas dzīvē un kļuvuši par nozīmīgu tās daļu, tieši pateicoties sportam.

“Saku paldies savai pirmajai trenerei Ingrīdai Amantovai, kura mani astoņu gadu vecumā ievilka šajā sportā un neatlaidīgi aicināja uz treniņiem, līdz tie kļuva par neatņemamu manas ikdienas sastāvdaļu. Pateicos arī trenerim Kasparam Dumpim, kurš palīdzēja attīstīt manu talantu jauniešu un junioru vecumā, ļaujot tikko pilngadību sasniegušai nokļūt manās pirmajās olimpiskajās spēlēs,” pateicību pauž Ulla.

Viņas spēcīgās komandas pamatā bijuši daudzi cilvēki, bet jo īpaši mamma, kura jau kopš bērnības ļāva būt patstāvīgai savās izvēlēs un iemācīja uzņemties atbildību par iesākto, kā arī bija vislielākais atbalsts gan panākumos, gan neveiksmēs.

Ulla atzīst, ka īpaši vienmēr bijuši tie brīži, kad satikusi tos cilvēkus, kuri viņas netipiskajā sportistes tēlā saskatīja stiprās puses, atšķirīgās vērtības un prata strādāt, lai palīdzētu viņai tās pareizi izmantot. 2016. gadā viņai izveidojās lieliska sadarbība ar fiziskās sagatavotības treneriem Krišjāni un Māri Eikeniem un viņi uzņēmās strādāt pie Ullas fiziskās sagatavotības, “izglābjot” sportisti no karjeras beigšanas jau toreiz un parādot, kādam jābūt kvalitatīvam treniņu procesam, kā rezultātā Ullas sportiskā izaugsme sasniedza jaunu līmeni. Paldies Ulla saka arī Latvijas Olimpiskās vienības fizioterapeitiem un ārstiem par atbalstu traumu gadījumos un rehabilitācijas periodos, komandas biedriem un treneriem par kopības garu, humoru un palīdzību visas karjeras laikā.

Tāpat Ulla ļoti novērtē iespēju mācīties Siguldas Valsts ģimnāzijā, nevis tradicionālajā sporta ģimnāzijā: “Viņu pretimnākšanas dēļ varēju piepildīt savus sportiskos sapņus, apvienojot sporta karjeru ar ļoti kvalitatīvas vidējās izglītības iegūšanu, kas šobrīd ir nozīmīgs pamats manām turpmākajām gaitām.” Paldies arī dzimtās pilsētas Siguldas pašvaldībai, kas vienmēr Ullai sniegusi atbalstu un godinājusi sportistes sasniegumus.

2014. gadā Ulla ieguva 18. vietu sieviešu individuālajās sacensībās savās pirmajās olimpiskajās sacensībās XXII Ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos, Krievijā, kad viņai bija tikai 18 gadu. Savukārt 2018. gadā XXIII Ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā, Dienvidkorejā, viņai bija 12. vieta sieviešu individuālajās sacensībās un 6. vieta komandu stafetē.

Ulla savas karjeras laikā spējusi veiksmīgi cīnīties vietējās, Eiropas un pasaules mēroga sacensībās. 2012. gadā viņa ieguva pirmo nozīmīgo godalgu – 3. vietu pirmajās Pasaules Jaunatnes ziemas olimpiskajās spēlēs Austrijas pilsētā Insbrukā, kur viņa atklāšanas ceremonijā arī nesa Latvijas karogu. Togad Ullai bija arī 1. vieta Pasaules kausa kopvērtējumā jauniešu konkurencē.

Ulla Zirne bijusi 1. vietas ieguvēja junioru Pasaules čempionātā komandu stafetē Lillehammerē, Norvēģijā 2015. gadā. Pēc dalības savās otrajās olimpiskajās spēlēs 2019. gadā viņa ieguva 6. vietu pasaules čempionātā Vinterbergā, Vācijā, kā arī 3. vietu Eiropas čempionātā komandu stafetē Lillehammerē, Norvēģijā, 2020. gadā. Kamaniņu braucējas sacensību plejādē var izcelt arī iegūto 7. vietu Eiropas čempionātā, kas notika Siguldā 2021. gadā. Kā siguldiete viņa kopā ar Martinu Dukuru ir arī ieguvusi titulu “Siguldas gada sportists 2015”.

Ulla Zirne novēl citiem profesionālajiem sportistiem vairāk domāt par savu nākotni pēc karjeras beigām un par iespējām darboties ārpus sporta jomas. Apzināties savu vērtību, strādāt pie personības izaugsmes, iestāties par savām tiesībām un nebaidīties izteikt savu viedokli. Atrast komandu, ar kuru ir iespējams kopīgi realizēt tālejošus mērķus gan sportā, gan ārpus tā.