Venēcijas "spoku" sala būs patvērums vietējiem iedzīvotājiem; tūristi ierasties nevarēs
Vairāk nekā 4500 Venēcijas iedzīvotāju ir ieguvuši iespēju uz gadu desmitiem nomāt "spoku" salu, kur kādreiz atradās patversme un slimnīca. Iemesls tam - nebeidzamas tūristu plūsmas, kas apmeklē Venēciju un traucē vietējiem.
Viss sākās 2014. gadā, kad Itālijas nacionālā nekustamā īpašuma aģentūra izsolīja salu, kas atrodas Venēcijas lagūnas dienvidu daļā, paverot piekļuvi tās apbūvētājiem, kurus piesaistījusi tās mierīgā, bet ērtā atrašanās vieta tikai piecu kilometru attālumā no Sanmarko laukuma, raksta CNN.
Salas iegādei līdzekļus vākuši vairāki konsorciji, tostarp viens, kas saistīts ar pašreizējo Venēcijas mēru Luidži Brunjaro, kura kolektīvs uzkrājis 513 000 eiro, tomēr nav guvis akceptu no valsts.
Satriekta par salas pārdošanas iespēju privātpersonai, Patrīcija Veklāni organizēja grupu "Poveglia per Tutti" ("Poveglija visiem"), lai mēģinātu glābt šo un citas salas, kas atrodas valdības izsoļu sarakstā.
Šai apvienībai, kurā ir vairāk nekā 4500 cilvēku, izdevies savākt 460 000 eiro un noslēgt nomas līgumu.
Vietējie investori Poveglijas salu gandrīz astoņu hektāru platībā savā rīcībā saņems no 1. augusta uz 99 gadiem. Sala kļūs par atpūtas vietu venēciešiem, uz kuru neviens tūrists, kas apmeklē Venēciju, nevarēs doties, vēsta "New York Post".
"Tas nebija tikai sašutums, tas bija psiholoģiski smagi - saprast, ka pilsētu var sadalīt un pārdot tam, kurš vairāk maksās, bez jebkādas starta cenas vai plāna," sacīja Veklāni.
"Tas ir tāpat kā, ja Roma būtu nolēmusi pārdot Trevi strūklaku," viņa piebilda. "Sala nekad nav bijusi tik populāra kā citas vietas, un tāpēc saglabāt šo mazo salu tikai venēciešiem ir uzvara."
Poveglijas rēgainais stāsts sakņojas mūsu ēras 421. gadā, kad tā bija Romas impērijas militārā bāze. Pēc tam sala bija lauksaimniecības un zvejas apmetne, līdz XVIII gadsimtā to sāka izmantot kā slimnieku novietni mēra epidēmiju laikā. Tiek uzskatīts, ka šeit apglabāti vismaz 160 000 mēra upuru.
XIX gadsimtā salu pārveidoja par garīgi slimu cilvēku patversmi, kur, pēc baumām, tika praktizētas nežēlīgas eksperimentālas ārstēšanas metodes, bet apstākļi bija šausminoši.
Kopš 1968. gadā patversmi slēdza, Poveglija paliek neapdzīvota. Mūsdienās sala apaugusi ar krūmiem, bet 15 pamestas slimnīcas ēkas ieskauj liela trušu populācija.
Kopš tā laika to dēvē par "spoku" salu, to ne reizi vien rādīja televīzijas raidījumos par spokiem un paranormālām parādībām.
"Salu padarīja slavenu ārzemnieki, kuri meklēja iespējas, kā pelnīt," CNN pastāstīja grupas biedrs Masimo Pera. "Šīs vietas atmiņu caurstrāvo sāpes, bet mēs to pārvērtīsim par prieka teritoriju."
Salas, kurai nav elektrības un ūdensvada, rekonstrukciju vada Veronas Universitātes Humanitārās fakultātes "APsyM" laboratorija. Tiek lēsts, ka gadā Venēciju apmeklē 30 miljoni tūristu - tas ir daudz vairāk nekā vietējo iedzīvotāju skaits, kas sarucis līdz nepilniem 50 000.
Pilsētas varas iestādes cenšas ierobežot tūristu plūsmu: tā no 2021. gada kruīza kuģiem liegta ieeja Venēcijas lagūnā, bet no pagājušā gada vienas dienas apmeklētāju pienākums ir maksāt piecu eiro iemaksu.
