“Šis ledus ir sagatavots skeletonam un vienkārši iztvaiko gaisā,” Mārtiņš Rubenis stāsta par kamaniņu sacensību aizkulisēm

“Ja pirms pāris gadiem kāds būtu teicis, ka divi latvieši būs Top7, teiktu, ka augstu šaujam. Pēdējos divus gadus mums ir gājis kā pa celmiem. Rudenī, kad šeit atbraucām pirmo reizi, viss izskatījās krietni bēdīgāk. Šobrīd  ir tā, ka sāka likties kopā braucieni, bet netikām līdz stabilai skaidrībai, kur ko un kā darīt. Puiši pie labiem braucieniem varēja medaļu aizķert. Ja sacensības beigtos priekšpēdējā laika ņemšanas vietā pēc 47 sekundēm, mums būtu medaļa,” Rubenis sarunā ar Jauns.lv uzvēra, ka nobraucot bez dažām sīkām kļūdām, vietu izteiksmē vīriešu sacensībās varējām būt arī augstāk.

“Tas, uz ko bijām gatavi, tas nu arī ir. Tas ko esam pelnījuši, to arī saņemam. Pārējie puiši bija pelnījuši vairāk. Jāturpina strādāt un strādāt kārtīgāk, lai rezultāts arī būtu tajā līmenī. Mūsu puiši vēl ir pāris Olimpiādes līdz viņu pieredzes līmenim,” Rubenis uzskata, ka Latvijas kamaniņu komandas cilvēku un zināšanu resursi ir tādā līmenī, lai jau tuvākajā laikā konkurētu ar vāciešiem un austriešiem.

Olimpiskās spēles Pekinā atkal ir jauna pieredze, kura iegūta ļoti netradicionālos apstākļos, lielā aukstumā ar zemu gaisa mitrumu un sarežģītiem ledus apstākļiem.

“Ledus ir ļoti ciets un plastmasīgs sajūtu ziņā. Ja to ledu nelej un nelīmē, ledus izgaro. Tādu brīnumu es redzu pirmo reizi. Braukt ir grūti, jo ledus ir ciets, virāžas ir ar ļoti nelielu spiedienu. Protams, ķīnieši šo trasi negatavoja priekš kamanām. Viņiem ir savi favorīti skeletonā un viņi to tam arī ir uzbūvējuši no A līdz Z. Kamanas te bija tikai tā starp citu, lai atzīmētos, ka sacensības ir notikušas,” spriež treneris.

Turklāt šī bijusi reize, kad ledus kvalitāti diezgan būtiski ietekmējuši arī uz tā esošie sīkie akmentiņi un citas lietas, kas trasē sabirušas no tehniskā personāla darbībām. Tas savukārt teju katru dienu sabojājis pa kādai sliecei, kas treneriem un mehāniķiem katru darba dienu pagarinājis līdz rīta gaiļiem.  

“Es te īsti nesaprotu, kad ir rīts vai vakars. Pēdējās divas dienas no rīta uz treniņu brauca meitenes, pusdienlaikā divnieku treniņš, tad puišu sacensības. Vakarā, vēlu atbraucot mājās, kamanas jāsagatavo nākamajai dienai. Gulēšanai paliek četras piecas stundas un kāds brīdis diendusai uz kāda beņķīša. Trasē ir daudz apkalpojošā personāla. Cilvēki, kuriem tā kā īsti nerūp kamanu slieču veselība. Trase ir pilna ar maziem akmentiņiem, kas mums treneriem uzliek krietni daudz papildus darba. Ar to izpratni te ir pašvaki,” uzskata Rubenis.

Jauns.lv jau rakstīja, ka vīriešu kamaniņu braukšanā Kristers Aparjods četru braucienu summā izcīnīja ceturto vietu Pekinas olimpiskajās spēlēs, kamēr pie zelta medaļas tika vācietis Johannes Ludvigs. Septītajā vietā ierindojās Gints Bērziņš, kurš no līdera atpalika 1,438 sekundes, savukārt Artūrs Dārznieks samierinājās ar 18. pozīciju (+4,974).