Pekinas olimpiskajās spēlēs sportistu pārvietošanās būs ļoti ierobežota
Pekinas ziemas olimpisko spēļu organizatori publiskojuši vadlīnijas ar stingriem noteikumiem, kas paredz, ka februārī gaidāmā pasākuma dalībniekiem būs ļoti ierobežota brīvība pārvietoties.
Trešdien tiks atzīmēta 100 dienu robeža, kas atlikusi līdz olimpisko spēļu atklāšanai Pekinā 4. februārī. Paralimpiskās spēles Pekinā sāksies mēnesi vēlāk.
Šonedēļ spēļu organizatori publiskojuši detalizētas rokasgrāmatas sportistiem, amatpersonām, mediju pārstāvjiem un brīvprātīgajiem, kas paredz katru dienu veikt Covid-19 testus, stingras prasības masku nēsāšanai ārpus sacensību norises, kā arī atļauju pārvietoties tikai starp mītnes vietu un olimpiskajiem objektiem.
Visiem spēļu dalībniekiem no ārvalstīm vismaz divas nedēļas pirms ierašanās Ķīnā ir jāpabeidz vakcinācijas pret Covid-19 kurss. Tiem, kas to nebūs izdarījuši, pēc ierašanās trīs nedēļas jāpavada karantīnā.
Vasaras olimpisko spēļu laikā Tokijā tika kritizētas viesnīcas, kur karantīna bija jāpavada sportistiem ar pozitīvu Covid-19 testu, tādēļ Pekinā šajās viesnīcās tikšot pasniegtas trīs ēdienreizes dienā, būs bezmaksas bezvadu internets, kā arī karantīnā esošie varēs sazināties ar savas komandas pārstāvjiem. Karantīnas viesnīcās darbinieki mācēs angļu valodu, kā arī būs pieejams psiholoģiskais atbalsts.
Vadlīniju pārkāpējiem draud soda sankcijas un akreditācijas atcelšana.
Līdzīgi kā Tokijā arī no Ķīnas sportistiem jādodas prom 48 stundu laikā pēc pēdējā starta.
Atšķirībā no Tokijas olimpiskajām spēlēm šovasar plānots, ka Pekinā sacensības klātienē varēs vērot skatītāji, tomēr biļetes var iegādāties tikai Ķīnas iedzīvotāji.
Decembrī plānots publiskot atjauninātu ziemas olimpisko spēļu rokasgrāmatu.
Uz nenoteiktu laiku atlikts šajā nedēļas nogalē paredzētais Pekinas maratons, lai līdz olimpiskajām spēlēm panāktu koronavīrusa "nulles izplatību".
Ķīnā pirmdien reģistrēti 39 jauni koronavīrusa inficēšanās gadījumi, un cilvēkiem ieteikts nedoties ārpus galvaspilsētas, ja no tādiem braucieniem var izvairīties.
2019. gada nogalē Ķīna kļuva par pirmo vietu pasaulē, kur izplatījās Covid-19. Tā spējusi vīrusa izplatību ierobežot ar plašu testēšanu, agresīvu tā dēvēto lokdaunu noteikšanu un gandrīz pilnīgu robežu slēgšanu.
Tuvojoties spēlēm, pieaug protesti pret to rīkošanu Ķīnā, kas tiek apsūdzēta cilvēktiesību pārkāpumos. Olimpiskās uguns iedegšanu Grieķijā pavadīja nelieli protesti pret Ķīnas vēršanos pret musulmaņu minoritātēm un tibetiešiem.
Pēc tam, kad Ķīna pārtrauca Bostonas "Celtics" basketbola spēļu pārraidi valstī, jo tās spēlētājs Enes Kanters kritizēja Ķīnas iejaukšanos Tibetā, aktīvisti uzstāj, ka Ķīnas iebildumi pret sporta politizēšanu ir vien tukši vārdi un Pekinas izraudzīšana par ziemas olimpisko spēļu mājvietu bijusi kļūda.
Starptautiskā Olimpiskā komiteja norāda, ka tās uzdevums nav analizēt politisko situāciju kādā no valstīm.
Plānots, ka olimpiskajās spēlēs piedalīsies apmēram 2900 sportistu no visas pasaules, kā arī tūkstošiem amatpersonu un mediju pārstāvju.
Ķīnā jau ieradušies apmēram 460 sportistu, lai piedalītos testa sacensībās, izmēģinot ne tikai sacensību norises vietas, bet arī "slēgtos burbuļus" un transporta sistēmas.
Ķīnas galvaspilsēta, kur no 4. līdz 20. februārim notiks ziemas olimpiskās spēles, kļūs par pirmo pilsētu pasaulē, kas rīkojusi gan ziemas, gan vasaras olimpiskās spēles.
Paralimpiskās spēles Pekinā notiks no 4. līdz 13. martam.