Viena no pasaules ātrākajām sievietēm stāsta par rūgto pieredzi Tokijā, kas viņu mainīja
Amerikāņu sprintere Gabriela Tomasa, kura Tokijas olimpiskajās spēlēs izcīnīja sudraba un bronzas medaļas atklāja, ka Japānas galvaspilsētā pavadītais laiks bijis visai nepatīkams un grūti izturams.
24 gadus vecā vieglatlēte, kura Tokijā izcīnīja bronzu 200 metros un sudrabu 4x100 metru stafetē, kāda reklāmas projekta ietvaros pastāstīja, ka viņai lielas grūtības sagādāja cietie matrači un spilveni, ko viņa nosauca par “brutāliem”. Īpaši šim pasākumam gatavotie matrači bija paredzēti, lai pielāgojas tā lietotājam. Šķiet, ka tehnoloģijas specifika īsti negāja pie sirds trešā visu laiku ātrāk 200 metru skrējiena autorei.
Matraču cietums esot traucējis ne vien izgulēties, bet arī atjaunoties pēc treniņiem, kas tika aizvadīti uz ļoti atsperīga skrejceļa: “Skrejceļš bija tik ātrs un atsperīgs, ka tas sagādāja daudz problēmu mūsu ķermeņiem, kāpēc īpaši būtiska bija atjaunošanās procedūra. Savukārt tai traucēja cietās un neērtās gultas,” sūdzas Tomasa, kura atklāj, ka šo iemeslu dēļ atjaunošanās procesā nācies vairāk izmantot citas metodes.
Lai tiktu pie medaļām, viņa centās gulēt tik daudz, cik bija iespējams, labi ēda un mēģināja saglabāt mieru. Sacensību rītos viņa meditēja, centās domās veikt savu skrējienu un uzpildījās ar kofeīnu. Tāpat viņa bija spiesta darīt to, no kā parasti atsakās – ledus vannām un masāžas zābakiem.
“Parasti es ļauju savam ķermenim pašam ar visu tik galā, neizmantojot šādas palīgierīces, bet olimpiskās spēles šoreiz man lika izmēģināt ko jaunu,” sūkstās Tomasa.
Gabriela Tomasa nekautrējas sev izvirzīt augstus mērķus ar pēc pirmajām olimpiskajām godalgām – nākamgad iegūt maģistra grādu epidemioloģijā un veselības aprūpē, bet vēlāk arī zeltu pasaules čempionātā. Ja izdosies to sasniegt, tad Parīzē būšot augstāki mērķi. “Tagad esmu kļuvusi par citu sportisti!”
Jauns.lv jau vēstīja, ka izsargājoties no Covid-19, olimpisko spēļu rīkotāji pieņēma vairākus iepriekš neierastus lēmumus.
Viens no tiem – olimpisko spēļu populārāko suvenīru – prezervatīvu – izsniegšanu sportistiem vien, pametot olimpisko ciematu. Iepriekšējos gados miljoniem šo suvenīru bija milzīga piekrišana. Turklāt liela daļa nemaz netika pārvesti mājās, bet gan to funkcionalitāte pārbaudīta turpat – olimpisko spēļu norises vietā. Šoreiz tas īsti nedrīkstēja būt iespējams, jo nebija ne prezervatīvu, ne tika atļauts tikties ar citu valstu sportistiem, ne arī olimpiskā ciemata gultas bija paredzētas izturēt divu cilvēku seksuālās izpriecas. Šajā kontekstā netrūka joku sociālajos tīklos, no kuriem daļā tika apspriestas alternatīvas intimitātei, jo tai, kā izrādās, der arī citas virsmas.
Olimpiskā ciemata gultas bija veidotas no īpaši izturīga un viegla kartona. Savukārt matrači ir no polietilēna materiāla. Gultas spēja izturēt aptuveni 200 kilogramu svaru un tajās nav atļauts veikt straujas kustības. Daži olimpisko spēļu dalībnieki šādas gultas skaidro ar vēl vienu pamudinājumu nenodarboties ar seksu. Daži sportisti (tiesa, ne tie raženākie) demonstratīvi izmēģināja gultu izturību, kas izrādījās gana
Gultas pēc Olimpiādes plānoja pārstrādāt par papīru, bet matračus par jauniem plastmasas produktiem. Šīs bija pirmās olimpiskās spēlēs, kurās gultas un to piederumi būs ražoti no videi draudzīgiem materiāliem, kurus iespējams atkārtoti pārstrādāt.
