Latvijas olimpiskās komandas ceļvedis: kas bija, kad notiks, un kā būs

Treneri un sportisti olimpiskajā gadā savu kalendāru nereti pakārto tā, lai īsi pirms dalības olimpiskajās spēlēs konkrētajā valstī būtu iespēja aizvadīt nedēļu - reizēm varbūt nedaudz garāku - ilgu treniņnometni. Tieši šajā periodā sportistiem ir iespēja aprast ar sacensību vietu, klimatu un citiem apstākļiem, kas varētu ietekmēt startu četrgades nozīmīgākajā pasākumā.

Dažus mēnešus pirms olimpisko spēļu sākuma Tokijā un arī vairākās citās lielajās Japānas prefektūrās kārtējo reizi uzliesmoja Covid-19. Jau pavasarī Japānas valdība ar pārtraukumiem Tokijā un arī citviet izsludināja ārkārtējo situāciju, kā dēļ jau aptuveni aprīlī bija skaidrs, ka Japānā sportistiem nebūs iespējas aizvadīt aklimatizācijas nometnes.

Bez liekas kavēšanās - vēla ierašanās, starts un ar koferiem rokās uz lidostu

Organizatoru publicētie noteikumi paredz, ka sportisti jeb dalībnieki savu treneru pavadījumā olimpiskajā ciematā var ierasties piecas dienas pirms sava pirmā starta, bet jau divu dienu laikā pēc pēdējām sacensībām ciemats ir jāatstāj. Šī iemesla dēļ "olimpiskā sajūta" ies secen vairākiem sportistiem un viņu atbalsta personālam. Piemēram, svarcēlājam Artūram Plēsniekam pirmais starts paredzēts vien 3. augustā, tādējādi skaidrs, ka nedz sportists, nedz viņa atbalsta personāls nevarēs piedalīties atklāšanas ceremonijā.

Līdzdalība atklāšanas vai noslēguma ceremonijā nebūt nav vienīgais veids, kā noķert "olimpisko sajūtu", jo ierasti ir iespēja apskatīt valsti vai pilsētu, kur noris olimpiskās spēles, piedzīvot vietējo kultūru, tāpat ikvienam normālos apstākļos ir kustības brīvība. Šogad šis viss dalībniekiem, žurnālistiem un arī amatpersonām ir liegts. Tiesa, ne pavisam. Ikvienam, kurš pieteicies olimpisko spēļu akreditācijai, vismaz mēnesi pirms ierašanās Japānā organizatoriem bija jānosūta pirmo 14 dienu aktivitāšu plāns. Tajā rīkotāji lūdza iekļaut visai detalizētu informāciju, piemēram, vietas, kuras plānots apmeklēt un pārvietošanās veidu pilsētā, jo pirmajās divās nedēļās pieeja publiskajam transportam ir liegta.

Aktivitāšu plāns tiks saskaņots ar Japānas valdību, bet sekot līdzi katras akreditētās personas kustībai palīdzēs mobilo telefonu aplikācijas COCOA un OCHA. Pirmā no tām pilda tādu pašu funkciju kā Latvijā labi pazīstamā aplikācija "Apturi Covid".

Tāpat jāievēro arī strikts Covid-19 protokols, kas regulāru testēšanu paredz pirmās trīs dienas pēc ielidošanas Japānā. Vēl pirms lidojuma uz Japānu katrai akreditētajai personai 96 un arī 72 stundas pirms lidojuma jāveic Covid-19 tests, bet vēl viens tests jānodod arī lidostā uzreiz pēc ielidošanas Tokijā.

Izaicinājumi pirms Tokijas

Šovasar tikai septiņi no 33 Latvijas delegācijas pārstāvjiem nebūs debitanti olimpiskajās spēlēs. Šis aspekts, iespējams, ir mazāk svarīgs, jo pamatīgas pārmaiņas bijušas un vēl priekšā ir augstu sasniegumu sporta finansēšanas sfērā. Pieņemot 2018. gada budžetu, sporta nozarei uz trim gadiem tika piešķirts papildu finansējums, kas šogad nozarei vairs nebija pieejams. Pagājušā gada novembrī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Edgars Severs norādīja, ka budžeta samazinājums varētu būt 2,9 miljoni eiro, tomēr vēlāk IZM rada iespēju savā budžetā ietaupīt 1,4 miljonus eiro. Tātad 1,5 miljonu eiro zaudējums sporta nozarei. No šīs summas aptuveni puse tika atņemta augstu sasniegumu sportam.

2016. gada Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) budžets bija 4,95 miljoni eiro, no kuriem aptuveni 70% tika novirzīti olimpiskajiem sporta veidiem, sportistiem un visai kustībai, taču šogad tas lēšams aptuveni sešu miljonu eiro apmērā. Lai arī 2021. gads uzskatāms par olimpisko gadu, programmā "Augstu sasniegumu sports" šogad atvēlēts par pusmiljonu mazāk nekā iepriekšējos gados.

Šī un arī citu iemeslu dēļ LOK, Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) un arī Latvijas Olimpiešu sociālajā fondā ar kompānijas "Ernst & Young" iesaisti tika veikts funkcionālo un administratīvo izdevumu audits. Tikmers jūnija beigās sarunā ar LETA norādīja, ka LOK pat tika veikts atalgojuma audits un samazinātas štata vietas, kas ļāva ietaupīt līdzekļus, lai turpinātu īstenot programmas "Augstu sasniegumu sports" nospraustos mērķus.

Mazāks budžets gan nelika ciest sportistiem. Jūnija sākumā LOK paziņoja, ka izdevies noslēgt dāvinājuma līgumu ar uzņēmumu "OCTF", kas pārstāv sporta zīmolu "4F". Tādējādi LOK izdevās ietaupīt 123 000 eiro no valsts budžetā paredzētajiem līdzekļiem sporta ekipējuma nodrošināšanai, ko vēlāk LOK izmantoja sporta veidu federāciju un sportistu atbalstīšanai. Jau šī paša mēneša beigās LOK 80 407 eiro no iepriekš minētās summas novirzīja inventāra un starta ekipējuma iegādei, kā arī treniņnometņu izmaksu segšanai. Tāpat 10 710 eiro paredzēti Covid-19 testu veikšanai.

Cerības. Iespējas. Realitāte

Latvijas līdzjutēji par pašmāju sportistu izcīnītu medaļu vasaras olimpiskajās spēlēs pēdējo reizi priecājās 2012. gadā, kad Māris Štrombergs tika kronēts par divkārtējo olimpisko čempionu, bet pludmales volejbolisti Mārtiņš Pļaviņš/Jānis Šmēdiņš izcīnīja bronzu. Četrus gadus vēlāk saulainajā Riodežaneiro Latvijas sportistiem divas ceturtās vietas - svarcēlājai Rebekai Kohai (tagad Ibrahima) un septiņcīņas pārstāvei Laurai Ikauniecei.

Tokijā nebūs nedz Ibrahimas, nedz Ikaunieces. Ibrahima noslēgusi profesionālo karjeru, bet Ikauniecei aizvien vēl nav izdevies izdziedēt kājas savainojumu, kā dēļ tikai nesen sākti treniņi stadionā.

Tikmers iepriekš publiski izteicies, ka šobrīd LOK noris pārmaiņu periods, kurā plānots arī mainīt sabiedrības uztveri par to, kas ir veiksmīga dalība olimpiskajās spēlēs. LOK prezidents uzsvēra, ka ar laiku vajadzētu izskaust domāšanas veidu, kas paredz, ka tikai medaļa liecina par labu startu olimpiskajās spēlēs. "Tokija 2020" delegācijas atklāšanas pasākumā Tikmers uzsvēra, ka dalība olimpiskajās spēlēs vien būtu jāuzskata par augstu sasniegumu, jo izpildīt kvalifikācijas normatīvu vai tikt pie ceļazīmes nav pa spēkam kuram katram.

Šajā sakarā Tikmeram un arī citiem līdzīgi domājošiem būtu grūti nepiekrist. Jo, piemēram, brīvajā cīņā katrā svara kategorijā piedalās tikai astoņi labākie sportisti pasaulē. Arī citos sporta veidos nav viegli iekļūt starp 40, 50 vai 60 labākajiem, lai Tokijā cīnītos par iespējami augstākām vietām.

Tokijas olimpiskajās spēlēs Latvijas līdzjutēji noteikti lielākās cerības lolos ap 3x3 basketbola izlasi un tajā spēlējošajiem Agni Čavaru, Edgaru Krūmiņu, Nauri Miezi un Kārli Paulu Lasmani. Basketbolisti jau vairākus gadus Pasaules tūrē, kas šajā sportā ir augstākās raudzes sacensības, cīnās par godalgotajām vietām. Tagad pat nākas secināt, ka citu valstu izlases nevairās aizgūt "letiņu" spēles stilu.

3x3 basketbolistiem, iespējams, talkā nāks Latvijas sporta "talismans". Proti, 2008. un 2012. gadā Mārim Štrombergam izdevās izcīnīt uzvaru nupat kā olimpiskajā programmā iekļautajās BMX sacensībās. Varbūt arī basketbolistiem izdosies turpināt uzvaru sēriju - 3x3 basketbols šovasar debitē olimpiskajā programmā.

Tāpat augstvērtīgs rezultāts noteikti tiek gaidīts no Eiropas čempionēm Anastasijas Kravčenokas/Tīnas Graudiņas, kā arī pieredzes bagātā Mārtiņa Pļaviņa un viņa pārinieka Edgara Toča. Dāmām un Točam šī būs debija olimpiskajās spēlēs, bet Pļaviņš četrgades notikumā startēs jau trešo reizi karjerā, un abi ar Krūmiņu ir vienīgie 1985. gadā dzimušie sportisti Latvijas delegācijā. Pļaviņš iepriekš nav slēpis, ka labprāt mēģinātu aizbraukt arī uz Parīzi 2024. gadā.

Nedz ar ranga palīdzību, nedz caur Kontinentālo kausu Tokijas olimpiskajām spēlēm kvalificēties neizdevās pieredzes bagātajam pludmales volejbola duetam Aleksandram Samoilovam/Jānim Šmēdiņam. Duets gan nesen paziņoja, ka plinti krūmos nemetīs un turpinās gatavoties startam Parīzē.

Sporta karalienē vieglatlētikā par līderi no Latvijas sportistiem uzskatāms šķēpmetējs Gatis Čakšs. Jūnijā Čakšam sacensībās Austrijā izdevās sasniegt savu labāko rezultātu karjerā - 87,57 metri -, kas šosezon ir piektais labākais rezultāts pasaulē. Pārējie četri konkurenti rīku raidījuši pāri 88 metru atzīmei.

Pagājušajā nedēļā Dimanta līgas posmā Londonā Čakšs šķēpu raidīja 77,12 metru tālumā, spēcīgā konkurencē izcīnot sesto vietu. Ar rezultātu 85,25 metri uzvaru svinēja otrā vēsturē labākā rezultāta īpašnieks no Vācijas un sezonas līderis Johaness Feters no Vācijas.

Vieglatlētikā Latviju kopumā pārstāvēs astoņi sportisti. Šķēpmetējas Anete Kociņa, Madara Palaimeika un vidējo distanču skrējēja Līga Velvere pie ceļazīmes tika, pateicoties vietai "World Athletics" rangā, bet pirmais aiz svītras palika šķēpmetējs Rolands Štrobinders. Tāpat Tokijā neredzēsim jau iepriekš pieminēto Ikaunieci un arī sprinteres Guntu Vaičuli un Sindiju Bukšu, kura nesen iedzīvojās kājas muskuļa savainojumā.

Par pārsteigumu Tokijā var parūpēties pasaules tūres līmeņa komandās startējošie šosejas riteņbraucēji Toms Skujiņš un Krists Neilands. Skujiņš uz Tokiju dosies uzreiz pēc finiša "Tour de France", bet Neilandam marta vidū sanāca iedzīvoties atslēgas kaula lūzumā. Viņš gan bija ierindā mēnesi vēlāk notikušajā Latvijas čempionātā, kurā gan grupas, gan individuālajā braucienā uzvaru svinēja Skujiņš. Carnikavietis Tokijā startēs arī individuālajā braucienā, bet grupas sacensību trasē iespējams jebkas. Trases reljefs ir kāpumiem bagāts, kas Skujiņa un Neilanda braukšanas stilam ir visai parocīgi.

Arī WTA ranga 30. raketei Aļonai Ostapenko un Anastasijai Sevastovai (WTA 54.) Tokijā ir iespēja cīnīties par augstām vietām. Ostapenko šīs būs otrās olimpiskās spēles, bet Sevastova ir debitante. Abas spēkus apvienojušas arī dubultspēlē.

Noteikti jāizceļ arī Latvijas delegācijas pieredzes bagātākais olimpietis džudists Jevgeņijs Borodavko. Viņš olimpiskajās spēlēs debitēja 2008. gadā, kad Pekinā neizdevās pārvarēt pirmo kārtu. Jūlija un augusta mijā svara kategorijā līdz 100 kilogramiem startējošais sportists piedalīsies savās ceturtajās olimpiskajās spēlēs pēc kārtas, būdams viens no vecākajiem delegācijas dalībniekiem. Borodavko Londonā izcīnīja devīto vietu un noteikti to pašu, kā arī vēl vairāk lūkos sasniegt arī Tokijā.

Latvijas delegācijā kopumā iekļauti 33 sportisti, 37 treneri/atbalsta personāls, septiņi medicīnas personāla pārstāvji, kā arī septiņas amatpersonas. Delegācijas vadītājs pirmo reizi būs LOK ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks, kurš šos pienākumus pārņēmis no kolēģa Tikmera.

Komandas vidējais vecums ir 28 gadi, turklāt vairums olimpiskajās spēlēs iepriekš karjerā nav startējuši. Arī viena medaļa Latvijas delegācijai būtu uzskatāms par labu sasniegumu, bet pastāv pavisam reāla iespēja arī otrās vasaras olimpiskās spēles aizvadīt bez godalgotām vietām.

LOK prezidents Žoržs Tikmers jūlija otrajā nedēļā sarunā ar Valdi Valteru atklāja, ka Tokijas olimpiskajās spēlēs optimistiskākais scenārijs ir divas medaļas. Bijušais olimpietis Tikmers, visticamāk, rēķinājās ar 3x3 basketbolistu sniegumu un arī kādu no pludmales volejbola duetiem.

Līdz jūnija beigām Latvijas Olimpiskajā delegācijā pilnu vakcinācijas procesu bija izgājuši 67%, vakcinācijas procesā bija 23%, savukārt 10% neplānoja vakcinēties.

Latvijas sportistu starti Tokijas olimpiskajās spēlēs

23. jūlijā Tokijas Olimpiskajā stadionā notiks ilgi gaidīto spēļu atklāšanas ceremonija. Dienu vēlāk pirmās divas spēles aizvadīs 3x3 basketbolisti, grupas braucienā startēs Skujiņš un Neilands, tenisa kortos dosies Ostapenko un Sevastova. Svētdien, 25. jūlijā, pirmais starts paredzēts arī šāvējai Agatei Rašmanei, tenisistes un 3x3 basketbolisti aizvadīs savas nākamās cīņas.

Pirmdien dalību olimpiskajās spēlēs sāks arī pludmales volejbola pāri, nedēļas turpinājumā sacensību programmu papildinās arī peldēšana, džudo, vieglatlētika, BMX riteņbraukšana un svarcelšana. Cīņas un jāšanas sportā pirmie starti nav paredzēti ātrāk par 3.augustu, taču pēdējās piecās sacensību dienās Latvijas līdzjutēji varēs atbalstīt smaiļotāju Robertu Akmeni, karatistu Kalvi Kalniņu un pieccīņas pārstāvi Pāvelu Švecovu.

Latvijas delegācijas karognesējs tika izvēlēts 3x3 basketbolists Agnis Čavars, bet Starptautiskās Olimpiskās komitejas lēmums par dzimumu vienlīdzības veicināšanu nozīmēja, ka bija jāizvēlas arī viena sieviete, kas darīs to pašu. Izvēle loģiska - mūsu tenisa pirmā rakete Aļona Ostapenko. Sportisti Tokijas Olimpiskajā stadionā iesoļos pelēki baltos tērpos. Šādos toņos būs rotāti arī sacensību oficiālie tērpi.

6. jūlijā uz Tokiju devās trīs LOK amatpersonas - delegācijas vadītāja vietnieki Raitis Keselis un Andris Lupiks, kā arī delegācijas galvenā ārste un LOV vadītāja Līga Cīrule -, kuras devās apskatīt olimpisko ciematu un visu teritoriju. 15. jūlijā uz Japānas galvaspilsētu izlidoja visi fizioterapeiti, divi sporta ārsti, LOK prezidents Tikmers un ģenerālsekretārs Lejnieks. Pirmie Latvijas sportisti no lidostas "Rīga" VIP termināļa uz Japānu aizlidoja 16. jūlijā.

Pirmie uz Tokiju no sportistiem devās šāvēja Agate Rašmane, riteņbraucēji Skujiņš un Neilands, kā arī 3x3 basketbolisti.

Klusi stadioni un noliedzoša sabiedrības nostāja

8. jūlijā koronavīrusa izplatības dēļ Japānas premjerministrs Josihide Suga līdz 22.augustam Tokijā izsludināja ārkārtējo situāciju. Jau iepriekš bija zināms, ka ārzemju līdzjutēji olimpiskās spēles apmeklēt nevarēs, bet dienā, kad Suga izziņoja ārkārtējo situāciju Tokijā, Japānas Olimpiskā komiteja paziņoja par liegumu arī vietējiem līdzjutējiem apmeklēt četrgades notikuma sacensības.

Zīmīgi, ka vairāki Japānas laikraksti kopš pagājušā gada pavasara visai regulāri veikuši iedzīvotāju aptaujas. Pagājušajā gadā aptuveni 30-40% respondentu norādīja, ka vēlas, lai olimpiskās spēles tiktu pārceltas vai atceltas pavisam, taču šā gada pēdējās aptaujas liecina, ka nu jau vairāk nekā 65% iedzīvotāju vēlētos pilnīgu spēļu atcelšanu.

Arī vietējie apģērbu tirgotāji norādījuši, ka pēdējos mēnešos krietni pieaudzis pārdoto preču skaits, kas apdrukātas ar saucieniem "Atcelt olimpiskās spēles".

Pirms Ziemassvētkiem 2021.gada Tokijas olimpisko spēļu rīkotāji paziņoja, ka to izmaksas sasniegušas 1,64 triljonus jenu (aptuveni 13 miljardus eiro). Olimpisko spēļu pārcelšana no 2020.gada izmaksājusi papildu 294 miljardus jenu (2,3 miljardus eiro), no kuriem 96 miljardi jenu atvēlēti koronavīrusa izplatības ierobežošanai.

Pēdējās aplēses liecina, ka Tokijas olimpiskās spēles izmaksās vairāk nekā 20 miljardus eiro. Tā ir olimpisko spēļu izmaksu rekordsumma.

Pirms olimpisko spēļu pārcelšanas to izmaksas tika lēstas 1,35 triljonu jenu apmērā. No šā brīža izmaksām 721 miljardu jenu segs organizācijas komiteja, ar 702 miljardiem palīdzēs Tokijas pilsēta, ar 221 miljardu jenu - Japānas valdība.

2013.gadā, kad Tokija kandidēja uz spēļu rīkošanu, izmaksas tika lēstas 734 miljardu jenu apmērā, taču tagad tās pieaugušas divkārt. Spēļu pretinieki min, ka galējās izmaksas pārsniegs pat trīs triljonus jenu.

Latvijas olimpiskās komandas sastāvs Tokijas olimpiskajās spēlēs:

Laura Igaune, Gatis Čakšs, Līna Mūze, Ruslans Smolonskis, Arnis Rumbenieks, Madara Palameika, Anete Kociņa, Līga Velvere (visi - vieglatlētika), Tīna Laura Graudiņa, Anastasija Kravčenoka, Mārtiņš Pļaviņš, Edgars Točs (visi - pludmales volejbols), Vineta Pētersone, Helvijs Babris, Toms Skujiņš, Krists Neilands (visi - riteņbraukšana), Agnis Čavars, Lauris Miezis, Kārlis Pauls Lasmanis, Edgars Krūmiņš (visi - 3x3 basketbols), Jevgeņijs Borodavko (džudo), Pāvels Švecovs (modernā pieccīņa), Roberts Akmens (smaiļošana), Agate Rašmane (šaušana), Kristaps Neretnieks (jātnieku sports), Anastasija Grigorjeva (cīņa), Kalvis Kalniņš (karatē), Artūrs Plēsnieks, Ritvars Suharevs (abi - svarcelšana), Ieva Maļuka, Daniils Bobrovs (abi - peldēšana), Anastasija Sevastova, Aļona Ostapenko (abas - teniss).