Talants un meistarība ir mūsu pusē – Latvijas izlase dodas pēc uzvaras pār bulgāriem
Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra pēdējo “burbuli” Latvijas vīriešu basketbola izlase šovakar sāks “Arēnā Rīga” ar spēli pret Bulgāriju. Ir vairāki varianti, kā nokļūt kontinenta čempionāta finālturnīrā. Drošākais – mūsējiem jāuzvar bulgārus ar vismaz septiņu punktu pārsvaru.
Uzvara ar mazāku punktu skaitu pēdējās ceļazīmes sadali atliks uz atlikušajām pirmdienas spēlēm, zaudējuma gadījumā vietu finālturnīrā nodrošinās pretinieki.
Bulgārijas izlase pēdējo reizi Eiropas čempionāta finālturnīrā spēlēja 2011. gadā un paši bulgāri sūkstās, ka nu jau vesela paaudze ir palikusi bez lielajiem forumiem. Viņu mediji cenšas uzturēt piesardzīgu optimismu, tomēr, lasot starp rindām, var nojaust, ka savas komandas uzvaru tur uztvertu kā mazu brīnumu. Tādu, kāds gadījās Bulgārijas un Latvijas izlašu pirmajā spēlē pirms gada Botevgradā, kur mūsējie pamatlaika pēdējā minūtē pamanījās zaudēt septiņu punktu pārsvaru un dažādu citādu mistēriju turpinājumā divos pagarinājumos piekāpās ar 104:110. Ja toreiz būtu uzvarējusi Latvija, šodienas spēlei, vistcamāk, vairs nebūtu nozīmes.
Bulgārijas izlases spēlētāju uzvārdi diez vai daudz izteiks ierindas basketbola līdzjutējam. Gandrīz visi pārstāv vietējos klubus, kur parasti priekšplānā ir leģionāri – šosezon tādi Bulgārijas čempionātā ir vairāk nekā trīsdesmit. Iespējams, ka Bulgārijas čempionāts patiešām ir spēcīgāks par vienā no zemākajiem punktiem esošo Latvijas līgu, taču tam šoreiz būs visai mazs sakars ar šodienas spēli un mūsu komandas sastāvu. Gluži kā Bulgārijas čempionātā, arī izlasē lielākā loma pēdējos gados atvēlēta leģionāriem jeb naturalizētajiem spēlētājiem. Vienubrīd tāds bija Latvijas līdzjutējiem labi zināmais Ērls Džerods Roulends, tagad tas ir saspēles vadītājs Dī Bosts. Pāris sezonas (Polijas “Stelmet” un “Himki”) ar nelielu sešu spēļu astīti “Žalgiris” sastāvā spēlējis Eirolīgā, tagad spēcīgā Francijas kluba “Monaco” spēlētājs. Viņa rokās ir Bulgārijas izlases saspēle, un viņš noteikti būs pretinieku atslēgas spēlētājs.
Par laimi Rīgā tā arī netika sagaidīts bulgāru labākais basketbolists Aleksandrs Vezenkovs no Pireju “Olympiacos”. Viņš pavisam nesen atgriezās laukumā pēc traumas sadziedēšanas, bet “Olympiacos” vadība ļoti labi atceras, ar cik nopietnu savainojumu pēc līdzīgas došanās uz valstsvienības izšķirošo spēli pirms pāris gadiem Pirējās atgriezās Jānis Strēlnieks. Grieķu klubs palika nelokāms un Vezenkovs uz Rīgu netika palaists. Duets Bosts – Vezenkovs noteikti būtu bīstmāks par salikumu Bosts un pārējie. Pasaules kausa kvalifikācijas ciklā bulgāri ar Bostu un Vezenkovu ierindā ar 74:68 apspēlēja Franciju, kuras sastāvā toreiz netrūka pirmā līmeņa zvaigžņu.
Citu skaļu panākumu nav bijis, tomēr tas nebūt nenozīmē, ka pretinieki būs apspēlējami ar vienu roku. Ja šādas komandas izdzīvo līdz līdzvērtīgām spēles beigām, tām parādās teju otrā elpa. Tā bija pirmajā spēlē Botevgradā. Līdzīgi iepriekšējā “burbulī” Sarajevā bulgāri teju paglābās spēlē pret Grieķiju, kurā izmeta 40 tālmetienus, īstajā mirklī notvēra veiksmes brīdi un panāca pagarinājumu.
Visticamāk, arī šovakar bulgāri laimi meklēs tālu no groza, jo garajā galā viņiem vienkārši trūkst labu spēlētāju resursu. Visās šī cikla spēlēs zaudējuši cīņu zem groziem, dažās pat ar graujošu starpību, Bulgārijas izlase spiesta savu veiksmi ielikt Bosta un citu ārējās līnijas spēlētāju rokās.
Atgādināsim, ka Mārtiņš Meiers savu līdz šim labāko spēli Latvijas izlasē aizvadīja tieši Botevgradā, kur visa mača garumā dominēja pret saviem pretspēlētājiem un guva 27 puntkus. Tiesa, spēles iznākumu izšķīra virkne citu sakritību. Taču tā un citu komandu parādītā recepte nekur nav palikusi – arī šodien Mārtiņš un viņa palīgi centra un spēka uzbrucēju pozīcijās var kļūt par drošas uzvaras galveno atslēgu.
Ja liekam abas komandas vienu otrai uz papīra, tad visās pozīcijās Latvijas izlasei būs talantīgāki spēlētāji no augstāka līmeņa klubiem. Ar Latvijas basketbola savienības (LBS) gādību palīgā atsteiguši Eirolīgas kluba Maskavas apgabala “Himki” spēlētāji Dairis Bertāns un Jānis Timma. Vai neveiksmīgi spēlējošā un kādu laiku algas nemaksājošā “Himki” kluba purvā iestigušajiem spēlētājiem pāris treniņos izdosies atvērt kaut kur snaudošo savu labāko spēli, redzēsim tikai laukumā. Šī gan nav reize, kad abi tie gaidīti kā vienīgie glābēji, bet gan kā līdzvērtīgi palīgi tiem, kuri aizvada labas sezonas visnotaļ solīdā Eiropas līmenī. Latvijas izlases gadījumā Rihars Lomažs pavisam nesen vēl bija ar Eirolīgas pierakstu, bet nu basketbola garšu atguvis spēcīgajā Vācijas bundeslīgā, Artūrs Žagars pārstāvēja Spānijas līgu, četri spēlētāji ir ar būtisku lomu VTB Vienotajā līgā, Mārtiņš Laksa ir sava kluba līderis Polijas čempionātā un spēlēja FIBA Čempionu līgā, Kristers Zoriks un Aigars Šķēle ir labu sezonu aizvadošās “VEF Rīga” divi no vilcējiem. Roberta Štelmahera rīcībā ir sastāvs, ar kuru pārliecinoši jāatrsina iekļūšanu Eiropas čempionāta finālturnīrā.
Izlases galvenais treneris Roberts Štelmahers šodien ārpus pieteikuma atstājis Jāni Bērziņu, Arti Ati, Mārci Vītolu un Māri Gulbi. Pieteikumā būs Rolands Freimanis, Mareks Mejeris, Kristers Zoriks, Aigars Šķēle, Rihards Lomažs, Mārtiņš Laksa, Mārtiņš Meiers, Ojārs Siliņš, Kaspars Bērziņš, Artūrs Žagars, Jānis Timma un Dairs Bertāns.
