Leiši triumfē gan laukumā, gan tribīnēs - Latvijai sāpīgs zaudējums

Līdz ar to čempionāta otrajā spēlē Latvija cieta pirmo neveiksmi, bet savā nākamajā cīņā jau pirmdien plkst.18.30 sacentīsies ar Čehiju. Šī kļuvusi par Latvijas izlases mazrezultatīvāko spēli Eiropas čempionātos pēc neatkarības atjaunošanas.

Latvijas izlasē rezultatīvākie bija Kaspars Bērziņš un Rolands Freimanis, kuri abi guva pa astoņiem punktiem, bet sešus no tiem sameta jau dažās pirmajās minūtēs. Tāpat Freimanis izcēlās ar deviņām atlēkušajām bumbām.

Savukārt pa sešiem punktiem iemeta Jānis Blūms un Dairis Bertāns.

Tikmēr Lietuvas rindās ar 15 punktiem un septiņām bumbām zem groziem izcēlās Jons Valančūns, kuram ar 13 punktiem un desmit atlēkušajām bumbām piebalsoja Jons Mačulis, bet 12 punktus sameta Mants Kalnietis.

Maču Latvijas izlase iesāka ar pacietīgiem uzbrukumiem, kas pēc sešiem Rolanda Freimaņa punktiem un Kaspara Bērziņa diviem tālmetieniem ļāva Latvijai izvirzīties vadībā ar 12:6, tomēr problēmas radīja Lietuvas līdera Jona Valančūna apturēšana, pret kuru vairākkārt tika pārkāpti noteikumi.

Lietuvieši pietuvojās līdz 10:12, tomēr pēc tam vairāk nekā divas minūtes komandas palika bez punktiem, turklāt pie otrās piezīmes pamanījās tikt arī Valančūns. Klusuma brīdi ar tālmetienu pārtrauca Jānis Timma, bet Lietuva pirmās ceturtdaļas pēdējās piecās minūtēs kopā guva tikai trīs punktus. Pēc desmit spēlētām minūtēm Latvija atradās vadībā ar 19:13.

Otrās ceturtdaļas sākumā pēc Deivida Gaiļus tālmetiena Lietuva pietuvojās līdz minimumam, tomēr uz to ar trim punktiem uzreiz atbildēja arī Dairis Bertāns. Cīņa ritēja mazrezultatīvi. Ceturtdaļas vidū Lietuva vairākkārt panāca izlīdzinājumu, bet vēlāk Valančūns ar vienu soda metienu jau ieguva vadību savai izlasei ar 25:24. Turklāt tobrīd Mārtiņam Meieram jau bija četras piezīmes, bet Bērziņam - trīs.

Cīņa ļoti līdzīga turpinājās līdz pat puslaika beigām un pārtraukumā vienības devās ar minimālu Lietuvas vadību - 29:28.

Kaut pēc Jāņa Strēlnieka tālmetiena Latvija ceturtās ceturtdaļas ievadā pārņēma vadību ar 35:33, Lietuva īsā laikā atbildēja ar diviem Jona Mačuļa tālmetieniem un ieguva savu līdz tam lielāko pārsvaru duelī - 41:35. Tomēr pēc šāda veiksmes brīža nākamās trīs ar pusi minūtes lietuvieši atkal palika bez punktiem, bet Latvija šajā laikā ievērojami pietuvoties nespēja.

Pēdējās minūtēs Lietuvai ne tikai piederēja pārsvars, bet Jānis Timma nopelnīja nevajadzīgu tehnisko piezīmi. Tas lietuviešiem ļāva ceturtdaļas beigās iegūt pat desmit punktu pārsvaru 49:39.

Arī ceturtajā ceturtdaļā pirmos piecus punktus guva Lietuva, palielinot pārsvaru jau līdz 15 punktiem, bet Latvijas klusuma periodu ar tālmetienu pārtrauca Blūms. Kaut Latvija aktīvi centās lauzt cīņas gaitu, uz visiem veiksmes uzplaiksnījumiem sekmīgi atbildēja arī Čehija, kas Latvijai lika piedzīvot neveiksmi pret potenciālo apakšgrupas favorīti.

Latvijas un Lietuvas valstsvienības kopš pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem kopā tikās 61 reizi un Lietuva guva trīsdesmit sesto uzvaru. Pēc neatkarības atgūšanas kopš 1992.gada Latvija uzvarējusi sešas reizes, kamēr Lietuvai tagad ir 15 panākumi.

Savukārt Eiropas čempionāta finālturnīros Baltijas valstu izlases tikās septīto reizes, tikai vienā no tām uzvaru izcīnot Latvijai. Šo abu sāncenšu starpā nereti bijušas intrigām pilnas cīņas, turklāt vēl gana labā atmiņā ir Latvijas 2001.gada Eiropas čempionātā izcīnītā uzvara, kas komandai pavēra ceļu uz pagaidām vienīgo kontinenta meistarsacīkšu ceturtdaļfinālu kopš valsts atjaunošanas.

Zīmīgi, ka pēc šī čempionāta amatu zaudēja Lietuvas valstsvienības galvenais treneris Jons Kazlausks, kurš pie dienvidu kaimiņu izlases stūres atkal stājās pēc 12 gadiem. Savukārt mačā, kurā latvieši uzvarēja ar 94:76, laukumā bija arī pašreizējais Latvijas izlases treneris Ainars Bagatskis.

Tāpat šķēpi tiek lauzti par 1939.gada Eiropas čempionāta zelta maču, kurā Latvija piekāpās ar 36:37. Kā toreiz virmoja baumas, lietuviešu tiesneši esot pavilkuši ilgāk spēles laiku, lai mājinieki varētu gūt izšķirošo grozu un nodrošināt Eiropas čempiones titulu. Latvija toreiz izcīnīja sudraba medaļas.

Iepriekšējo reizi Eiropas čempionāta finālturnīrā komandas tikās aizpērn, kad Latvija piekāpās lietuviešiem ar 59:67.

Šī gada Eiropas čempionāta D apakšgrupas spēles norisinās Rīgā. Tajā Latvija sacenšas ar Čehiju, Ukrainu, Beļģiju, Lietuvu un Igauniju.

Kā zināms pirmajā čempionāta mačā Latvija ar 78:67 uzveica beļģus, bet Lietuva vien ar grūtībām uzvarēja Ukrainu (69:68), kamēr Čehija sagrāva Igauniju (80:57).

Savukārt pirmajā svētdienas spēlē Čehija ar 88:54 sagādāja otro smago zaudējumu Igaunijai.

Eiropas čempionāta apakšgrupu turnīra izspēle norisinās četrās valstīs - Francijā, Horvātijā, Vācijā un Latvijā. No katras grupas tālāk turnīrā kvalificēsies četras labākās komandas, bet izslēgšanas spēles no 12. līdz 20.septembrim tiks aizvadītas Francijas pilsētā Lillē.

Eiropas čempionātā tiks dalītas ceļazīmes arī uz 2016.gada Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm. Pie tām tiks turnīra finālistes, bet trešās līdz septītās vietas ieguvējas kvalificēsies olimpiskajam atlases turnīram.

2015.gada Eiropas čempionātam bija plānots risināties Ukrainā, tomēr nestabilās politiskās situācijas dēļ lēmums tika mainīts.

Pirmā Eiropas čempionvienība Latvija līdz šim finālturnīru rīkojusi vienu reizi, kad 1937.gadā ieņēma sesto vietu.

Latvijas izlase Eiropas čempionātā piedalīsies jau desmito reizi pēc neatkarības atgūšanas. Līdz šim labākais sasniegums bijis 2001.gada turnīrā, kad tika izcīnīta augstā astotā vieta. Piecos Eiropas čempionātos valstsvienība nespēja izkļūt no apakšgrupas, bet šī melnā sērija tika pārtraukta 2013.gadā Slovēnijā, kad Latvija palika vien uzvaras attālumā no ceturtdaļfināla sasniegšanas.

LETA/Foto: Edijs Pālens/LETA