Pēdējo gadu Latvijas spēcīgākās futbola komandas īpašnieks iekļauts valstij nevēlamo personu sarakstā

Portāls vēsta, ka Krievijas miljonārs Lomakins, kura īpašumā ir futbola klubs "Riga" un tās sadarbības partneris Kiprā "Paphos", jau ilgāku laiku nav manīts Latvijā.

Iekšlietu ministrijas pārstāvji portālam apstiprinājuši, ka Lomakins patiesi ir nevēlamo personu sarakstā, taču "Riga" izpilddirektors Aleksandrs Proņins apgalvo pretējo.

"Nē, viņš nav iekļauts "melnajā sarakstā". Viņš ir Eiropas Savienības pilsonis un nevar būt šajā sarakstā. Viņam ir uzturēšanās atļauja. Tās runas ir kaut kāda apmelošana. Pat negribas komentēt tādas runas," portālam "Delfi" sacīja čempionvienības izpilddirektors, neslēpjot, ka vienības īpašnieks Latvijā nav bijis labu laiku.

Sarakstā iepriekš iekļauts arī cita Latvijas kluba "Ventspils" īpašnieks Adlans Šišhanovs, kurš komandu turpina vadīt, atrodoties ārzemēs.

Iekšlietu ministra padomniece Alise Sņegireva aģentūrai LETA apstiprināja, ka Lomakins iekļauts to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijā aizliegta. Plašākus komentārus Ģirģena pārstāve nesniedza, līdz ar to nav zināms, kura amatpersona pieņēmusi lēmumu par Lomakina iekļaušanu sarakstā.

Imigrācijas likumā teikts, ka personu sarakstā var iekļaut iekšlietu ministrs un citas iekšlietu resora amatpersonas atkarībā no konkrētās situācijas.

Tāpat nav zināms vai Lomakins iekļauts sarakstā uz konkrētu termiņu vai nenoteiktu laiku.

Likumā teikts, ka, piemēram, iekšlietu ministrs lemj par ārzemnieka iekļaušanu sarakstā, ja "kompetentām valsts iestādēm" ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai vai arī ārzemnieka ieceļošana un uzturēšanās Latvijā nav vēlama citu iemeslu dēļ, pamatojoties uz kompetentu valsts iestāžu sniegto atzinumu.

"Delfi.lv" ziņo, ka Lomakins Rīgas komandā investēt sācis pirms nepilniem pieciem gadiem, bet teju pēdējos trijos gados viņš naudas līdzekļus virzījis caur Kipras investīciju programmu (CIP), kā dēļ ieguva Kipras pilsonību.

CIP izveidota, lai valstij piesaistītu investorus, bet Lomakins šādi ieguvis iespēju Eiropas Savienībā atrasties neierobežoti ilgi.

Šogad augustā "Al Jazeera" pētnieciskās žurnālistikas nodaļa publiskoja pētījumu "Kipras papīri - zelta pases", kas atklāja, ka no 2017.gada novembra līdz pērnajam septembrim pie Kipras pilsonības tikuši vairāk nekā 2500 cilvēku no 70 valstīm, starp kuriem arī bija Lomakins.

Pērn un arī šogad pēc ES spiediena Kipra pastiprināja CIP pilsonības iegūšanas noteikumus, lai mazinātu nelegālo līdzekļu apriti. Jaunie noteikumi ar vēl stingrākiem punktiem spēkā stājās šī gada augustā, tiem paredzot iespēju valdībai atņemt piešķirto pilsonību investoriem, kuri nekvalificējas jaunajām regulām un, iespējams, pārkāpuši likumu, iesniedzot pieteikumu pilsonībai.

Šajā sarakstā atrodams bija arī Lomakins, kas ļauj domāt, ka viņam Kipras pilsonība, visticamāk, ir atņemta, raksta "Delfi". Tikmēr Iekšlietu ministrija portālam atklāja, ka Lomakins nevēlamo personu sarakstā nonācis pēc vairāku kompetento iestāžu atzinuma.

Portāla neoficiālie avoti ziņo, ka Lomakins nevēlamo personu sarakstā iekļauts jau pirms vairākiem mēnešiem, kā dēļ ar ģimeni bija spiests pamest Latviju. Nelabvēlīgu atzinumu par Lomakinu iesniegušas vismaz trīs drošības iestādes.

Tāpat portāla rīcībā neoficiālā informācija liecina, ka Kipras pilsonības zaudēšana netieši pasteidzinājusi Iekšlietu ministrijas lēmumu, bet attiecīgās drošības iestādes izmeklēšanu bija sākušas vēl pirms Kipras lēmuma.

Kiprā Lomakinu uzskata par personu, pret kuru ir aktīva krimināllieta vai kura bijusi apsūdzēta, vai tikusi meklēta par iespējamiem noziegumiem.

Tāpat portāls izpētījis, ka 2014.gadā, krītoties Krievijas rubļa vērtībai, Lomakinam daļēji piederošā kompānija "CentrObuvi" nokļuva finansiālās grūtībās, kā rezultātā divus gadus vēlāk pret kreditoru "Gazprombank" izveidojies parāds 100 miljonu ASV dolāru apmērā. Pēc kreditora iesnieguma Krievijā sāka izmeklēt lietu, Lomakinu izsludinot meklēšanā.

Lomakins vēlāk vienojās par savas firmas restrukturizāciju un atmaksāja iepriekš minēto parādu. Pirms diviem gadiem krimināllieta pret viņu tika izbeigta, ļaujot Lomakinam turpināt uzņēmējdarbību Krievijā.

Apsūdzētā tā brīža pārstāve Natela Ponomorjova pirms diviem gadiem Krievijas medijiem pauda, ka lietā nav fiksēts nozieguma sastāvs, kā rezultātā uzskatāms, ka Lomakins nekādā mērā nav bijis iesaistīts noziegumā, jo tāds nemaz neesot noticis.

Jau ziņots, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) jūnijā sācis kriminālprocesu par "aplokšņu algu" izmaksu Latvijas futbola virslīgas klubā "Riga" un kluba telpās veiktas procesuālās darbības.

Televīzijas kanāls TV3 vasarā ziņoja, ka klubs no spēlētāju radiniekiem gan Rīgā, gan visā Latvijas teritorijā īrēja nekustamos īpašumus par ievērojami augstākām cenām, kādas tirgū bija tobrīd. Tāpat bijušas aizdomas par "aplokšņu algām" - ar spēlētājiem līgumi noslēgti par 1000 - 14000 eiro, bet "uz rokas" viņi atsevišķi saņēmuši no 1000 līdz 10 000 eiro.

Neilgi pēc tam "Riga" zaudēja sabiedriskā labuma organizācijas statusu, kas nav atgūts vēl līdz šai dienai.

"Delfi.lv" arī ziņoja, ka "aplokšņu algu" lietā vēl viena VID viesošanās "Riga" komandā notikusi dienu pirms UEFA Eiropas līgas kvalifikācijas turnīra spēles ar Glāzgovas "Celtic". Šoreiz kratīšana notikusi arī pie futbolistiem.

Šobrīd vienīgais "Riga" valdes loceklis ir Proņins, kurš vēl vasarā tika norādīts kā patiesā labuma guvējs, bet tagad konkrēta persona vairs nav norādīta.

Portāls izpētījis, ka oktobra sākumā "Riga Football Club" ("Riga" juridiskais nosaukums) bija 29 024,61 eiro lielas parādsaistības, bet šobrīd klubam nav parādsaistību, kas pārsniegtu 150 eiro.

"Riga" šosezon jau trešo reizi pēc kārtas tika kronēta par Latvijas čempionvienību.

Savukārt septembrī "Riga" medijus informēja, ka Piņķos plānots uzbūvēt stadionu ar 5000 skatītāju sēdvietām.

Klubs sola, ka triju gadu laikā vairāk nekā 15 hektāru plašā teritorijā tiks uzbūvēts stadions ar 5000 skatītāju sēdvietām un visjaunāko, septītās paaudzes mākslīgo segumu ar laistīšanas sistēmu un apsildi, lai spēles varētu notikt arī aukstā laikā. Šeit atradīsies arī trīs laukumi ar hibrīdsegumu (dabīgais segums ar 10% mākslīgo šķiedru piejaukumu). Šādus laukumus izmantojot arī Madrides "Real" un Totenhemas "Hotspur" treniņu bāzēs.

Tāpat Piņķos tikšot izveidoti arī četri laukumi ar mākslīgo segumu amatieru vajadzībām un divi pludmales futbola laukumi. Plānota ir gan viesnīca, gan apartamenti futbolistiem ilgstošai dzīvošanai, iespējams, arī cīņas sporta veidu zāle. Tāpat bāzes infrastruktūrā būs arī trenažieru zāle, baseins, lai futbolisti var pilnvērtīgi atjaunoties pēc treniņiem un spēlēm. Tiks uzbūvēta pilnvērtīga manēža ar 1000 sēdvietām.