Štelmahers skaidro Laksas nelielo metienu skaitu, Jakoviča nespēlēšanu un problēmas ar atlēkušajām bumbām
foto: Alexander Demianchuk/TASS/Scanpix
Latvijas vīriešu basketbola valstsvienības galvenais treneris Roberts Štelmahers.
Basketbols

Štelmahers skaidro Laksas nelielo metienu skaitu, Jakoviča nespēlēšanu un problēmas ar atlēkušajām bumbām

Jauns.lv / LETA

Kristera Zorika sniegums šajā sezonā un arī Latvijas izlases spēlēs Eiropas čempionāta kvalifikācijā valstsvienības galvenajam trenerim Robertam Štelmaheram ir pozitīvs pārsteigums, intervijā Latvijas Basketbola savienībai (LBS) uzsver komandas stūrmanis.

Štelmahers skaidro Laksas nelielo metienu skaitu, ...

Jau ziņots, ka Latvijas izlase Sarajeva Eiropas čempionāta kvalifikācijas mačos vispirms ar 77:66 pārspēja Grieķiju, bet pēc tam ar 73:79 piekāpās Bosnijai un Hercegovinai.

Sarajevā Latvijas basketbolisti ieradās ar diviem zaudējumiem bagāžā un vēl divas neveiksmes nevairotu cerības kvalificētais finālturnīram.

"Ne sadzīvē, ne darba procesā par situāciju tabulā nerunājām. Visi tāpat zināja, kā esam nospēlējuši, tāpēc papildus motivējošas sarunas nebija vajadzīgas. Lieks spiediens arī nē. Tāpat jau pirms oficiālajām spēlēm stresa pietiek. Viens ar to tiek galā labāk, cits sliktāk," LBS citē Štelmahera teikto.

Latvijas izlases sastāvs tika paziņots tikai pirms došanās uz Sarajevu.

"Vietu skaits gan laukumā, gan pieteikumā ir ierobežots un trenera izvēli nosaka daudzi objektīvi un subjektīvi faktori. Tāpēc uz Sarajevu brauca 15 spēlētāji un paldies visiem, kuri atsaucās uzaicinājumam un darīja visu iespējamo, lai godam pārstāvētu savu valsti. Tāpat - paldies viņu klubiem. Saprotu, ka pēc šīm spēlēm visiem nav vienādas emocijas. Tāds ir basketbols. Visiem nevar būt vienāds spēles laiks un neviens nav pasargāts no savainojumiem," stāsta Štelmahers.

Izlases galvenais treneris arī atklāj, ka treniņos enerģijas netrūka nevienam, taču tajos basketbolisti nedarbojās pārāk agresīvi, tāpēc īstā aina parādījusies tikai spēlēs. Sastāva izvēli spēlēm ietekmējušas arī traumas.

"Tikai īsi pirms izbraukšanas parādījās cerība, ka varēs palīdzēt Kaspars Bērziņš. Sarajevā treniņos viņa sajūtas mainījās no dienas uz dienu, tomēr pēdējā brīdī virsroku ņēma diskomforts un nolēmām neriskēt. Artūrs Ausējs treniņā savainoja roku. Pārējie 13 bija gatavi spēlēt," skaidro Štelmahers.

Ingus Jakoviča nespēlēšanu Štelmahers skaidro ar to, ka viņš vislabāk darbojas otrajā pozīcijā, kurā efektīvi bija Aigars Šķēle un Rihards Lomažs. Savukārt saspēles vadītāja pozīcijā ar saviem pienākumiem galā tikuši Kristers Zoriks un Mārcis Vītols.

"Jakovičs ir mazliet cita stila spēlētājs. Zorika sniegums šosezon un arī šajās spēlēs man ir patīkams atklājums. Pārliecība, stabilitāte, loģiski lēmumi - īpašības, kas nepieciešamas labam saspēles vadītājam. Jā, šoreiz pietrūka metienu precizitātes, bet tā gadās arī visstabilākajiem snaiperiem un absolūti lielākā daļa metienu bija pamatoti. Ņemot vērā mūsu īso sagatavošanās laiku, bija labi, ka varam izmantot klubā iespēlēto saikni Zoriks - Šķēle, kurā abi papildina viens otru," stāsta Štelmahers.

Latvijas izlase pret Grieķiju gribējusi spēlēt agresīvi un tas arī lielā mērā izdevies. Abās spēlēs visus savus metienus realizēja Mārtiņš Laksa, taču mačā ar bosniešiem viņš bumbu grozā raidīja vien trīs reizes.

"Labi darbojāmies ātrajās pārejās, bieži tikām pie brīviem metieniem. Protams, palīdzēja tas, ka labi trāpījām. Bosnieši bija redzējuši mūsu spēli un no Mārtiņa neatkāpās ne soli, tāpēc pret "mazo" sastāvu viņam neizdevās atbrīvoties no sedzējiem. Noteikti būtu vairāk iespēju ātrajās pārejās, taču šai ziņā šoreiz visu komandu bremzēja kļūdas. Savukārt pozicionālā spēlē varbūt pietrūka situācijas saasināšanas ar caurgājieniem un bumbas izmešanas, kas Laksam varētu dot iespējas uzbrukt biežāk. Ilgākā sagatavošanās posmā šādas sadarbības varētu noslīpēt labāk," secina Štelmahers.

Pēdējā brīdī izlases rindas papildināja aizsargs Lomažs, kuru uz valstsvienību palaida ULEB Eirolīgas klubs Vilērbānas ASVEL.

"Laukumā viņš bija ļoti agresīvs un daudzpusīgs, apdraudēdams grozu gan ar tālmetieniem, gan caurgājieniem. Ārpus laukuma - enerģijas iemiesojums, kurš grib uzvarēt un rauj līdzi citus. Reizēm pat jāpiebremzē, lai aktivitāte nenomāktu kvalitāti. Bet - ļoti vērtīgs spēlētājs," uzsver Štelmahers.

Latvijas izlases galvenajam trenerim spēles laikā nešķita, ka zaudējums cīņā pie groziem ir tik smags, kā uzrādījās statistikā. Latvieši savu pirmo atlēkušo bumbu pie sava groza izcīnīja vien pāris minūtes pirms pamatlaika beigām.

"Līdz 18 minūtei bija ļoti daudz situāciju, kad aizsardzībā atsitāmies, bet nespējām realizēt savas iespējas uzbrukumā. Rezultāts iestrēga un pirmie to, diemžēl izkustināja pretinieki. Centrs iemeta trīspunktnieku, sapelnījām sodus," atzīst Štelmahers.

Viņš nenosauc konkrētu iemeslu, kāpēc basketbolisti netika pie atlēkušajām bumbām. Bijušas individuālas kļūdas, neatbloķējot savus komandas biedrus, bijušas kļūdas, ko izprovocēja pretinieku aktivitāte uzbrukumā. Tāpat bijusi vienkārši neveiksmīga apstākļu sakritība.

"Protams, var atcerēties, ka līdzīgas problēmas bijušas arī citās spēlēs un aizrunāties par vispārēju sportiskās nekaunības trūkumu vai robiem sagatavotībā. Bet - pret grieķiem ar šīm problēmām taču tikām galā, lai arī viņiem netrūka jaudīgu cīnītāju," pauž Štelmahers.

Izlases stūrmanis atzīsta, ka Jāņa Bērziņa īsā iesaistīšanās mačā ar Grieķiju nebija veiksmīga un pret atlētiskajiem bosniešiem zem groza prasījušies lielāki vīri.

"Klubā viņš spēlē trešajā pozīcijā, bet, lai censtos paātrināt spēli, bieži centāmies darboties ar trim izteiktiem ārējās līnijas spēlētājiem. Kaut ko ieguvām, kaut ko zaudējām," saka Štelmahers.

Viņaprāt, Latvijas izlases pret pretinieku līderi Edinu Atiču aizsargājusies pietiekami labi. "Nobremzējām, no spēles viņa metienu precizitāte bija tikai seši no 14, taču devām pārāk daudz otro iespēju," atceras Štelmahers.

Viens no klupšanas akmeņiem abās spēlēs bija zemā soda metienu precizitāte, latviešiem realizējot tikai 20 no 38 brīvmetieniem. "Izskaidrojums jāmeklē psiholoģijā. Treniņos visi meta un trāpīja. Arī tā izpaužas spriedze," neslēpj Štelmahers.

Pēdējā sabraukumā, kas paredzēts februārī, Latvija ceļazīmi var iegūt trīs veidos - uzvarot Bulgāriju vismaz ar vismaz sešu punktu pārsvaru vai uzvarot Bulgāriju ar mazāku pārsvaru un pēdējā mačā pieveicot Grieķiju vai uzvarot Bulgāriju un sagaidot bulgāru zaudējumu bosniešiem.

"Droši vien visiem emocijas nebija vienādas, bet līdz nākamajam sabraukumam tās jānoliek malā. Jaunas spēles, jauni izaicinājumi. Arī jauna situācija ar sastāvu. Tagad galvenais, lai spēlētājiem būtu kārtībā veselība un pietiktu spēļu prakses. Lai uz februāra sabraukumu visi ierastos labā formā un noskaņojumā," stāsta Štelmahers.

H apakšgrupā pa trīs uzvarām četrās spēlēs ir Bosnijai un Hercegovinai un Grieķijai, abām izlasēm kvalificējoties finālturnīram, bet pa vienam panākumam ir Bulgārijai un Latvijai.