Itālijā veiksmīgi spēlējošais Artūrs Strautiņš skaidro, kāpēc nav kopā ar Latvijas basketbola izlasi

Līdzko Roberts Štelmahers paziņoja Latvijas valstsvienības sastāvu, vairāku sporta portālu forumus un sociālos tīklus basketbola līdzjutēji satricināja ar jautājumu – kāpēc spēlētāju sarakstā nav 22 gadus vecais Artūrs Strautiņš? Viņš aizvada veiksmīgu sezonu Varēzes “Openjobmetis” komandā Itālijas čempionātā, kas ir starp pieciem spēcīgākajiem Eiropā. Viņa statuss Varēzes komandā un šīs sezonas statistika lika cerēt uz kārtīgu pierakstīšanos arī Latvijas izlasē, tomēr tā nenotiks šajā nedēļā.

“Biju kandidātos, bija saruna ar Latvijas izlases menedžeri Emīlu Tomu, tomēr kopā ar ģimeni un aģentu pieņēmu lēmumu, ka šajā izlašu logā palieku savā klubā Varēzē. Tas ir mans lēmums, saistīts tikai ar pašreizējo Covid-19 situāciju pasaulē un tikai par šo izlašu spēļu sabraukumu. Uzskatu, ka veselība šādā brīdī ir primārais, turklāt mēs Lombardijā esam sarkanajā zonā un katra ceļošana ir riskanta. Te ir saslimušie, ir atceltas spēles. Jebkurā citā situācijā noteikti būtu izlasē un palīdzētu,” lēmumu šoreiz atteikt Latvijas izlasei sarunā ar Jauns.lv skaidroja Artūrs Strautiņš.  

Līdz šim jūrmalnieks valstsvienības rindās aizvadījis tikai trīs spēles un droši vien ir jāliek to jauno talantu sarakstā, kurus iepriekšējie un esošie Latvijas izlases treneri īsti nav novērtējuši. Strautiņš vienmēr spēlējis Latvijas jauniešu izlasēs, turklāt allaž kā līderis. U-16 vecumā Rīgā tika izcīnīts Eiropas čempionāts sudrabs, bet Strautiņš ar vidēji mačā gūtiem 12,6 punktiem bija otrais rezultatīvākais Latvijas izlasē pēc Rodiona Kuruca (13,4) un priekšā Kristeram Zorikam (10,7). Divus gadus vēlāk junioru vecumā Strautiņš ar vidēji 18,7 punktiem bija otrais rezultatīvākais Eiropas čempionāta spēlētājs aiz bosnieša Džanana Musas (20,2) un priekšā gvinejietiem Sekū Dumbužam (17,8) no Francijas izlases. Kā zināms, Kurucs un Musa pēdējās divas sezonas spēlēja Bruklinas “Nets”. Tagad gan Musa aizmainīts uz Detroitas "Pistons", kur pēdējās divas sezonas jau aizvadīja Dumbuža. Pēdējais uznāciens Latvijas jaunatnes izlasēs Strautiņam bija pirms diviem gadiem, kad tika kaldināta U-20 izlases bronzas medaļa Eiropas čempionāta B divīzijā un atgriešanās elitē. Strautiņš ar 20,3 punktiem bija otrais rezultatīvākais turnīra spēlētājs.

Kārtīgus basketbola pamatus Strautiņam DSN sporta skolā ielika treneris Mārtiņš Fomins un jau 14 gadu vecumā viņš kļuva par otru visu laiku jaunāko LBL spēlētāju pēc Kaspara Kambalas. Kā karjeras turpmākās izaugsmes vietu Artūrs kopā ar ģimeni pirms septiņiem gadiem izvēlējās Itāliju, kur tikai 16 gadu vecumā debitēja Itālijas čempionātā, bet šoruden Varēzes komandā sāka savu piekto sezonu "Legabasket" turnīrā. Un kā sāka! Visās deviņās spēlēs latvietis bijis Varēzes sākuma sastāvā, ticis pie lielākā spēles laika, ir otrais rezultatīvākais spēlētājs komandā (vidēji 14,3 punkti spēlē) aiz leģendārā argentīnieša Luisa Skolas un 21. vietā rezultatīvāko spēlētāju sarakstā visā līgā, bet cīņā par atlēkušajām bumbām ar vidēji 8,4 bumbām mačā dala sesto vietu visā Itālijas A sērijā. Ja kāds nezina – Strautiņš ar 2,00 metru augumu spēlē uzbrūkošā aizsarga/vieglā uzbrucēja pozīcijās.

“Sezonas sākums ir izdevies, treneri uzticas, pēc garākas neveiksmju sērijas mums ir divas uzvaras pēc kārtas, bet turnīra tabulā esam starp astoņām labākajām komandām. Lai gan varējām būt vēl augstāk – par diviem no pieciem zaudējumiem var teikt, ka faktiski izlaidām no rokām uzvaru,” par sezonas sākumu stāsta Strautiņš.

- Vai parakstot divi gadu līgumu ar opciju to pagarināt uz vēl vienu sezonu, bija nojauta, ka Varēzē tiksi pie tik lielas lomas komandas spēlē?

- Cerēju, ka tā būs, jo mani ļoti gribēja redzēt Varēzē kluba vadība un treneris Atilio Kaju. Tiesa, septembrī viņu atlaida un tagad mūs trenē Itālijas basketbola leģenda Masimo Buleri, kurš pats kādreiz spēlējis šajā klubā. Arī pie viņa man ir liels spēles laiks, tā ka patiešām pagaidām ar visu esmu apmierināts.

- Šķiet, ka šoruden uz Itāliju aizbrauci gatavāks nekā jebkad. Vasaras darba un trenera Ainara Zvirgzdiņa nopelns?

- Noteikti.  Tā ir viņa programma, viņa darbs un saku lielu paldies – katru sezonu savā komandā esmu ieradies labā formā. Aizvadītājā vasarā tika strādāts vairāk nekā jebkad, tie bija vismaz divi treniņi sešas dienas nedēļā, reizēm – pat trīs. Strādājām sporta zālē, mežā, pludmalē, uz individuālo tehniku un fizisko izturību.

- Pie trenera Zvirgzdiņa savulaik Jūrmalas komandā spēlēja tava mamma, tad jau droši vien ģimenes lokā varat salīdzināt, kā mainījušās trenēšanas metodes?

- Mamma brīdināja, ka viegli nebūs. Ar Zvirgzdiņu ir tā – ja esi tur aizgājis, tad būs jāstrādā. Man šajā ziņā problēmu nav un par šo sadarbību esmu ļoti gandarīts. Strādājām jau piekto vasaru un nekad man nav bijušas problēmas pēc tam iesākt darbu ar komandu.

- Itālijas čempionātā tev sākusies piektā sezona, bet savos 22 gados joprojam esi jaunais. Vismaz Varēzes komandas rotācijā – pats jaunākais.

- Tā sanāk, bet ikdienas darbā to nemaz nejūt. Mums te Varēzē ir patiešām draudzīga komanda un neviens nedala spēlētājus vecajos vai jaunajos.

- Argentīnietis Luiss Skola gan varētu būt gandrīz vai kā tētis.

- Pēc gadiem tas tiešām būtu iespējams. Būt kopā ar tādu basketbola leģendu ir ļoti interesanti. Viņš daudz palīdz, treniņos un spēlēs pastāsta nianses, lietas, ko varētu uzlabot. Pozitīvi, ka komandā ir tāds spēlētājs.

- Skola 40 gadu vecumā ir rezultatīvākais Itālijas līgā, pirms gada aizvilka Argentīnas izlasi līdz Pasaules kausa finālam. Neticami! Ko viņš dara pēc spēlēm – kāpj ledus vannā vai dodas dzert vīnu?

- Pārsvarā staigā pie dakteriem (smejas). Skola arī Tādā vecumā pēc komandas treniņa vēl izdara individuālo darbu. Tā pieredze ir milzīga, spēles mums ir tikai vienreiz nedēļā un uz tām viņš ir gatavs. Mums ir daudzas kombināciju, lai uzbrukumus pabeigtu Skola, tomēr nav tā, ka visa spēle grieztos tikai ap viņu.

- Šoruden izbraukuma spēlē Sardīnijā pret “Sassari” pats guvi 26 punktus. Jauns personiskais rekords!

- Vēl labāk būtu, ja komanda būtu uzvarējusi. To spēli zaudējām ar vairāk nekā 20 punktiem un tādēļ paša rekords sanāca ar rūgtuma piegaršu. Tā bija diena, kad viss sanāca, trāpīju savus metienus un komanda daudzas sadarbības veidoja uz mani.

- Pastāsti recepti, kā, pārsvarā spēlējot uzbrūkošā aizsarga pozīcijā, vari būt starp labākajiem visā līgā cīņā par atlēkušajām bumbām?

- Tā esmu spēlējis jau bērnu basketbolā, māka tikt pie bumbām laikam ielikta jau šūpulī. Arī komandas taktika ir svarīga. Te man ir atļauts iet pēc uzbrukuma bumbām un pie tām arī regulāri tieku. Tikpat bieži ir komandas, kur manas pozīcijas spēlētājiem pēc metiena tūdaļ ir jāskrien atpakaļ un jādomā par aizsardzību.

- Uz ko Varēzes skomanda šogad pretendē? Divus gadus pilsētā nav bijušas izslēgšanas spēles...

- Tas arī ir primārais mērķis, kas noteikti ir pa spēkam. Pēc tam jau cīņa par uzvaru katrā spēlē, lai gan tieši tāpat ir arī tagad.  Budžeta ziņā mūsu komanda diez vai ir pašā augšdaļā, bet tikai tā vērtēt komandas nebūtu pareizi. Svarīgākais ir laba komandas spēle, tad ir iespējas apspēlēt arī līgas grandus.

- Varēzē basketbolam ir leģendāra vieta – klubs pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados piecreiz bija pirmais Eiropā, desmit reizies uzvarējis Itālijā. To vēstursiko basketbola auru jūt?

- Protams, te mīl basketbolu, cilvēki fano par komandu, ir liela uzmanība sociālajos tīklos, līdzjutēji raksta vēstules. Pagaidām vīrusa dēļ jāspēlē bez skatītājiem un tas noteikti traucē šo auru sajust pilnībā. Kad šeit iepriekš biju viesos ar citām komandām, atbalsts mājiniekiem vienmēr bija labs. Vispār Itālijā spēlēt ir ļoti patīkami un atmosfēra arī ārpus laukuma ir lieliska. Pirmdien ar draudzeni bijām pilsētā nopirkt Ziemassvētku dāvaniņas, veikalnieki atpazina, uzslavēja par pēdējo spēli un piešķīra labu atlaidi. Patīkami.

- Itālija basketbola ziņā ir kļuvusi par tavu valsti?

- Septiņu gadu laikā esmu te ļoti daudz iepazinis. Zinu trenerus, spēlētājus, komandas - tādā ziņā noteikti ir labāk nekā bieži mainīt valstis. Tagad esmu Varezē, bet tālāko pagaidām negribu zīlēt. Jau vasarā bija skaidrs, ka šī man būs ļoti svarīga sezona, vajadzēs sevi no jauna. Tam arī esmu fokusējis visu savu uzmanību.