Un uzvarētājs ir… Kāpēc vajadzīga Gada balva sportā?

Par to, kurš tika nominēts un kurš balvas ieguva, jau daudz un plaši runāts, kā arī skaidrs, ka liela daļa valsts iedzīvotāju to visu vēroja televīzijas tiešraidē. Sabiedrībā, vai vismaz tajā daļā, kura iesaistās diskusijās sociālajos tīklos, arī neizpalika tradicionālās diskusijas par to, vai 12 cilvēku sastāvā esošā žūrija apbalvojumus piešķirusi “pareizi”.

Izdabāt visiem līdzjutējiem un skatītājiem iespējams nebūs nekad, bet kāpēc tad nepieciešama šāda ceremonija? Skaidrs, ka visi šie sasniegumi un cilvēki tiek atzīmēti arī konkrētajā brīdī, kad tie notiek. Vai atzīmēts pietiekoši, protams, ir ļoti subjektīvs jautājums. Tomēr subjektīvs nebūs apgalvojums, ka pozitīvas un gaišas emocijas nekad nav par daudz. Un sports ir viena no jomām, it sevišķi Latvijā, kur nekas nenokrīt no zila gaisa - visa pamatā ir smags, bieži vien nepateicīgs darbs un centieni pārvarēt neskaitāmas problēmas, kas lielā daļā gadījumu, būsim godīgi, neizdodas. Tāda ir dzīve, tomēr tā arī nav nekāda bēdu ieleja.

''Visiem, kas interesējas par sportu, šis ir centrālais notikumus, kas noslēdz šo gadu un mēs varam rezumēt, kas ir tajā bijis,’' sacīja Valsts prezidents Egils Levits, kurš šī gada ceremonijā balvu par Mūža ieguldījumu sportā pasniedza hokeja entuziastam Imantam Ziediņam. ''Un šīs balvas, protams, arī sportistiem ir nozīmīgas. Tāpēc mēs atzīmējam - viņu izcilos sasniegumus.’'

Tas mūs noved atpakaļ pie šī jautājuma. Gada balva sportā sniedz labās emocijas, kuras izraisa ķēdes reakciju, sekmējot papildus motivāciju turpināt iesāktos darbus. Iedvesmotas darbības rada augsni tam, lai rezultātā pie lielākiem vai mazākiem panākumiem, kurus gadu no gada sportistu dzimtenē Latvijā atzīmē ar šīm gada balvām. Nemaz nerunājot par Gada balvas sportā tradicionāli sirsnīgāko daļu, kurā pasniedz jau minēto apbalvojumu par mūža ieguldījumu sportā. Un novērtēti tiek arī treneri un pedagogi, kuru sasniegumi gan mūsu sabiedrībā līdz šim visbiežāk palikuši citu notikumu ēnā. Jā, tagad šajā ceremonijā balvu saņem arī sporta žurnālisti, kuru arods šodien ir vairāk vai mazāk izzūdoša māksla.

Pats fakts, ka vispār ir par ko diskutēt - kuram piešķirt vai nepiešķirt labāko sportistu balvas, vai arī kurš “patiesībā” ir pats populārākais - jau liecina, ka mūsu valsts sportā sasniegumu ziņā viss ir kārtībā. Balvu sadalīšana nav duelis, bet gan sporta un veselīga dzīvesveida kā tāda atzīmēšana un popularizēšana, ko norāda arī mūsu valsts prezidents Levits.

''Ir nepieciešams līdzsvars starp izciliem sasniegumiem sportā un arī ikdienas sportu cilvēkiem. Katram būtu kaut kādā veidā ne tikai jāskatās vai jājūt līdzi, bet arī pašam jāsporto,’' pauda Valsts prezidents. ''Es domāju, ka šie sportistu sasniegumi ir uzmundrinājums pašiem kaut ko darīt.’'