"Ghetto Football" līderis Fanya: "Nevajag dalīt apkārtējos cilvēkus pēc tautībām!"

Šosezon Antons Grīziņkalnā sola sarīkot vēl iespaidīgāku šovu, atrādot vietējiem citviet pasaulē populārus futbola spēlēšanas veidus un uzaicinot vēl lielāku skaitu spēcīgu ārzemju komandu.

No kurienes tu esi?

Esmu no Rēzeknes. Pavadīju bērnību, skolā un pilsētas pagalmos spēlējot futbolu kopā ar draugiem jau kopš 1. klases. Tolaik tas arī aizpildīja visu manu dzīvi, taču vienmēr gribējās darīt vēl vairāk – piedalījos dzejoļu konkursos, gāju korī, orķestrī.

Kā nonāci "Ghetto Games"?

"Ghetto Games" komandā esmu jau kopš 2013. gada, un šobrīd man tas ir pilnas slodzes darbs. Taču, droši vien pateicoties savai vēlmei visur piedalīties, biju klāt arī pašos pirmajos pasākumos 2009. gadā. Padzirdēju, ka Grīziņkalnā notiek foršs pasākums, un aizgājām tur kopā ar draugiem. Atceros, ka tolaik ar mani bija Žanis Peiners, Jānis Timma, Niks Saknītis un citi. Biju ļoti pārsteigts, ka kaut kas tāds pie mums vispār notiek. Šie basketbola pasākumi man šķita stilīgi, gaumīgi, taču tajā pašā laikā arī vienkārši un visiem saprotami. Turpmāk apmeklējām getiņa pasākumus ļoti bieži. Laikam jau kā fani bijām visai aktīvi un pamanāmi. Tā nu mūs reiz pamanīja arī Raimonds [Elbakjans] un Renārs [Zeltiņš]. Pēc kāda laika Raimonds uzzināja, ka Rēzeknē esmu vadījis "Street Games", un piedāvāja novadīt naktī "Krastu maču" Rīgā. Biju ļoti pārsteigts – man galu galā ir jūtams krievu akcents, par basketbolu zinu maz, taču mani aicina vadīt pasākumu pilsētas centrā! Ar darbu tiku galā labi, problēmu stāties publikas priekšā man nav. Jau 2013. gadā man piedāvāja pieslēgties "Ghetto Football" pasākumiem. No pasākumu vadīšanas vēlāk pārgāju uz projekta vadīšanu.

Vai bija grūti attīstīt futbolu "getiņā"?

Man kārtējo reizi šķita, ka uzņemos darīt darbu, kurā man nav nekādas pieredzes. Es nekad nebiju domājis, ka man ir nepieciešamās prasmes, raksturs, lai būtu projektu vadītājs; ne es interesējos par to, ne es piedalījos skolēnu parlamentā, nebija nekā tāda manā dzīvē! Sākumā nācās izspiest no sevis visu – bija jāizdomā pieci konkursi, jāizdomā, kā interesantāk čaļi varētu nospēlēt. Tu vienkārši sēdi un domā, radi to visu. Ar laiku iemācījos.

Ar ko "Ghetto Football" atšķiras no mačiem pagalmā, kurus var uzrīkot ar draugiem?

Galvenokārt ar pasākumu rīkošanas profesionalitāti un līmeni. Mēs to darām jau piecus gadus, jūtam, ko vēlas publika, un varam to sagādāt. Mums ir iestrādes, liela izpratne par to, kā rīkot spēles gan saulainās, gan lietainās dienās. Ikdienā strādājam pie tik sīkām niansēm, ka vidējais skatītājs to varbūt pat nemana, taču mūsu pasākumi kļūst arvien baudāmāki.  "Ghetto Games" ir atpazīstama un pietiekami liela kustība, tas ir zīmols. Ja runājam par ielu futbolu Latvijā, tas burziņš notiek šeit, "Ghetto Games".

Kā gadu gaitā tavā vadībā izmainījies "Ghetto Football"?

Balvas kļuvušas lielākas, turnīri interesantāki, līmenis arī ir audzis. Sākumā spēlēt varēja nākt jebkurš, taču šobrīd mums jau ir jānodala spēles tā dēvētajos profesionāļos un amatieros. Skaidrs, ka ielu futbols pēc būtības ir tendēts uz amatieriem, taču mūsu turnīros šajā amatieru vidē dažas komandas gadu gaitā piedzīvoja lielu izaugsmi.

Kopā ar "Ghetto Games" komandu, faniem, atbalstītājiem un sponsoriem mums ir izdevies izveidot tādu kā ielu futbola kustību. Radās šis vietējais, savējo burziņš. Tu atnāc uz pasākumu un gandrīz vai katru pazīsti, katram ir sava loma. Manuprāt, kaut ko tādu nevar izdarīt ar naudu vien, kaut kas tāds rodas tikai tad, ja tu strādā pie idejas ar simtprocentīgu atdevi.
Ļoti ceru, ka arī futbolu mums izdosies padarīt populārāku, pierādīt sabiedrībai, ka šis ir sporta veids, ar kuru ir vērts nodarboties.

Kas jauns mūs sagaida šogad?

Būs trīs starptautiski futbola turnīri. Tas būs tas, uz kā šogad bāzēsimies un veidosim sezonas stāstu.

Būs tā dēvētais "Panna" turnīrs. Tas ir interesants veids, kā spēlēt futbolu divatā; uzdevums ir apaļā laukumā dabūt bumbu pretiniekam cauri kājām. "Panna" izcelsme meklējama Beļģijā un Nīderlandē. No turienes arī ir šā brīža labākie spēlētāji.
Nākamais – futbola frīstails, sacensības, kurās jārāda prasmes, dažādi triki ar bumbu. Pagaidām Latvijā tas nav ieguvis vērā ņemamu popularitāti, šogad mēģināsim kaut ko darīt lietas labā. Latvijā cilvēku, kuri prastu ko tādu, tiešām nav daudz, un es jūtu, ka tā ir mūsu atbildība dot viņiem iespējas. Mums ir idejas, kā to izdarīt. Starptautiskais turnīrs futbola frīstailā ir viens no veidiem, kā parādīt vietējiem jauniešiem, kas tas tāds vispār ir. Brauks meistari no ārzemēm, rādīs iespaidīgu šovu.

Trešais turnīrs – augustā plānotais "Ghetto Football International". Tas ir 3x3 turnīrs, kurā ārzemju komandas sacenšas ar labākajām Latvijas komandām. Pagājušajā gadā bija 10 komandas, atbrauca labākie ielu futbolisti no Krievijas, Vācijas, Dānijas un citām valstīm. Bija arī komanda, kurā spēlēja Latvijā dzīvojošie brazīlieši. Šosezon gribam dubultot vai trīskāršot starptautisko komandu skaitu.

Protams, rīkosim arī tradicionālo ielu futbola turnīru vietējām komandām, interesentiem. Kā ierasts – katru trešdienu Grīziņkalnā sezonas garumā.

Vai jābūt prasmīgam futbolistam, lai varētu piedalīties?

Lai cīnītos par galvenajām balvām, piedalītos vietējos starptautiskajos turnīros un brauktu uz turnīriem, kas notiek ārzemēs, meistarībai tik tiešām jābūt augstai. Ja tu vēlies uzspēlēt futeni prieka pēc, tad nāc un stājies "for fun" grupā. Spēlētāji tiek sadalīti pa līmeņiem – tā, lai visiem ir interesanti. Tur arī ir balvas, tur arī ir interesanti – taču nevar cīnīties par lielajām godalgām.

"Ghetto Games" pulcē gan krievus, gan latviešus. Saki godīgi, vai laukumā mēdz būt valodu un tautību kašķi?

Kasīties par valodām un tautībām "Ghetto Games" ir aizliegts. Mūsu pasākumos nekas tāds nav pieļaujams. Latvijā dzīvo daudzu tautību cilvēki, un nav noslēpums, ka ikdienā šad tad valda nesaskaņas. Taču mūsu pasākumi ir balstīti sportā, un sports palīdz visiem atrast kopīgu valodu. Jā, uz laukuma bieži vien kāds jautā krievu valodā un kāds atbild latviešu valodā, taču komunikācija, sadarbība kopīga mērķa vārdā notiek, un tas ir galvenais. Ļoti strādājam, lai "Ghetto Games" visi justos piederīgi, un tautība vai valoda tiešām nedrīkst būt šķērslis. Bieži vien miksējam komandas tā, lai vienā komandā nonāktu divi latvieši un divi krievi. Droši varu apgalvot, ka "getiņš" ir spējīgs saliedēt tautas.

Kāds ir tavs vēstījums tiem, kuri ikdienā joprojām veicina sabiedrības dalīšanos?

Es drīzāk gribētu uzrunāt tos jauniešus, kuriem pieder nākotne un kuriem ir visas iespējas mainīt situāciju: nevajag iedalīt apkārtējos cilvēkus pa tautībām – skatieties un vērtējiet katru cilvēku pēc būtības, mēģiniet viņu iepazīt.

Šogad būs arī "Štuka par bazaru"?

Protams! Šis ir viens no "Ghetto Games" populārākajiem, apmeklētākajiem pasākumiem. Tas nav gluži koncerts, tās drīzāk ir sacensības starp reperiem, kuri ir pietiekami prasmīgi, lai mācētu bez iepriekšējas sagatavošanās repot par konkrētu tēmu. Pie mums tas tik tiešām ir frīstails, taču tādu, kuri to pieprot, ir diezgan maz. "Ghetto Games" pulcē lielāko daļu no viņiem, un šos priekšnesumus tik tiešām ir vērts noskatīties. Pagājušajā gadā fantastisku sniegumu rādīja Edavārdi, Abra, Edgars Sniegs – šie ir arī labākie. Daži no viņiem piedalīsies arī šogad.