Ziemas olimpisko spēļu nākotne esot apdraudēta: jau korejieši sniegam tērējuši miljonus

Neskatoties uz to, ka Dienvidkorejā februāris ir gada otrs aukstākais mēnesis, kurā gaisa temperatūra nereti noslīd pat zem mīnus 20 grādiem sniegputeņu šajā laikā Phjončhanas reģionā tikpat kā nekad neesot, tāpēc talkā bija jāsauc amerikāņu uzņēmums "Snow Making Inc." no Mičiganas, kuri jau septiņās ziemas olimpiskajās spēlēs ir cīnījušies ar šo problēmu.

Kā sarunā ar ASV nacionālo sabiedrisko radio atklāja uzņēmuma stratēģiskā mārketinga vadītājs Džo Vanderkelens, viņa firma olimpiskajās spēlēs nodrošina no 90-98 procentiem sniega.

Spēļu rīkotājiem sniegs izmaksājis aptuveni sešus miljonus ASV dolāru (aptuveni 4,88 miljoni eiro), lai sniega lielgabalos no aukstā ūdens un saspiestā gaisa radītu mākslīgo sniegu. Arī abu iepriekšējo spēļu rīkotāji gan Sočos, gan Vankūverā rīkojās identiski.

Mākslīgi veidotais sniegs ir pielīdzināms pirms nedēļas vai divām uzsnigušam dabīgajam sniegam, kurš ir labi nospiedies un ieguvis plakanāku formu, kas sportistiem varētu būt ērtāka virsma, skaidro Vanderkeldens. Sportisti ir atzinuši, ka viņiem tiešām labāk patīk mākslīgais sniegs,  jo viņš ir daudz noturīgāks arī pēc liela dalībnieku skaitu.

Phjončhanas kalnu slēpošanas norises vietā Jongsona kalnu trasē sniega sarūpēšanai tiek olimpisko spēļu laikā izmantoti 100 sniega lielgabali, iztērēti aptuveni 128 miljoni litru aukstā ūdens, kas ir tik daudz, lai varētu ar ūdeni piepildīt 51 olimpiskā izmēra (50 metru garuma, ar vismaz astoņiem ceļiņiem) baseinu.

Izrādās, ka sniega pūtēji Phjončhanas olimpisko spēļu kalnu slēpošanās trasē bija ieradušies jau 15. novembrī, kad gandrīz divu mēnešu laikā radīja pamatu sacīkšu norises vietai. Šajā laikā sniega radīšanai tika iztērēti apmēram 770 miljoni litru ūdens. 

Kā ziņo Starptautiskā Olimpiskā komiteja, nākamo ziemas spēļu rīkotāja Pekina, visticamāk, būs vēl vairāk atkarīga no mākslīgā sniega, jo, iespējams, ka viņiem pašiem dabīgā nebūs nemaz.

Džo Vanderkelens stāsta, ka daudzviet kalnu kūrortos visā pasaulē sniega pūšana kļuvusi par neatņemamu sastāvdaļu, jo gaisa temperatūra mēdz reizēm strauji celties, turklāt tas vairs nav tik dārgi un energoneefektīvi kā pirms vairākiem gadiem.

Globālā sasilšana ietekmēs sportu

Sniega trūkuma tendence ieskicē vēl vienu būtisku problēmu: globālo sasilšanu. Neskatoties mākslīga sniega un ledus trasēm temperatūrai tāpat ir jābūt zemai, tomēr kāda Kanādas Ontario štatā bāzētās Vaterlū universitātes pētnieki secinājuši, ka iespējamās ziemas olimpisko spēļu rīkotājvietas kļūst arvien mazāk.

Izdevums "IFL Science" ziņo, universitātes ģeogrāfijas profesora Daniela Skota vadībā veikts pētījums, kurš ieskicē, ka daudzas vietas, kur pirms gadiem noticis četrgades lielākais ziemas sporta forums, pēc 30 vai vairāk gadiem diez vai varētu droši kandidēt uz šādu sacensību atkārtotu rīkošanu.

Tika veikts pētījums gan ar optimistisko globālās sasilšanas tendenci, kad gada laikā temparatūra paaugstinās vidēji ik pa 0,08 grādiem, gan negatīvais variants, kad temperatūras kāpums ir par 0,2 grādiem gadā.

Pētījumā tika noskaidrotas vietas, kas varētu būt drošas ziemas spēļu rīkotājas 2050. (8 kādreizējās rīkotājas riska grupā) un 2080. (jau 13 rīkotājas riska grupā) gada februāros (mēnesis, kad parasti tiek rīkotas ziemas olimpiskās spēles).

Risinājums, protams, ir jau iepriekš minētā sniega pūšana vai sniega atvešana no citurienes, kā daļēji tika darīts gan Sočos, gan Vankūverā, tiesa, šāds sniegs diez ko neapmierināja sportistus.

Nedrošās rīkotājas 2050. gadā: (Soči (Krievija), Garmišpārtenkrhene (Vācija), Vankūvera (Kanāda)); augsts risks 2050 gadā: (Šamonī (Francija), Insbruka (Austrija), Sarajeva (Bosnija un Hercegovina), Grenoble (Francija), Skvoveli (ASV)).

Visas pārējās rīkotājas pētnieki 2050. gadā paredz kā atbilstošas, bet 30 gadus vēlāk saraksts krietni paplašinās, jo arvien mazāk vietu pasaulē varētu būt derīgas ziemas sporta svētku norisei.