Kurš saņems gada balvu sportā?
23. decembrī kļūs zināms, kuri sportisti atzīti par labākajiem 2009. gadā, kas bijis visdažādākajiem notikumiem bagāts. Esam piedzīvojuši gan pamatīgas vilšanās, gan arī triumfa mirkļus.
Patlaban Latvijas Gada balvai sportā nominēts ne viens vien sportists. Kasjauns.lv piedāvā apskatu, kuri tie ir.
Varbūt Miņins?
Uz Latvijas labākā sportista godu šogad pretendē skeletonists Martins Dukurs, bobslejists Jānis Miņins, šortrekists Haralds Silovs, BMX riteņbraucējs Māris Štrombergs un škēpmetējs Vadims Vasiļevskis.
Kurš iegūs šo nomināciju, grūti teikt, jo konkurence ir sīva. Droši var teikt, ka šādu godu ir pelnījis bobslejists Jānis Miņins. Tieši viņa vadītais bobsleja četrinieks izcīnīja bronzas medaļas pasaules čempionātā, bet Pasaules kausa izcīņas kopvērtējumā bija otrais. Šobrīd Miņins ir viens no kandidātiem uz medaļu Vankūveras olimpiskajās spēlēs, kaut arī vēl sezonas sākumā atzina, ka nepietiekamā finansējuma dēļ šis gads bobslejā viņam varētu būt pēdējais.
Starp rallija dūžiem
Uz labākā tehnisko sporta veidu sportista balvu pretendē gan motokrosisti Jānis un Lauris Daideri, Māris Rupeiks un Haralds Kurpnieks, Matīss Karro, Kaspars Liepiņš, bet visvairāk jāizceļ rallisti Andis Neikšāns un Pēteris Dzirkals.
Tieši viņi šogad aizvadīja pilnu sezonu pasaules čempionātā, kas vēl nav bijis pa spēkam nevienai Latvijas rallija ekipāžai. Ja nevajātu tehniskas ķibeles un muļķīgas neveiksmes, LMT rallija komanda pat, iespējams, kāptu uz goda pjedestāla kopvērtējumā. Taču izcīnītā 8. vieta PWRC klasē arī ir apbrīnas vērta, turklāt tieši latviešu rallisti šogad atzīti par labākajiem debitantiem pasaules čempionātā.
Anete, kurš gan cits!
Ļoti talantīgu un daudzsološu sportistu konkurencē (U–23 Eiropas čempione un Latvijas rekordiste septiņcīņcīņā Aiga Grabuste, U–23 Eiropas čempione un Latvijas rekordiste šķēpmešanā Madara Palameika, pludmales volejboliste Inguna Minusa un modernās pieccīņas veterāne Jeļena Rubļevska) neapšaubāmi līdere ir Latvijas sieviešu basketbola „ķipars” — Anete Jēkabsone–Žogota.
Mūsu sieviešu basketbola izlases līdere aizvadīja individuāli vienu no saviem veiksmīgākajiem gadiem karjerā. Anete kļuva par otro rezultatīvāko Eiropas čempionāta spēlētāju, un izdevās arī ilgi gaidītā debija pasaules sieviešu basketbola Mekā — WNBA (Sieviešu nacionālajā basketbola asociācijā), kur viņa nepavisam neizskatījās pēc „jauniņās” un sezonas izskaņā bija kļuvusi par stabilu pamatsastāva spēlētāju. Arī Eiropā viņai ir izdevies spert pamatīgu soli uz augšu, pārceļoties no spēcīgā, bet krīzes nomāktā Maskavas „Dinamo” uz pasaules un Vecā kontinenta „TOP 3” klubu Maskavas apgabala Spartak, kuram visos turnīros ir tikai viens mērķis — uzvarēt. Vēl arī Anete jau trešo gadu pēc kārtas ir nominēta Eiropas labākās basketbolistes balvai. Diemžēl visus šos panākumus aizēno Latvijā notikušajā Eiropas čempionātā izcīnītā „tikai” 7. vieta.
Latvijas sportistiem pagājušais gads bijis ļoti sekmīgs, un liela daļa nopelnu panākumos ir arī treneriem. Latvijas sieviešu U–20 izlase Aināra Čukstes vadībā izcīnīja bronzu Eiropas čempionātā, Sandis Prūsis pieredzi un zināšanas nodod mūsu labākajam bobsleja pilotam Jānim Miņinam, lielisks bijis arī volejbolistu treneris Genādijs Samoilovs.
No treneriem īpaši jāizceļ būtu Aleksandrs Starkovs, kura vadībā pirms dažiem gadiem vairāku speciālistu nosauktā „netalantīgā Latvijas futbola izlase” atkal ir sasniegusi neticamus rezultātus. Līdz Pasaules kausa kvalifikācijas priekšpēdējai kārtai mūsu futbolistiem bija reālas izredzes tikt uz Dienvidāfriku, bet FIFA pasaules rangā Latvijas izlase šobrīd ir 45. vietā, kas ir nebijuši augstumi mūsu valstsvienībai.
Īpaša uzmanība par sasniegto jāveltī arī Latvijas hokeja valstsvienības galvam Oļegam Znarokam. Tiesa, viņam šis gads būtu jāsadala divās daļās — līdz pasaules čempionātam un pirms tā. Līdz pasaules čempionātam neizteiksmīgi rezultāti KHL klubā Balašihas MVD un Latvijas hokeja līdzjutējiem pašsaprotamā kvalificēšanās olimpiskajām spēlēm. Olimpiskajā kvalifikācijā Latvijas izlasei pārliecinošs bija tikai rezultāts, bet ne sniegums. Taču tad pasaules čempionātā redzējām pilnīgi citu Latvijas izlasi — disciplinēts hokejs ar agresīvu un pašaizliedzīgu spēli aizsardzībā, asi un meistarīgi pretuzbrukumi. Oļegs Znaroks mūsu hokeja izlasei iedeva tādu „kapiņu”, kāds nebija redzēts teju desmit gadu. Uzvaras pār Zviedriju un Šveici palīdzēja atkārtot augstāko vietu pasaules čempionātos pēc neatkarības atjaunošanas — septīto. Znaroka emocionālā un bieži vien ar skarbākiem vārdiem un žestiem apveltītā spēles vadīšana laikam ir tieši tas, kas mūsu Latvijas hokeja izlasei vajadzīgs.
Pie labākajām šā gada komandām noteikti jānosauc sieviešu pludmales volejbola pāris Inguna Minusa un Inese Jursone, kuras pirmo reizi kļuva par Eiropas čempionēm. Jāmin arī Pasaules čempionāta bronzas medaļnieki un Pasaules kausa izcīņas 2. vietas ieguvēji — Jāņa Miņina pilotētais bobsleja četrinieks un mūsu nacionālās futbola un hokeja izlases, kuras sasniedza visu laiku augstākos rezultātus, taču pāri visam ir „Dinamo”!
„Tikai Rīga, tikai „Dinamo” — šādi skandē jau teju katrs skolēns. „Dinamo” ir kļuvis par nozīmīgāko krīzes laika zīmolu, kas cilvēkiem sniedz daudz patīkamu emociju. Daudzi Latvijā uz KHL projektu sākumā raudzījās skeptiski, taču rezultāts ir pavisam cits. Tikai Rīgas „Dinamo” komanda spēj jau kuru spēli pēc kārtas pulcēt skatītājiem pilnas „Arēna Rīga” tribīnes, tikai šīs komandas gaitām seko visi Latvijā, neņemot vērā nacionalitāti, dzimumu un reliģisko piederību.
Šogad plašāku publiku ar sevi iepazīstināja vairāki mūsu sportisti, no kuriem nākotnē var gaidīt ievērības cienīgus panākumus. 22 gadu vecumā kļūt par Latvijas rekordisti tādā spēka disciplīnā kā šķēpmešanā nav joka lieta, bet Madarai Palameikai tas bija pa spēkam. Latvijas svarcelšanā parādījās potenciālais Viktora Ščerbatiha mantinieks — Artūrs Plēsnieks kļuva par U–17 Eiropas čempionu svara kategorijā virs 94 kilogramiem, bet pasaules čempionātā Plēsniekam — bronza. 27 gadi, bet uzlecošā zvaigzne — pludmales volejbolists Ruslans Sorokins, kurš jau debijas sezonā pasaules līmenī pārī ar Aleksandru Samoilovu spēja izcīnīt 2. vietu Pasaules kausa posmā. Ruslanu novērtēja arī Starptautiskā Volejbola federācija (FIVB), kuri viņu atzina par labāko debitantu.
Īpaši jāpiemin 18 gadu vecā liepājniece Sabīne Niedola, kura ne vien bija rezultatīvākā Latvijas sieviešu basketbola līgas spēlētāja, bet paguva arī debitēt Latvijas sieviešu izlasē, kur arī Sabīne nebija statistes lomā. Taču vislielākā vērība jāveltī citai liepājniecei — 19 gadu vecajai tenisistei Anastasijai Sevastovai. Pašlaik rangā viņa 82. labākā pasaulē. Anastasijai ASV atklātajā Grand Slam (prestižākie tenisa turnīri) turnīrā izdevās tikt līdz otrajai kārtai, kas viņas vecumā pa spēkam ir tikai retajai. Vēl Sevastovai šogad izdevās uzvarēt arī divos ITF turnīros, bet kopumā karjerā viņai jau ir septiņi šāda veida tituli.
Ozo ir atgriezies!
Šogad Latvijas sporta draugi varēja priecēt acis ar dažādiem notikumiem — Liepājā, Valmierā un Rīgā lieliski noorganizēto Eiropas čempionātu basketbolā sievietēm, kur mūsu meitenēm pietrūka pavisam maz, lai iekļūtu pusfinālā. Ķeguma mototrase Zelta zirgs pulcēja pasaules spēcīgākos motosportistus, Rīgā notika pagaidām lielākais maratons Baltijā „Nordea Rīgas maratons”. Notika arī milzīgu sabiedrības interesi izraisījušie SEB kalnu divriteņu maratoni, taču nekas nelīdzinās tam, ka uz ledus atgriežas leģenda.
Sandis Ozoliņš ir vienīgais latvietis, kurš izcīnījis Stenlija kausu, prestižāko hokeja trofeju, ir uzveicis atkarību pret alkoholu, nebaidās runāt par to, atzīstot, ka arī Rīgā apmeklē anonīmo alkoholiķu klubu, un ir gatavs uzvarām Rīgas „Dinamo” kreklā. Dinamiešu kapteinis sezonu sāka nepārliecinoši, taču pakāpeniski sniegums uzlabojās, un citi mūsu hokejisti var drošu sirdi teikt: „Mums ir līderis gan laukumā, gan ārpus tā.” Kad komandai spēle pavisam nevedās, tieši komandas kapteinis Ozo pateica vīriem skarbāku vārdu, un viņi pa laukumu sāka nevis slidot, bet gan lidot.
Astafjeva rekords
Starp sportistiem, kuri ir spilgti parādījuši savu raksturu, jāmin modernās pieccīņas pārstāve Jeļena Rubļevska, kura Pasaules kausa finālā startēja ar svešu, no citiem konkurentiem aizlienētu inventāru, un izcīnīja 5. vietu. Tāpat šajā kategorijā ir minams Māris Štrombergs, kurš pasaules čempionāta priekšbraucienā nonāca pēdējā vietā, bet spēja saņemties un izcīnīt 4. vietu. Šie ir vienreizēji gribas un rakstura pierādījumi, taču Vitālijs Astafjevs ar to izceļas jau gadiem ilgi.
38 gadus vecais Latvijas futbola izlases kapteinis pēc 14. novembra pārbaudes spēles ar Hondurasu kļuva par visu laiku līderi Eiropā valstsvienībā aizvadīto futbola maču skaita ziņā. Latvijas izlasē Vitālijs debitēja 1992. gadā, bet tagad jau ir aizvadījis 158 spēles — tas ir rekords, ko mūsdienu futbolā pārspēt ir gandrīz nereāli. Tāpēc vēl jo nozīmīgāks ir fakts, ka Astafjevs ir mūsu izlases pamatsastāva spēlētājs un neatņemama pussargu līnijas sastāvdaļa. Izlases galvenais treneris Aleksandrs Starkovs bieži ir teicis: „Es nevienam pasē neskatos. Kurš ir labāks, tas spēlē.” Šādi vārdi pierāda, ka mūsu ilggadējais kapteinis nesaņem trenera uzticības dāvanas, bet tiešām ir labāks par jaunajiem centra pussargiem un pelnīti iziet sākumsastāvā katrā izlases mačā.
Kristaps Saulītis, Juris Vaidakovs/Foto: LETA, AFP, Juris Vaidakovs, no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva
