Ģirts Ankipāns: Pieci iemesli, kāpēc Latvija uzvarēja Itāliju

1. Ātri gūtie vārti. Ļoti nozīmīgu faktoru Latvijas izlases uzvarā nospēlēja ātri gūtie vārti. Neskatoties uz to, ka pretinieks atspēlējās salīdzinoši ātri, jau pašā mača sākumā Itālijas izlase atdeva iniciatīvu mums, bet veiksmīgais sākums radīja arī pārliecību par saviem spēkiem. Puiši izgāja ļoti labi koncentrējušies cīņai, bet nedaudz nervozi, taču veiksmīgs sākums deva papildu stimulu un palīdzēja kaut uz brīdi nomierināties.  

Līdzīgi kā kanādieši ar savu taktikas maiņu pārsteidza mūs, tieši tāpat mūsu treneri izrīkojās ar itāļiem. Pretinieks bija gaidījis, ka mēs spēlēsim caur apakšu (ap vārtu līniju) ar īsām piespēlēm, bet tā vietā pirmais trijnieks (Herberts Vasiļjevs, Aleksandrs Ņiživijs, Mārtiņš Cipulis) spēlēja caur Ņiživiju augšā (tuvu zilajai līnijai) un trīs spēlētājiem vārtu priekšā. Aleksandrs Ņiživijs deva plašas piespēles uz one-timer (sitieniem bez ripas apturēšanas), bet divi trīs hokejisti visu laiku bija vārtu priekšā. Īstenībā mūsu spēle vairākumā atgādināja to, ko spēlēja Kanāda pret Latviju, bet Daugaviņa gūtie vārti (Latvijas izlases ceturtie vārti) bija lieliska, iepriekš atstrādāta kombinācija.

Atšķirībā no iepriekšējiem diviem mačiem pret Kanādu un Šveici mūsu hokejisti daudz sekmīgāk spēlēja savu vārtu priekšā, neļaujot pretiniekam tikt pie atkārotiem metieniem, izdarīt spiedienu uz vārtsargu un traucēt Edgaru Masaļski. Savā spēles stilā visas šīs komandas ir līdzīgas, tendētas uz daudz metieniem pa vārtiem un agresīvu spēli vārtu priekšā, bet šodien, neskatoties uz to, ka abi vārti tika gūti no vārtu priekšas, mēs izskatījāmies šajā komponentā krietni labāki nekā iepriekš un labāki arī par saviem pretiniekiem.

Ļoti nozīmīgs, protams, ir kļūdu skaits, kas šodien bija krietni mazāks nekā iepriekšējos mačos. To var norakstīt uz pretinieka meistarības trūkumu, salīdzinot ar iepriekšējiem pretiniekiem, taču puiši izskatījās vairāk koncentrējušies uz aizsardzību, disciplīnu un kļūdu nepieļaušanu. Šeit gan jāpiebilst, ka abi vārti tika ielaisti pēc kļūdām, vispirms Lauris Dārziņš deva piespēli caur zonas vidu, kur pēc būtības bija jābūt partnerim, taču – nebija. Par katru piespēli, kuru tu dod no savas zonas, tev ir jābūt drošam, šoreiz Lauris kļūdījās, bet - kam negadās. Tāpat arī abi Jēkaba Rēdliha noraidījumi – pēc pirmā mēs zaudējām vārtus, tur šķiet viņam vienkārši neizturēja nervi, pretinieks bija kaut ko izdarījis vai pateicis, taču, skatoties no malas, šādās epizodes ir jācenšas savaldīties, īpaši, tad, ja pretinieks jau iet uz visu banku, bet otrajā reizē viņš vienkārši bija iegājis pārāk dziļi uzbrukuma zonā un juta, ka atpakaļ vairs nepaspēs, un vienkārši noķeksēja pretinieku. Lai nu kā, kļūdās katrs, un šajā spēlēs komponentā bija jūtams progress, salīdzinot ar iepriekšējiem mačiem.

Kopumā visa mača garumā, it īpaši otrajā pusē, bija jūtama Latvijas izlases krietni labākā fiziskā sagatavotība, kas palīdzēja uzvarēt divcīņas gan pie apmalēm, gan vārtu priekšā, gan vienkārši būt ātrākiem. Šis fiziskais pārākums ļāva ilgāk turēt ripu pretinieku zonā, plaši saspēlēties, kas vēl vairāk kausēja itāļu hokejistus.

Komentārs. Kā zināms, jau ceturtdien Manheimā varētu ierasties Latvijas izlases papildinājums aizsardzības līnijā Artūrs Kulda. Man personīgi būs interesanti viņu pavērot, jo vienīgā reize, kad esmu viņu redzējis spēlējam, bija pirms vairākiem gadiem „Arēnā Rīga”, kur U-20 hokejisti cīnījās par iekļūšanu elites divīzijā, tāpēc grūti spriest, ko no viņa sagaidīt. Hokejists, kurš jau pāris reižu ir izsaukts uz NHL, nevar būt slikts spēlētājs, bet rezultatīvu spēli es arī no viņa negaidu. Kulda varētu būt agresīvs, fiziski spēcīgs, stabils aizsargs, kurš labi darbojas vārtu priekšā – tieši tāds, kādu mums visvairāk vajag.