11 gadus vecs sportists bez rokām un kājām

­

1999. gada pavasarī mazajam Deitonam kļuva ļoti slikti – puisītim sapampa ķermenis un tā temperatūra pacēlās līdz 40 grādiem. Tikai tad ārsti konstatēja, ka bērns piedzimis bez liesas – orgāna, kurš regulē asins ķermenīšu pieplūdi vai aizplūdi. Zēna asinīs atklāja streptokokus, kā dēļ asinsrites ceļš tika pilnībā izjaukts. Ārstu slēdzieni un prognozes nebija iepriecinošas. Zēna dzīvības glābšanai bija nepieciešama kāju (nedaudz virs ceļgala) un roku (nedaudz virs elkoņa) amputācija.

“Es domāju, ka bērnam, kurš ir bijis rokas stiepiena attālumā no nāves, ir kaut kas īpašs, kas liek viņam dzīvot tālāk un priecāties par dzīvi,” stāsta Deitona māte Natālija Vēbere. “Deitons negaida citu palīdzību lietās, ko var izdarīt pats. Viņš ir patstāvīgs zēns.”

Tas, ko izdara Deitons, nav pa spēkam daudziem pavisam veseliem viņa vecuma puišiem. Viņš ne tikai braukājas ar skrituļdēli, bet arī veic neticamus trikus uz tā. Kad viņš lec ūdenī, Deitons taisa salto. Viņš ar prieku slido. “Mēs vienkārši uzvilkām viņam slidas un tās cieši sasējām,” stāsta Deitona mamma. Pirms vairākiem gadiem viņš bija labs futbolists, turklāt A komandas dalībnieks, kurā spēlē labākie. Viņš ļoti labi spēlēja aizsardzībā, jo prata veiksmīgi izsist pretiniekiem bumbu. Vēl viņš vislabāk no mūsu ģimenes ēd ar irbulīšiem. Tomēr Deitona lielākā aizraušanās ir cīņas. Šajā ziņā viņam tiešām ir ar ko lepoties! Viņu uz lāpstiņām ir nolikuši tikai vienu reizi, viņa pirmajā cīņu gadā, kad viņam bija septiņi. Kopš tā laika Deitons vienmēr ir uzvarējis. Viņa ķermeņa īpatnību dēļ treneris zēnam ir izstrādājis speciālu cīņas taktiku, kuru puisis veiksmīgi izmanto.

“Man patīk nodarboties ar sportu,” stāsta drosmīgais zēns. “Es nodarbojos ar sportu, lai parādītu visiem, uz ko esmu spējīgs, lai pierādītu, ka man padodas tikpat labi kā citiem. Es domāju, ka es varu izdarīt visu, man vajag tikai gribēt!”

­