Top 5 kuriozākās “pendeles” futbola vēsturē
Parasti pēc 11 metru sitienu izpildīšanas ir pieņemts sajūsmināties par sitienu vai vārtsarga spēli vārtos, tomēr reizēm “pendeles” kļūst par īstiem kurioziem. Izdevums “Reebok-Sport” ir apkopojis piecus, viņuprāt, neaizmirstamākos 11 metru sitienus futbola vēsturē.
Par 2005. gada oktobra Anglijas futbola premjerlīgas mača starp Londonas “Arsenal” un Mančestras “City” galveno zvaigzni kļuva franču pussargs Roberts Piress, kurš otrā puslaika vidū, rūpīgi realizējot “pendeli”, izvirzīja vadībā Londonas klubu. Tomēr, kad bijušais Francijas izlases futbolists vēlreiz devās izpildīt viņa partneru nopelnīto 11 metru sitienu, viņš pamatīgi šokēja līdzjutējus, izlemjot atdot piespēli klāt skrienošajam komandas biedram Tjerī Anrī, taču nespēja pienācīgi trāpīt pa bumbu. Piress bumbai netīšām pieskārās ar otru kāju, un tā praktiski neizkustējās no vietas. Futbola noteikumos ir punkts, ka, sitot 11 metru sitienu, bumbai ir jānolido vismaz sava diametra attālums, lai kāds cits drīkstētu tai pieskarties. Šajā epizodē tas nenotika. Līdz ar to tiesneša lēmums, ka jāpiešķir brīvsitiens “City” futbolistiem, bija pilnīgi pareizs.
Tas, kas nesanāca Piresam un Anrī, lieliski 1982. gadā izdevās Amsterdamas “Ajax” futbolistiem Johanam Kruifam un Jesperam Olsenam spēlē pret “Helmond Sport” vienību. Iegūstot iespēju sist 11 metru soda sitienu, Kruifs negaidīti atdeva piespēli Olsenam, kurš, pieejot līdz pašiem vārtiem, atdeva piespēli Nīderlandes futbola leģendai, kurš to raidīja mērķī. Noteikumos ir minēts, ka spēlētājs, kurš pēc tiesneša svilpes pieskaras bumbai, to vēlreiz drīkst skart tikai tad, kad tai ir pieskāries jebkurš cits spēlētājs. Šajā situācijā “Helmond Sport” futbolistiem neatlika nekas cits, kā neizpratnē noplātīt rokas.
Marokas futbola kluba “FAR Rabat” vārtsargs Halids Askri dažu sekunžu laikā no varoņa kļuva par izsmieklu, bet pāris dienu laikā arī par visas pasaules slavenību. Tajā viņam palīdzēja pēcspēles sitienu sērija Marokas kausa izcīņas 1/16 fināla spēlē pret “Magrib Fes”. Askri atvairīja vienu sitienu, pēc kura pagriezās pret tribīnēm un sāka dauzīt ar dūrēm sev pret krūtīm un skūpstīt kluba ģerboni. Tomēr atvairītā bumba turpināja ripot vārtu līnijas virzienā, kamēr bez citu palīdzības to šķērsoja.
Unikāls gadījums notika 2004. gada Atēnu olimpisko spēļu futbola mača laikā starp Serbijas/Melnkalnes un Tunisijas izlasēm. Afrikāņu izlases futbolists realizēja “pendeli”, bet tiesnesis viņam lika atkārtot sitienu, jo kāds spēlētājs pirms laika ieskrēja soda laukumā. Arī pēc otrā sitiena tiesnesis vārtu guvumu neieskaitīja. Tas pats notika arī pēc trešā, ceturtā un piektā sitiena, turklāt divus no tiem vārtsargs prata atvairīt, kas izraisīja neapmierinātību jau serbu spēlētājos treneros. Visbeidzot sestais mēģinājums apmierināja mača arbitru, un viņš parādīja rokas uz laukuma centru, kas nozīmē vārtu guvumu.
Ungāru futbols iepriecina līdzjutējus ne tikai ar augstu rezultativitāti, bet arī ar kurioziem atgadījumiem. Ungārijas kausa izcīņas mača izskaņā starp “Debrecen” un “Fehervar” uz viesu vārtiem tika piespriests 11 metru soda sitiens. Vārtsargs savu komandu izglāba, taču slovāku aizsargs Pavols Djurica, mēģinot bumbu raidīt tālāk no saviem vārtiem, precīzi to trāpīja tajos iekšā, turklāt devītniekā.
