Šodien mūsu olimpiskajai cerībai Ikauniecei-Admidiņai - trīs noslēdzošās disciplīnas

Ikauniece-Admidiņa sacensības šodien sāks plkst.17.45 pēc Latvijas laika, kad notiks tāllēkšanas sacensības. Savukārt noslēdzošās divas disciplīnas norisināsies vakara sesijā, kas pēc Latvijas laika būs naktī uz svētdienu. Vispirms plkst.2 tiks sāktas sacensības šķēpmešanā, bet pēc tam plkst.4.45 būs 800 metru skrējiens.

Pēc pirmajām četrām disciplīnām Ikauniece-Admidiņa ar iekrātiem 3782 punktiem ieņem devīto vietu. Tikmēr līdere ar 4057 punktiem ir titulētā Džesika Enisa-Hila no Lielbritānijas.

Piektdien septiņcīņas sacensības sākās ar 100 metru barjerskrējienu, ko latviete veica 13,33 sekundēs un nopelnīja 1075 punktus, ieņemot astoto vietu. Savukārt augstlēkšanā latviete pārvarēja 1,77 metru augstumā novietoto latiņu, ierindojoties dalītā 15.vietā un nopelnot 941 punktu. Pēc tam tika aizvadītas lodes grūšanas, kur viņa ar rezultātu 13,52 metri bija 16.vietā, tiekot pie 762 punktiem, bet vislabāk Latvijas cerībai veicās 200 metru sprintā, kur viņa finišu sasniedza pēc 23,76 sekundēm un šajā disciplīnā bija trešā. Tas Ikauniecei-Admidiņai deva 1004 punktus.

Pirms olimpiskajām spēlēm Ikauniece-Admidiņa, kura pērn izcīnīja bronzu pasaules čempionātā, tika minēta kā olimpisko spēļu medaļu pretendente. Vēl maijā latviete sasniedza jaunu valsts rekordu (6622 punkti) un izcīnīja otro vietu prestižajās septiņcīņas sacensībās Austrijas pilsētā Gecisā.

Ikauniece-Admidiņa piedalījās arī 2012.gada Londonas olimpiskajās spēlēs, kad ar atkārtotu Latvijas rekordu viņa izcīnīja devīto vietu. Pēdējā pusotra gada laikā sportiste valsts rekordu labojusi četras reizes.

Savukārt kvalifikācijas sacensību otro dienu šodien aizvada Latvijas šāvējs Dainis Upelnieks, kurš sacenšas stenda šaušanā. Sacensības sāksies plkst.15.30 pēc Latvijas laika.

Upelnieks apaļā stenda sacensībās piektdien sašāva 70 no 75 mērķiem, kas pēc kvalifikācijas pirmās dienas dod 15.vietu starp 32 sportistiem. Šodien notiks vēl divas kvalifikācijas sesijas, labākajiem sešiem šāvējiem sasniedzot pusfinālu. No sešinieka latvietis atpaliek par trim punktiem.

Upelnieks olimpisko ceļazīmi saņēma vien dienā, kad oficiāli tika paziņots Latvijas delegācijas sastāvs, tomēr vēlāk viņš aģentūrai LETA atklāja, ka diezgan drošs par braukšanu bijis jau kopš aprīļa. Sportists Olimpiādes norises vietā ieradās kā viens no pirmajiem Latvijas sportistiem, cenšoties maksimāli izmantot treniņu iespējas sacensību norises šautuvē.

Tikmēr plkst.17 priekšsacīkstes 400 metru skrējienā aizvada Latvijas sportiste Gunta Latiševa-Čudare. Kopumā notiks astoņi skrējieni, bet katra skrējiena divas ātrākās atlētes, kā arī astoņu labāko rezultātu īpašnieces sasniegs pusfinālu.

Latiševa-Čudare Olimpiādei kvalificējās pērn decembrī, kad Starptautiskā Vieglatlētikas federācija (IAAF) 17 disciplīnās pazemināja olimpiskos normatīvus. Latviešu skrējēja šogad nav startējusi daudz, jo vēlējās labāko formu sasniegt tieši uz olimpiskajām spēlēm, tomēr viņa ir ļoti apmierināta ar jūlijā aizvadīto Eiropas čempionātu, kurā gan priekšsacīkstēs, gan pusfinālā sasniedza sezonas labāko rezultātu, noslēgumā ierindojoties 20.vietā 31 dalībnieces vidū.

Savukārt naktī uz svētdienu plkst.2.20 pēc Latvijas laika kvalifikācijas sacensības uzsāks kārtslēcēji Mareks Ārents un Pauls Pujāts. Lai automātiski kvalificētos finālam, nepieciešams pārvarēt 5,75 metru latiņu, bet, ja tas netiks izdarīts, tajās iekļūs 12 labāko rezultātu īpašnieki. Fināls norisināsies pirmdien.

Pašlaik 30 gadus vecais Ārents Riodežaneiro olimpisko spēļu normatīvu izpildīja jūnija sākumā Čehijas pilsētā Jablonecā, kad pieveica 5,70 metru augstumā novietotu latiņu un uzstādīja jaunu personisko rekordu. Viņam šīs būs otrās olimpiskās spēles. Pirms četriem gadiem Londonā Ārents lēca 5,35 metru augstumā, ar šādu rezultātu finālam nekvalificējoties un ieņemot 22.pozīciju.

Tikmēr pašlaik 25 gadus vecais Pujāts olimpisko spēļu normatīvu izpildīja februāra beigās, sacensībās ASV pārlecot 5,70 metru augstumu un par desmit centimetriem pārspējot personisko rekordu.

Vēl šodien plkst.16 pēc Latvijas laika C finālu akadēmiskajā airēšanā aizvadīs Īriju pārstāvošā latviete Sanita Pušpure, kura mēģinās šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīt 13.vietu.

Pušpure zem Īrijas karoga jau startēja 2012.gada Londonas olimpiskajās spēlēs, kur viņa ieņēma 13.vietu.

Pie olimpiskās ceļazīmes Pušpure tika maijā, kad Eiropas olimpiskajā kvalifikācijā - Lucernas regatē - ieņēma otro vietu. Šajās sacensībās startēja arī Latvijas labākā akadēmiskā airētāja Elza Gulbe, taču viņa palika sestā, bet ceļazīmes uz Riodežaneiro nopelnīja četras labākās.

Pušpure nav vienīgā latviete, kura Riodežaneiro startē zem citas valsts karoga. Smaiļošanā startēs Turciju pārstāvošā Lāsma Liepa, kura šogad izcīnīja Eiropas čempionāta zelta medaļu. Tikmēr latviešu riteņbraucēja Vita Heine zem Norvēģijas karoga šajā Olimpiādē izcīnīja 33.vietu grupas braucienā, bet individuālajā braucienā ieņēma 25.pozīciju.

Olimpiskajās spēlēs kopumā tiks sadalīts 21 medaļu komplekts - vieglatlētikā, treka riteņbraukšanā, paukošanā, lēkšanā uz batuta, akadēmiskajā airēšanā, šaušanā, peldēšanā, tenisā un svarcelšanā.

Kopumā šajās olimpiskajās spēlēs grasās piedalīties 33 Latvijas sportisti.

Par medaļām Riodežaneiro līdz 21.augustam cīnīsies vairāk nekā 10 500 sportisti, kuri sadalīs 306 godalgu komplektus 28 sporta veidos. Šajās olimpiskajās spēlēs programmā atgriezīsies golfs un regbijs-7. Abi sporta veidi starp olimpiskajiem bija pagājušā gadsimta sākumā, bet iespēju atgriezties ieguva 2009.gadā.

Riodežaneiro ir pirmā pilsēta Dienvidamerikā, kura ieguvusi tiesības rīkot olimpiskās spēles. Tomēr tā saņemt iespēju organizēt četrgades lielāko sporta notikumu mēģināja arī iepriekš - pirmo reizi tas notika, gatavojoties 1936.gada olimpiskajām spēlēm, kas rezultātā notika Berlīnē. Vēlāk Riodežaneiro kā kandidātpilsēta startēja arī 2004. un 2012.gada spēlēm, tomēr tiesības organizēt olimpiskās spēles Brazīlijas metropole ieguva tikai 2009.gadā, izcīnot iespēju rīkot 31.Vasaras olimpiskās spēles 2016.gadā un apsteidzot trīs citas kandidātpilsētas - Čikāgu, Madridi un Tokiju.

Galvenais olimpiskais stadions - Marakanas stadions - pilsētā tika uzbūvēts jau pirms aptuveni 70 gadiem, to atjaunojot pirms 2014.gadā aizvadītā Pasaules kausa futbolā.

Riodežaneiro olimpiskās spēles sāksies dopinga skandālu ēnā, jo jūlijā publicētajā Pasaules Antidopinga aģentūras (WADA) neatkarīgās komisijas ziņojumā norādīts, ka Krievijas valsts iestādes izstrādājušas un organizējušas sistēmu, ar kuras palīdzību tika slēptas krievu sportistu pozitīvās dopinga analīzes 2014.gada Soču Ziemas olimpiskajās spēlēs un 2013.gada pasaules čempionātā vieglatlētikā, kas notika Maskavā.

Krievijas olimpiskajā delegācijā sākotnēji tika iekļauti 387 sportisti, taču dopinga skandāls šīs komandas ievērojami paretinājis, no sacensībām diskvalificējot 68 vieglatlētus.

Latvijas Riodežaneiro Olimpiādes pieteikumā ir 34 sportisti, bet uz starta stāsies ne vairāk kā 33 no viņiem, jo šķēpmetēja Līna Mūze Eiropas čempionātā guva krustenisko saišu traumu, kā dēļ četrgades lielākajā sporta forumā nevarēs piedalīties.

Neilgi pirms olimpisko spēļu sākuma Latvijai tika prognozētas trīs olimpiskās godalgas - ASV laikraksts ''USA Today'' lēš, ka uz goda pjedestāla kāps Eiropas čempions šķēpmešanā Zigismunds Sirmais, septiņcīņniece Laura Ikauniece-Admidiņa, kā arī pludmales volejbola duets Aleksandrs Samoilovs un Jānis Šmēdiņš. Savukārt "Gracenote" (agrāk - "Infostrada Sports") jaunākajās prognozēs paredz sudrabu šķēpmetējai Madarai Palameikai un pludmales volejbolistiem, bet bronzu cīkstonei Anastasijai Grigorjevai.

Tāpat Latvija lielas cerības saista arī ar divkārtējo olimpisko čempionu BMX riteņbraukšanā Māri Štrombergu un svarcēlāju Artūru Plēsnieku.

Kopš neatkarības atgūšanas Latvija medaļas guvusi katrās Vasaras olimpiskajās spēlēs, turklāt tikai 1996.gadā Atlantā nācās samierināties ar vienu godalgu.

Olimpiskās spēles Riodežaneiro risināsies līdz 21.augustam.

Jaunumus no Riodežaneiro atspoguļos arī nacionālās informācijas aģentūras LETA sporta ziņu reportieris Ints Megnis.