Kā atteikt priekšniecībai un kolēģiem, lai paliktu laika arī ģimenei

Jūs pamatotais "nē" kolēģiem

Katrā kolektīvā ir cilvēki, kuri veikli prot savus pienākumus uzvelt citiem. Tādi noteikti ir arī jūsu kolektīvā (citādi nemaz nemēdz būt), vienkārši jūs tam neesat pievērsuši nepieciešamo uzmanību.

Acīmredzams, ka, ņemot vērā darba specifiku, noteikta savstarpējā palīdzība starp kolēģiem vienkārši ir nepieciešama. Ja notiek kas neparedzēts, lai pārvarētu krīzi, visi, atbilstoši katrs saviem spēkiem, piedalīsies. Bet kā rīkoties tad, ja no jums nepārtraukti prasa uzņemties papildu darbus vai arī darīt to, ko jūs nevēlaties darīt?

1) kāpēc viņi paši netiek galā ar to, kas viņiem uzticēts,

2) kāpēc viņi vēršas tieši pie jums? Varbūt ir vērts viņiem piedāvāt iepazīties ar racionāla darba laika izmantošanas tehnoloģiju (par ko rakstīts autora grāmatās "Kā atrast vajadzīgās idejas un laiku, kura vienmēr ir par maz" un  "Kā vadīt sevi"). Iespējams, ka pienācis laiks kopā ar vadību apspriest jautājumu par racionāla darba laika izmantošanu. Bet varbūt lūgt kolēģus mazāk darba laikā pļāpāt un kopīgi uzsmēķēt utt.

Tāpēc tagad piekrītiet strādāt papildus tikai tad, ja uzskatāt, ka šis darbs netraucēs, lai veiktu savus tiešos uzdevumu, un tas būs patiesi lietderīgi. Vai arī, ja darbs dos vērā ņemamu labumu jūsu personīgajām interesēm un prioritātēm.

Kā aizsardzību var izmantot pretēju lūgumu: "Es tieši grasījos lūgt tavu palīdzību. Palīdzi man apstrādāt datus. Tev tas padodas labāk par visiem citiem. Man ne visai..." Pēc tādas "tikšanās" turpmāk kolēģis vairs neriskēs uzvelt jūsu pleciem daļu sava darba.

Bet ko darīt, ja cilvēks, kurš nāk pie jums pēc palīdzības, ir jūsu priekšnieks? Šķiet, šajā gadījumā sacīt "nē" nav iespējams. Tomēr dažkārt tas ir pat ļoti iespējams.

Ja jūsu priekšnieks ir uzdevis milzum daudz darba, palūdziet viņa padomu, kādā secībā ar šo darbu kalnu tikt galā. Aprakstiet savu situāciju pavisam mierīgi, nektritizējiet to, un miniet savus priekšlikumus, kā labāk atrisināt radušos problēmu: "Man jāsaved kārtībā un jānoregulē programmas nodrošinājums. Tas aizņems aptuveni piecas stundas. Un tad būšu priecīgs, ka varēšu jums sagatavot tekstu, ko nolasīt konferencē, kas man prasīs vēl kādas sešas stundas. Problēma ir tajā apstāklī, ka līdz darbadienas beigām nekādi nepaspēšu pabeigt abus darbus. Kurš no tiem jums ir vairāk "degošs"? Vai vienu no šiem uzdevumiem nevar atlikt uz rītdienu? Varbūt var sameklēt vēl kādu darbinieku, kurš varētu uzņemties vienu no pienākumiem?" (Līdzīga pieeja labi darbojas arī attiecībās ar klientiem un partneriem, kuri turpina uzvelt jums aizvien jaunus pienākumus, kas neietilpst agrāk apstiprinātajos uzdevumos vai projektā. Šāda pieeja ir sekmīga arī ar jūsu tuvākajiem, bērniem, kuri pārdzīvo, ja viņiem kādu lūgumu atsaka.)

Ja šefs gandrīz vai vienmēr norīko jūs padarīt papildu darbus, uzdodiet viņam šo jautājumu. Kopā varēsiet noteikt optimālāko slodzi, ieskaitot standarta darba apjou un iespējamos papildu uzdevumus. Novērtējiet visu doto darbu slodzi un no šefa uzziniet, kad ir jāizdara katrs no dotajiem darbiem.

 Ar vadību noteikti ir jāsaskaņo šādi jautājumi:

* jūsu tiešie pienākumi (tie visi ir minēti jūsu darba līgumā); viss, kas tur nav norādīts, neattiecas uz jums;

* iespējamā darba noslodze;

* pieļaujamais papildu darbs;

* termiņi;

* pašu atbildīgāko darbu nodošanas grafiks.

Kad šajos jautājumos vairs nevaldīs nenoteiktība, jums būs ievējojami vieglāk atteikties no piedāvātajiem papildu darbiem:  "Atvainojiet, taču jūs zināt, ka man jāpabeidz atskaite. Imants šobrīd nav tik aizņemt, varbūt šo darbu uzdodiet viņam?"

Ja jums lūdz izdarīt kaut ko tādu, kas pārsniedz norunāto darbu apjomu, un jūs lūgumu tomēr uzskatāt par pamatotu, piekrītiet, taču noskaidrojiet, kādu daļu uzņematies jūs, kādu citi un kad reāli šis papildu darbs ir jāpabeidz. Nepiekrītiet darīt papildu darbu tikai tāpēc, lai bosam demonstrētu, cik jūs esat lojāls. Tādā gadījumā jūs noslogos bezgalīgi. Ne jau velti ir radusies paruna: "Uz tiem, kas neatsaka, brauc paši un pārvadā citus".

Jūsu karjera ir atkarīga no tā, cik sekmīgi padarāt savu darbu, ko esat uzņēmies un ko darāt, nevis no savām spējām uzvelt sev nepanesamu slogu, tā esot nepārtrauktā stresā, ja darbu darīsiet pa roku galam.

Ja savs atteikums jūs tomēr satrauca, saprotami paskaidrojiet tā cēloni: "Nē, atvainojiet, pašreiz šo darbu nevaru uzņemties. Man jāpadara vēl četri steidzami uzdevumi." Vai arī: "Nē, diemžēl šodien nevaru palikt pēc darba. Citādi mājās radīsies konflikta situācija."

Ja šefs lūdz jums ko izdarīt, nodemonstrējiet savu principiālo gatavību darboties, taču sakiet, ka jums ir nepieciešams laiks, lai paraudzītos, vai spēsiet bez jebkādiem zaudējumiem tiešajam darbam paveikt uzdoto jauno pienākumu. Ja varēsiet, lieliski. Ja nē, sīki pierakstiet, kas jums ir jāpadara un kādā laikā visi darba pienākumi jāveic.

Izsakiet pretēju piedāvājumu savai iespējamai darbībai papildu darbos, par kuriem tiek runāts. Piemēram, piedāvājiet uz laiku atlikt kādu no esošajiem darbiem, nosakot precīzu to pabeigšanas termiņu, un uzņemieties organizēt kolēģu palīdzību. Šefs noteikti sapratīs, ka jūsu atteikums ir pamatots, un vai nu piekritīs kādam no jūsu priekšlikumiem, vai papildu darbu uzticēs kādam citam.

Nebaidieties darbā, pateikt vārdiņu "nē". Jums ir visas tiesības pretendēt uz to, ka pret jums un darbu, ko darāt, izturas ar cieņu, kā arī jums ir pilnas tiesības pašam lemt par visu, kas attiecas uz jūsu tiešajiem pienākumiem. Tikai jūs zināt, cik liela apjoma papildu darbu varat uzņemties.

Jūsu prasme pateikt "nē" palīdzēs jums pasargāties no manipulatoriem, kas raduši citiem uzvelt pašu darāmos  darbus un atbildību par tiem.

Avots: Viktors Šeinovs. Saki "nē" un nejūties vainīgs. R.: Avots, 2015