Ceļojam uz dienvidiem, kur saule ir daudz stiprāka nekā Latvijā. Kā nosargāt savu ādu?

“Mūsu āda ir pieradusi pie noteiktiem klimatiskiem apstākļiem,” uzsver dermatoloģe Inese Kolontaja. Arī kosmētiku sievietes parasti izvēlas, pamatojoties uz vietējiem laikapstākļiem. Vai šie līdzekļi būs tikpat efektīvi, dodoties ārpus Latvijas? Dermatoloģe skaidro, ka ultravioletais starojums ir atkarīgs no saules augstuma; jo augstāk ir saule, jo stiprāks ir ultravioletais starojums. Tāpēc īpaši uzmanīgiem cilvēkiem jābūt laikā no pulksten 10 līdz 16. Tāpat jāatceras – jo tuvāk ekvatoram cilvēks dodas, jo stiprāku ultravioleto starojumu viņš saņems. Liela loma ir arī saules starus reflektējošai virsmai – sniega klāta zeme atstaro 80% ultravioletā starojuma, jūras putas –25%, ūdens – 15%, slapjas pludmales smiltis – 15%.

Dažādi ādas fototipi uz saules starojumu reaģē atšķirīgi. Uzņēmīgāki pret saules kaitīgo starojumu ir gaišās ādas tipa cilvēki, taču jebkurš ādas fototips nav pasargāts no saules kaitīgās ietekmes. Jāatceras: gan pārmērīgi liels, gan pārmērīgi niecīgs saules starojums iespaido cilvēka imūnsistēmu. Saulei ir ne tikai negatīva iedarbība. Ultravioletais starojums stimulē D vitamīna rašanos, kas ir svarīgs faktors kaulaudu veidošanās procesā un cīņā pret osteoporozi. Izpētīts, ka Ziemeļeiropas iedzīvotājam dienā būtu jāatrodas saulē vismaz 15 minūtes. Taču ilglaicīgi nevajadzētu saulē uzturēties pusdienlaikā. Optimālais ultravioletā starojuma daudzums cilvēkam nav noteikts, turklāt tas ir ļoti individuāls, saistīts ar daudziem faktoriem – ādas tipu, diētu, citām slimībām, medikamentu lietošanu, saules starojuma stiprumu.

Āda, aizsargājoties pret ultravioletā starojuma kaitīgo ietekmi, pastiprināti sintezē melanīnu, bet aizsardzība nav bezgalīga. Jāapzinās, ka dienvidu zemēs saules starojums ir spēcīgāks nekā starojums, pie kura mājas apstākļos ik vasaru ir pierasts. Turklāt, pat īpaši neguļot saulē, āda lielāko daļu ceļojumā pavadītā laika būs pakļauta ultravioletā starojuma iedarbībai.

•    Izvērtējot savas ādas fototipu un izvēloties saules aizsargkrēmu, vēlams, lai SPF faktors būtu ne mazāks par 20. Ja ārsts pirms ceļojuma rekomendē iegādāties krēmu ar lielāku aizsargfaktoru, to vajadzētu ņemt vērā. Vēlams, lai saules aizsargkrēms būtu ūdensnoturīgs, un arī šajos gadījumos dienas laikā to vēlams uzklāt atkārtoti (2–3 reizes).

•    Sauļoties nevajadzētu no pulksten 10.00 līdz 15.00, jo ultravioletais starojums šajā laikā ir visspēcīgākais. Svarīgi dienas vidū izvairīties no ilgstošas uzturēšanās vietās, kurās tiek atstarota saules radiācija, piemēram, ūdens, smiltis. Atrodoties vietās, kur saules starojums ir spēcīgāks, vajadzētu saīsināt sauļošanās laiku.

•    Atrodoties saulē, jāizvēlas dabiska materiāla apģērbs, cepure, arī saules aizsargbrilles vai ultravioleto starojumu aizsargājošas briļļu lēcas. Ultravioletais starojums var radīt dažādus acu bojājumus – fotokeratītu, radzenes un varavīksnenes iekaisumu, fotokonjunktivītu, kataraktu, kas prasa ilgstošu un nopietnu ārstēšanu.

•    Bērni sauļoties nedrīkst. Bērniem, atrodoties saulē, jālieto spēcīgas iedarbības saules aizsargkrēms (sākot no 35 SPF) un jāvalkā apģērbs no dabiska materiāla. Pētījumi liecina, ka 80% ultravioletā starojuma cilvēks uzņem tieši līdz 18 gadu vecumam.

•    Karstā laikā pastiprināti jālieto dabiskie antioksidanti un vitamīni, dienā jācenšas izdzert vismaz 2,5 litrus ūdens, jo karstā laikā ādā pastiprināti noris iztvaikošanas procesi un var rasties ūdens un vērtīgu mikroelementu zudums.

•    Divas nedēļas pirms ceļojuma nedrīkst veikt stipras iedarbības augļskābju pīlingus, nav vēlamas arī grumbu izlīdzināšanas un citas invazīvās procedūras. Ja plānots veikt dermabrāziju vai lāzerprocedūras, ārstam jāvaicā, cik ilgi drīkstēs uzturēties saulē, jo nereti šīs procedūras nav savienojamas ar spēcīgu saules iedarbību.

•    Pirms sauļošanās vēlams uzklāt mitrinošus krēmus sejai un ķermenim, kas satur antioksidantus (tie neitralizē saules radītos kaitīgos brīvos radikāļus). Sauļošanās laikā mitruma zudumu var kompensēt ar izsmidzināmajiem termālajiem ūdeņiem. Vakarā ieteicams uzklāt mitrinošu masku sejai. Pretgrumbu krēmus un serumus ieteicams uzklāt uz nakti, jo daļa tajos esošo aktīvo vielu saules ietekmē var pastiprināti sabrukt.

•    Lietojot medikamentus, rūpīgi jāpārlasa zālēm pievienotā instrukcija, jo daļa medikamentu ir fotosensitīvi – saskaroties ar saules starojumu, ādā var rasties nevēlama pigmentācija vai pat ādas apdegumi.

•    Ja cilvēks cieš no kādas hroniskas slimības, pirms došanās ceļojumā jājautā ārstam, kā saules starojums ietekmēs slimības gaitu. Ir dažas slimības, kas saules starojuma dēļ var uzlaboties (psoriāze, dažas ekzēmas formas), taču vairākumā gadījumu ilgstoša atrašanās saulē hronisku slimību gaitu pasliktina.

•    Ja āda pēc sauļošanās apsārtusi, noderīgi būs aptiekās nopērkamie gēli ar K vitamīnu, kā arī dekspantenolu saturošie krēmi un aerosoli.

•    Pārsauļota āda zaudē savas aizsargspējas pret infekciju, tāpēc cilvēks var saslimt ar virspusējo sēnīšlimību Pityriasis versicolor, kas izpaužas kā brūngani un vēlāk balti plankumi uz ķermeņa ādas. Ja dzīves laikā šī problēma vairākkārt ir atkārtojusies, pirms ceļojuma, kurā cilvēks domā ilgstoši atrasties saulē, lietderīgi būtu konsultēties ar dermatologu un lietot rekomendētos profilaktiskos līdzekļus.

•    Smiltīs bieži ir sastopami dažādi mikroorganismi – enterokoki un koliformas (lielākoties siltajās zemēs), kuru izraisītāji ir dzīvnieki. Smiltīs, īpaši mitrās, var būt sastopamas dažādas baktērijas, piemēram, stafilokoki, kā arī dažādas sēnītes, kas var izraisīt ādas un nagu slimības. Pret tām biežāk uzņēmīgi ir tieši bērni, kas parasti rotaļājas smiltīs ūdens malā.