FOTO: kādas šogad izskatās galvenās svētku egles Rīgā, Viļņā, Tallinā
foto: Ieva Leiniša/LETA, Scanpix, Vida Press
Baltijas valstu galvaspilsētu centrālās egles (no kreisās) - Rīgā, Tallinā un Viļņā.

FOTO: kādas šogad izskatās galvenās svētku egles Rīgā, Viļņā, Tallinā

Elmārs Barkāns

Jauns.lv

Baltijas valstu galvaspilsētu centrālajos laukumos – Tallinas Rātslaukumā, Viļņas Katedrāles laukumā un Rīgas Doma laukumā - uzstādītas galvenās svētku egles. Ja Lietuvas galvenā egle ir īsts māksliniecisks meistardarbs – 27 metrus augsta un 50 metrus instalācija „Laiks”, tad Tallinas un Rīgas egles ir vairāk tradicionālas: Tallinas zaļo meža skaistuli rotā lampiņu virtenes un tematiski svētku rotājumi, bet Rīgas egli krāšņo puzuri un gailis tās smailē. Tām apkārt, protams, norit tradicionālie Ziemassvētku tirdziņi.

Galvenā svētku egle Viļņas Katedrāles laukumā.

Galvenās Ziemassvētku egles Viļņā, Tallinā un Rīgā

Pirmajā Adventa svētdienā Baltijas valstu galvaspilsētu centrālajos laukumos – Tallinas Rātslaukumā, Viļņas Katedrāles laukumā un Rīgas Domas laukumā - uzstādītas ...

Viskrāšņāk no šīm trijām eglēm izceļas Viļņas galvenā rota. Tas ir oriģināls meistardarbs, nevis parasta eglīte. Instalācijai dots nosaukums „Laiks”. Egle ir 27 metrus augsta, 50 metru plata, un sastāv no dažādiem pulksteņu mehānismiem, kas visi arī darbojas. Egle „Laiks” Lietuvas nodokļu maksātājiem izmaksājusi 300 000 eiro, taču zīmīgi, ka Lietuvas medijos komentāru sadaļās nav lasāmi īgni un nicinoši komentāri par izšķērdību. Šī gada centrālo egli veidojis tas pats mākslinieks, kas to darīja arī pērn, un pērn Lietuvas egle oficiāli tika atzīta par visskaistāko visā Eiropā.

Eglīte pie Viļņas katedrāles, atgādina dāmas figūriņu no šaha 14.-15. gadsimtā, kuru arheologi atrada 2007. gadā. Pati eglīte rotāta ar interesantu rakstu, kā arī izgreznota ar vareni daudz lampiņām, kuru virtenes sniedzas no eglītes galotnes. 27 metrus garā metāla konstrukcija, kurai ir apmēram seši tūkstoši zaru, ir īpaši izstrādāta, lai kalpotu gadiem, turklāt arī egļu zari iegūti no kokiem meža apkopes laikā. Respektīvi, ne koki, ne zari netika nocirsti tikai tādēļ, lai būtu skaista Ziemassvētku rota.

Savukārt Tallinas un Rīgas egles ir tradicionālākas un tās nav izsmalcinātas ar īpašām instalācijām. Igaunijas galvaspilsētā zaļā rota iemirdzējās jau 15. novembrī un tā ir izaugusi Tallinā – Hābersti rajonā. Tallinas zaļo meža skaistuli rotā lampiņu virtenes un tematiski svētku rotājumi, ļaujot šo Ziemassvētku simbolu pamanīt jau no attāluma.

Toties Rīgas apmēram 15 metrus augsto egli Rīgas mērs Oļegs Burovs jau tradicionāli izvēlējās Tīreļu mežniecībā, un tās piederību Latvijas galvaspilsētai raksturo tās galotnē sēdošais gaiļa rotājums.