Izturīgais un samtainais velvets - audums, kurš ir patīkamāks un elegantāks par džinsu
Velvets ir stiprs, izturīgs audums, ko darba un ikdienas apģērba audumu izvēlē varētu likt tūdaļ aiz džinsa. Tikai velvets ir daudz patīkamāks, labāk elpo un atkarībā no auduma biezuma – ar plašāku pielietojumu un turklāt var būt vienkrāsains un svītrains, puķains vai ar ģeometriskiem rakstiem.
No velveta šuj bikses un žaketes, svārkus un vestes, vieglus mēteļus, medību un darba apģērbu, cepures un arī somas. No smalka velveta var šūt arī izejamo tērpu.
Atvasinājumā no franču valodas corde du roi nosaukums nozīmē “ķēniņa virve”. Gludais sarža audums no labās puses ir klāts ar svītrās izkārtotām plūksnainām joslām, ko panāk, auduma ražošanas laikā vijot pavedienus, it kā sagriežot ap velkiem: katra horizontālā mīkstā josla tiek veidota gluži kā atsevišķa virve – savijot un pēc tam uzķemmējot. Sanāk, ka velvets ir tāds joslains samts!
Klasiski velvetu ražo no kokvilnas, bet mūsdienās audumā iestrādā arī poliesteru, spandeksu vai elastānu, padarot audumu elastīgu.
Smagākam un raupjākam velvetam plūksnas joslas ir biezākas un attālumi starp tām var būt lieli, piemēram, 3 milimetri. Bet smalks velvets no izskata līdzinās viļņotam samtam, jo attālums starp joslām ir milimetra platumā. To var izmantot arī vakartērpam.
Jārēķinās, ka plūksnainās joslas piegriežot putēs. Un tas, tāpat kā samts, ir jāpiegriež vienā diega virzienā, jo, no viena gala raugoties, velvets būs košāks, bet, no otra – ne tik izteiksmīgs. Audums nestaipās un neraujas.
Velveta kopšana nav sarežģīta – to mazgā parastajā režīmā. Velveta apģērbam var lietot veļas mīkstinātāju, kas padara plūksnu maigu.
Ar gludināšanu gan jāuzmanās: velvetu gludina no kreisās puses, paliekot apakšā otru velveta kārtu tā, lai labās puses joslas cita citā iegultos un gludinot netiktu saplacinātas.
Info no www.threadsmagazine.com
