Raimonda Vazdika cer, ka latvietes atkal atsāks greznoties ar dzintara rotām
Mēdz teikt, ka sievietes skaistākā rota ir mati, bet labākie draugi – dimanti. Aktrise Raimonda Vazdika stāsta par īpašāko rotu savā kolekcijā.
Mantotām un no sirds atdāvinātām rotām piemīt kāda neaprakstāmi burvestīga jēga un maģija. No bērnības atceros mammu baltā kleitā ar šīm dzintara krellēm ap kaklu, kuras nesen viņa atdāvināja man. Šķiet, ka jūra un dzintars man ir iekodēti gēnos, jo esmu dzimusi Jūrmalā, Dzintaros – kādreiz tur 200 metru attālumā no piekrastes atradās Dzemdību nams. Man ir daudz atmiņu par to, kā ar mammu un māsu staigājām gar jūras krastu un lasījām izskalotos dzintarus; pēc vētrām to bija sevišķi daudz. Mūsu ģimenei vienmēr ir bijis skaidrs, ka dzintaram savā vienkāršībā piemīt kaut kas ļoti īpašs un latvisks.
Latvijas vēsajā un lietainajā klimatā dzintars, saukts arī par Saules akmeni, ļoti labi iederas, jo tā aura spēj sasildīt gan ķermeni, gan dvēseli. Lai gan šobrīd dzintara rotas vairāk asociējas ar suvenīriem un latviešu sievietes tos valkā salīdzinoši maz, es ceru, ka mode ar tiem greznoties drīzumā atgriezīsies. Radies pirms desmitiem miljonu gadu no dažādu skujkoku sveķiem, dzintars ne vien iedvesmo ar savu senatnīgumu, bet arī lepojas ar vērtīgām ārstnieciskām īpašībām. Tiek uzskatīts, ka dzintars nogludina auru, dod enerģiju, nomierina nervu sistēmu, palīdz atjaunot biolauku un aktivizēt organisma procesus.
Ikdienā valkāju gredzenus un auskarus, taču krelles ir rota, kas sievietei piešķir svētku sajūtu, tāpēc īpašos brīžos ar prieku aplieku mammas dzintara krelles. Mamma man ir atdāvinājusi arī vairākas citas dzintara rotas – gredzenus un brošas, kas vienmēr saistīsies ar saulaino bērnību. Domāju, ka šie dzintari nepaliks pie manis, bet tieši tāpat tiks nodoti nākamajām paaudzēm.
