Gleznotāja Kaspara Zariņa personālizstāde

Izstādē eksponēti pēdējo gadu darbi, daļa no kuriem bija skatāma arī mākslinieka 2010. gada vērienīgajā personālizstādē Nacionālajā mākslas muzejā. Kaspara Zariņa glezniecība ir krāsu māksla. Tik drošs un radošs krāsu pielietojumā nav otrs mūsu mākslā. Krāsu intensitāte kāpināta pretstatot vienu krāsu otrai. Krāsa ir Kaspara pasaule,

kurā viņš labprāt dalās ar savu skatītāju.

 „Gleznojot pirmo „Svēto vakarēdienu”( 2008.), es zināju, ka nosacītajam Kristus tēlam ir jābūt zilai cepurītei, tāpēc, ka, manuprāt, zila krāsa ir svēta. Zils ir gaisīgs un bezgalīgs. Savukārt glezna ar suņiem („Cita frekvence”, 2009.) lielākoties ir zili zaļa, tur nav ievēroti tradicionālie pretkrāsu noteikumi– ja zaļš, tad sarkans utt., no tā esmu izaudzis, un man gribas uzgleznot jo dīvaināk, jo labāk. Tagad es mēģinu gleznot, to pašu krāsu liekot vēlreiz un vēlreiz uz tās pašas krāsas. Kaut gan precīzi to pašu nemaz nevar sajaukt, kaut vai tāpēc, ka iepriekšējā ir nožuvusi”.

Pastaiga.lv/ Foto no publicitātes materiāliem