Valsts prezidenta kabineta dizaina ieceres. FOTO

Par realizēšanas vērtu atzīts arhitektu biroja 1 plus 1 studija Mārtiņa Pīlēna vadībā izstrādātais plāns, kā nākotnē izskatīties Valsts prezidenta kabinetam. Arhitektiem ir sava vīzija arī par pils kopējo tēlu.

Pēdējā būtiskā pārbūve Rīgas pilī notika 20. gadsimta 20.–  30. gados, kad pēc arhitekta Eižena Laubes projekta, izlaužot bēniņus, tika izveidota Svētku zāle un izbūvēts tornis. 1923. gadā toreizējais Valsts prezidents Jānis Čakste izsludināja pils Sūtņu akreditācijas zāles interjera konkursu. Tajā uzvarēja mākslinieks Ansis Cīrulis ar projektu Atdzimšana. Tas bija mākslinieka pirmais lielais interjera ansamblis, kurā ietilpa gan mēbeles, gan tekstilijas, gan sienu gleznojumi. Ar šo projektu, kura īstenošana tika pabeigta 1929. gadā, tika pieteika jaunā Latvijas valsts oficiālā estētika – tautiskā romantisma un toreiz aktuālā art deco salikums. Tagad Anša Cīruļa radītais Sūtņu akreditācijas zāles veidols ierindots oficiālajā Latvijas kultūras kanonā. 20. gadsimta 90. gados Rīgas pils Valsts prezidenta reprezentācijas telpas iekārtoja saskaņā ar mākslinieka Imanta Lancmaņa koncepciju, kas balstījās uz vēsturiskām atsaucēm. Pirms dažiem gadiem tika aktualizēta Rīgas pils rekonstrukcijas-restaurācijas ideja un arhitektu vidē augstu vilni sita diskusijas par turpmāko valsts tēla telpisko reprezentāciju – vai to balstīt vēsturiskās reminiscences vai laikmetīgā dizaina valodā. Noslēgtie konkursi ir pirmais nelielais, bet izšķirošais solis Rīgas pils jaunā tēla virzienā. Žūrija – arhitekti Ēriks Cērpiņš, Artūrs Lapiņš, Edvīns Vecumnieks, Gunta Grikmane, Reinis Liepiņš, Brigita Bula, mākslas zinātniece Ilze Žeivate, filozofs Arnis Rītups, Latvijas Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietnieks Ēriks Ozols, kancelejas Saimniecības daļas vadītāja Iveta Kalniņa, Valsts Nekustamo īpašumu valdes loceklis Agris Balodis – konkursos pieteiktos darbus vērtēja drosmīgi, atzīstot pieteikumu vājumu un nenosaucot uzvarētājus vairākās sadaļās.

Arhitektu biroja 1plus 1 studija (arhitekti Mārtiņš Pīlēns, Niklāvs Paegle, Kārlis Melzobs un Raimonds Galuza) konkursā noteiktais darba uzdevums bija piedāvāt ideju Valsts prezidenta kabineta sienu un griestu virsapdarei, kā arī kabineta dienvidu sienas (aiz prezidenta darba galda) noformējumam. Arhitektu priekšlikumā neietilpst radikāla atteikšanās no tradicionālajiem valsts simboliem, bet gan iejūtīga to aktualizācija laikmetīgā izteiksmē. Par fonu prezidenta darba galdam izvēlēts Latvijas valsts ģerbonis, ko ierasti izmanto prezidenta amata reprezentācijā. Ģerboni uz sienas piedāvāts veidot kā detalizēti izstrādātu ģipša cilni baltā, tātad ar sienu saplūstošā krāsā. Tas būtu vienlaikus gan fons Valsts prezidenta personībai, gan smalks sienas grafikas noformējums. Arhitekti arī piedāvā pārskatīt Valsts prezidenta kabineta kopējo tēlu un atteikties no tā liekās smagnējības bez radikālas iejaukšanās vēsturiskajā interjerā. 1 plus 1 studijas priekšlikumā ietilpst telpas tonalitātes korekcijas – arhitekti iesaka gan griestus, gan sienas krāsot baltus. Tādā pašā tonī ieteikts izvēlēties arī vieglākus logu aizkarus un saskaņot spuldžu veidus visās kabineta lampās. Tiek piedāvāts restaurēt kabineta grīdas parketu un to pārklāt ar matētu, gaišu beici, atsakoties no pašreiz telpas grīdu sedzošajiem paklājiem. Arhitekti iesaka pārskatīt mākslas darbu izvēli, Latvijas vecmeistaru vietā liekot jauno mākslinieku darbus. Parasti medijos valsts vīru sarokošanās pirms sēšanās pie prezidenta sarunu galda tiek atainota ar Vilhelma Purvīša gleznu fonā. Arhitekti ieteic veidot mainīgu jauno mākslinieku darbu ekspozīciju, paužot atbalstošu žestu jaunajai paaudzei un sniedzot iespēju plašai TV skatītāju publikai skatīt dažādu mākslinieku darbus.

Arhitektiem ir idejas arī attiecībā uz pārējām Rīgas pils prezidenta reprezentācijas telpām. Viņi piedāvā prezidenta darba vietu pārvietot uz pils trešo stāvu, uz vēsturisko Jāņa Čakstes kabineta telpu, no kuras paveras skats uz Pils laukumu. Tas prezidentam radītu nepastarpinātu saiti ar viņa pavalstniekiem, turklāt prezidenta kabinets atrastos tuvāk arī kancelejas darba telpām, nodrošinot efektīvu abpusēju saskarsmi. Arhitekti piedāvā blakus darba kabinetam izvietot prezidenta apartamentus, tādējādi risinot arī valsta augstākās amatpersonas dzīves vietas jautājumu. Viņiem šķiet svarīgi, ka prezidenta darba telpas būtu netālu no reprezentācijai izmantojamās Baltās zāles, kurā prezidents varētu ierasties tieši no sava kabineta caur Kamīnzāli.

Turklāt prezidenta apmeklētājiem ceļš no ieejas līdz kabinetam būtu iespaidiem bagāts: pils parādes kāpnes, greznās Baltās zāles šķērsošana un Kamīnzāle, kas uzskatāma par buferzonu starp prezidenta kabinetu un pārējo pili. Arhitekti iesaka nākotnē Balto zāli aktīvāk izmantot prezidenta uzstāšanās reizēm un uzrunas medijiem teikt pēc zāles šķērsošanas uz tās greznā interjera fona. 1 plus 1 studija ir izstrādājusi dizainu arī prezidenta uzrunas pultij un tās fonam. Tos abus varētu pēc nepieciešamības pārvietot gan pils teritorijā, gan izmantot arī prezidenta uzrunām izbraucienu laikā. Arī uzrunas pults un fona grafikas noformējumam izmantots valsts ģerbonis, kas šoreiz būtu smalki iegravēts. 1 plus 1 studijas arhitektu idejas atzinīgi novērtējusi gan žūrija, gan arī Valsts prezidenta kanceleja un uzaicinājusi viņus konsultēt kanceleju par visu prezidenta reprezentācijas telpu veidolu pilī.