Īsts Ziemassvētku pudiņš. Recepte
Par pudiņa dzimteni tiek uzskatīta Lielbritānija, kur to pieņemts baudīt Pirmajos Ziemassvētkos – tā ir pusdienu sastāvdaļa. Īsta pudiņa pagatavošanai izmanto 13 sastāvdaļas un tas vismaz nedēļu jānogatavina.
Pudiņš dzimis viduslaiku Anglijā: “25. svētdienā pēc Svētās Trīsvienības no 13 sastāvdaļām gatavoja ēdienu, turklāt šajā procesā, slacītām lūgšanām, piedalījās visa ģimene, maisot mīklu virzienā no Austrumiem uz Rietumiem...” Trīspadsmit obligātās sastāvdaļas simbolizēja 12 apustuļus, un katrs ģimenes loceklis, kas ķērās pie maisīšanas, uz mirkli kļuva par tādu kā trīspadsmito. Ņemot vērā tā laika dzīves stilu, proti, uzturēšanos vēsās un ļoti vēsās telpās, ko nespēja piesildīt kamīns (zinātāji man piekritīs – šī tradīcija Anglijā ir dzīva vēl šobaltdien), tāds pamatīgs savārījums no kaltētiem augļiem, sukādēm, nieru taukiem un alkohola ļaudis varēja sasildīt, tātad – arī ielīksmot. Bet ne tikai tā dēļ pudiņu ēda lēni – tajā taču iecepa sudraba monētu! Mūsdienu ātrā dzīve un dārgie dentista pakalpojumi lielveikalos nopērkamajos pudiņos monētu spieduši aizstāt ar mandeli, taču tas, šķiet, nemazina veiksmīgā atradēja sajūsmu par laimes pareģojumu.
Un lai tevi nemulsina Ziemassvētku pudiņa otrs vārds – plūmju pudiņš. Kādreiz Anglijā rozīnes sauca par plūmēm. Starp citu, 1714. gadā karalis Džordžs I, pazīstams arī kā Pudiņu karalis, noteica, ka Ziemassvētkos galmā servēs plūmju putru, un tai bija visai mazs sakars ar jēdzienu saldēdiens, jo starp kaltētajiem augļiem un ogām, riekstiem, alkoholu labi iederējās ne tikai nieru tauki, bez kuriem tradicionāls Ziemassvētku pudiņš nav nekāds pudiņš, bet arīdzan dažādi gaļas izcirtumi.
Pudiņa gatavošana prasa kapitālieguldījumus: izejvielas plus, kopā ņemot, astoņas stundas gāzes vai elektrības pavarda enerģijas patēriņš tvaicējot (tvaicēšana gan modē nāca tikai Viktorijas laikā). Starp citu, Ziemassvētki ir tā reize, kad var atļauties šādu pudiņu, un ne tikai pudiņu, bet pudiņu ar brendija vai ruma sviestu vai krēmu.
Ziemassvētku pudiņa recepte
Tradīcijās balstīta, tomēr mūsdienīga versija, kurā nieru tauki ir aizstāti ar sviestu. Svaigi sagatavotās masas pietiek četrām 600 ml vai divām 1,2 litru pudiņa formām.
30 minūtes sagatavošanai + 5 līdz 6 stundas tvaicēšanai + nedēļa līdz mēnesis nogatavināšanai.
340 g gaišo rozīņu
340 g tumšo rozīņu
225 g kaltētu upeņu
110 g citrusu miziņu sukāžu
225 g cukura
225 g sviesta
110 g miltu
110 g rīvmaizes
55 g mandeļu pārslu
1 citrona miziņa
5 olas, sakultas
1 tējkarote malta kanēļa
1 tējkarote tā saukta Ziemassvētku garšvielu mikšļa (malts)
1 nepilna tējkarote svaigi malta muskatrieksta
150 ml brendija vai ruma
Naža gals sāls
1. Ietauko pudiņam paredzētos traukus. Lielā bļodā sajauc visus sausos produktus, pēc tam pievieno sakultās olas, tad brendiju vai rumu un pamatīgi samaisi.
2. Liec masu traukos, ietin tos vispirms izturīgā cepamajā papīrā, tad folijā un nosien ar aukliņu. No aukliņas izveido divas cilpas – lai trauku vieglāk būtu iekārt tvaicējamā katlā.
3. Iekarini ietītās pudiņa formas lielā tvaicējamā katlā ar verdošu ūdeni, liec virsū vāku un ļauj, lai tas garaiņos tvaicējas 5–6 stundas. Ja nepieciešams, palaikam papildini ūdens krājumus un raugies, lai temperatūra turētos vienlīdz augsta. (Ja tev nav īpaša tvaicējamā katla, liela trauka dibenā ievieto otrādi apgrieztu šķīvi, tam virsū uztupini savīstīto pudiņu. Verdošajam ūdenim ir jānosedz apakšējā pudiņa trauka trešdaļa. Nosedz ar vāku, un – lai nu pudiņš tvaicējas.)
4. Atdzesē, nomaini papīra un folijas iesaiņojumu pret jaunu un liec vēsumā, lai gaida Ziemassvētku mielastu. Jo līdz Ziemassvētkiem ilgāks laiks, jo pudiņa garšas labāk saēdas; pāris mēnešu ir labākais, bet mūsu steidzīgajā laikā arī nedēļa derēs.
5. Pirms baudīt, divas stundas jau pēc aprakstītās shēmas pudiņu tvaicē, tad liec šķīvjos un pasniedz kopā ar brendija sviestu vai ruma mērci. Starp citu, eleganti, ja pudiņu liek galdā liesmojošu, proti viegli pārslaka ar brendiju un aizdedzina.
