Zudis prieks strādāt, jo esmu vīlusies savā profesijā. Ko darīt?
Rītos pamosties un izkāpt no gultas šķiet grūtāk par grūtu, un tu, pat gribēdama, nespēj atrast ne mazāko motivāciju, kāpēc doties uz darbu. Jo tur kaitina un nomāc pilnīgi viss. Ko darīt? Lai nu kā - tu jau zini, ka no jebkuras bezizejas ir vismaz divas izejas. Tā ir arī šajā gadījumā.
Viens no risinājumiem ir veikt revīziju savā attieksmē – var būt, ka esi vīlusies nevis profesijā, bet kolēģos, attiecībās, sasniegtajā, darba devēja piedāvātajā atalgojumā vai tevi neapmierina darba apstākļi. Šādā gadījumā atkal ir vairāki risinājumi, un tie nav saistīti ar profesijas, bet gan darbavietas maiņu.
Otrs risinājums ir gana kardināls, taču visnotaļ iespējams. Ir tāds labs teiciens – ja ezīti nepagrūž, tas nezina, ka prot lidot. Varbūt pienācis brīdis lidot? Un tas nav atkarīgs no vecuma. Bet! Ir jābūt idejai, ko gribi darīt, un jāzina arī, kā to var sākt īstenot. Jārēķinās ar risku kāpt atpakaļ savā sociālajā nodrošinājumā – iespēju sākt visu no sākuma nereti pavada zema alga, ne tik labi darba apstākļi, smaga sevis pierādīšana jaunajā kolektīvā un ne tikai – jaunā profesija patiešām ir jāiemācās, kas ne vienmēr ir tik viegli, kā sākumā izskatās.
