Bauda lietot alkoholu ir sena kā pasaule. Arī dzīvnieki mīl iedzert!
Skaidrs, ka alkoholu lieto cilvēki, bet izrādās, ka dabā pastāv bāriņi gan zīdītājiem, gan putniem, gan kukaiņiem.
Dabā alkohols sastopams pārbriedušos augļos un ogās, arī tropiskos ziedos – augos, kas satur cukurus, kuri atbilstošos apstākļos sāk rūgt un pārtop etilspirtā. Tiesa – dabas brāgā etilspirta ir ļoti maz, bet dzīvniekiem ar to pietiek. Joprojām nav atrasta skaidra atbilde, kāpēc dzīvnieki mēdz apreibināties. Etilspirts viņiem ir inde, kas izvelk no šūnām ūdeni un veicina to bojāeju, arī slikti ietekmē vairošanās procesus. Kāpēc lai radības, kurām ieprogrammēts spēcīgs izdzīvošanas instinkts, bojātu savu veselību? Pieņemsim, ka niecīgais spirta daudzums neietekmē zīdītājus un putnus, bet kukaiņiem gan vajadzētu būt atturībniekiem – viņiem ir maz šūnu un tās slikti vairojas. Bet nē! Ja zvēriem un putniem pietiek ar jautrības un bravūras stadiju, tad kukaiņi dzer kā lopi, līdz neturas ne kājās, ne spārnos... Tiesa – gadās arī izņēmumi. Pirms diviem gadiem Austrālijā no kokiem krita simtiem piedzērušu pērtiķu un putnu. Veterinārārsti noskaidroja, ka, ciešot no ieilguša sausuma, dzīvnieku vienīgais šķidruma avots esot bijusi ieskābušu augļu sula.
Kukaiņi ir visalkatīgākie žūpas. Mušas un prusaki cilvēku mitekļos neskādē ierūgušu zapti un vīnu, bet daba parūpējusies arī par savvaļas kukaiņu bāriņiem. Piemēram, ASV tūkstošiem oranžo Danaidas tauriņu ik pavasari pulcējas vietās, kur aug īpašas priedes, kuru pumpuru sula konkrētā ziedēšanas stadijā kļūst reibinoša. Tauriņi dzer tik ilgi, kamēr nokrīt zemē uz muguras un atslēdzas. Visa apkārtne izskatās kā oranžs paklājs! Pēc vairāku stundu snaudas kukainīši atkal pieplok priežu pumpuriem un atkal apdzeras... Un tā – nedēļu no vietas! Starp citu – tauriņu ballīti izmanto arī barības ķēdes nākamais posms – putni, kas pārēdas spirtotos kukaiņus un paši apreibst. Kā stāsta liecinieki, piedzērušies putni dzied briesmīgi, drīzāk bļaustās.
Ierūgušus augļus un ogas visbiežāk lieto papagaiļi, bet starp šī kontinenta putniem populārākie dzērāji ir sarkanrīklītes un strazdi. Apreibstot viņi sāk dīvaini uzvesties un iemigt, sēžot zaros – cilvēki tos var paņemt rokās. Angļu ornitologs Deivids Normans ir izpētījis, ka strazdi dzērumu izguļ ļoti ātri, – pēc pusotras divām stundām jau gatavi lidojumam. Starp citu, ar alkoholu niekojas arī mājputni. Kādā saimniecībā tītars pārēdās bojātus ķiršus un aizmiga. Turklāt tik ciešā miegā, ka saimniece paņēma rokās un nosprieda – putns pagalam. Bet vēl silts – steidzami jāvāra zupā! Jau būdams gandrīz noplūkts, tītars beidzot atskurba, atvēra acis un iekliedzās! Kliedza arī saimniece...
Ziloņi lieto divu veidu alkoholu – pašu raudzētu un savvaļā atrodamu. Evolūcijas gaitā šie milži ir piefiksējuši, kā iegūt rūgušus augļus – viņi tos samet bedrē, pārklāj ar lapām un gaida brāgas smaku. No dabiskās šmigas Āfrikā vispopulārākie ir merulas koka augļi, ar kuriem mielojas gandrīz viss melnais kontinents. Lai arī žirafes tiek uzskatītas par pārliecinātām atturībniecēm, nenoskaidrotu iemeslu dēļ reizi gadā tās metas virsū merulas augļiem un ēd tik ilgi, kamēr kājas aiziet katra uz savu pusi... Gados, kad merulām ir laba raža (paldies Dievam, tādi gadās reti), apdzeras visa savanna un visi džungļi. Tāds esot bijis 1964. gads. Kā stāsta Krīgera nacionālā parka (DĀR) darbinieki, togad sākusies varena uzdzīve: ziloņi, skaļi taurēdami, lielos baros nēsājušies pa džungļiem un demolējuši visu, kas ceļā. Pērtiķi un papagaiļi bļāvuši, neadekvāti kustējušies un rāvuši no kokiem visu, ko var izkustināt. Gandrīz visi dzīvnieki krituši un gāzušies...
Par pērtiķu noslieci apreibināties zināms jau vairākus gadsimtus. Šajā jomā primātus pētījis Teksasas universitātes biologs Roberts Dallijs. Viņa novērojumi liecina, ka Āfrikas pērtiķi regulāri un apzināti meklē ierūgušus augļus. Vai tiešām, lai piedzertos? Dallijs uzskata, ka reibums ir tikai papildu bonuss, – 5% alkohola, ko satur augļi, šimpanzes, gorillas un orangutānus pasargā no sirds slimībām.
Tieši dzīvnieki, nevis cilvēki pirmie atklāja alkoholu un sāka to lietot. Antropologi uzskata, ka tieši apreibušo dzīvnieku neparastā uzvedība pievērsa seno cilvēku uzmanību un ierosināja noskaidrot, kāpēc tā notiek un kas to izraisa. Tā nu sanāk, ka alkohola baudīšana ir viens no mūsu vissenākajiem mantojumiem.
Teksts: Ārija Lipska, žurnāls Ko ārsti tev nestāsta/Foto: Shutterstock
