Kā dāmas pucējās kādreiz. Kosmētikas vēstures īsais kurss

Vēl senāk kā 2000.gadus p.m.ē. tagadējā Irākā dāmas lietoja smaržas un izmantoja krāsainus pigmentus, lai izceltu acis un lūpas. Tie tika izgatavoti no minerāliem, bet savus krāšļus dāmas glabāja gliemežvākos. Arī ēģiptietēm ļoti patika izgreznot sevi ar kosmētiku. Sievietes iezīmēja ar melnu krāsu acu kontūrlīniju, bet plakstiņus krāsoja zaļus. Viņas izmantoja arī vaigu sārtumu, smaržas un matu sukas. Savukārt sengrieķu sievietes lietoja baltu pūderi, lai padarītu savu ādu gaišāku, bet vaigus ietonēja ar sārtumu. Grieķu un romiešu sievietes īpaši izcēlās ar savām skaistajām un sarežģītajām frizūrām, turklāt viņas bieži krāsoja matus vai valkāja parūkas.  No Senās Romas sievietēm mēs esam iemācījušās atbrīvoties no liekajiem matiņiem uz ķermeņa. Romietes šim mērķim lietoja žiletes, pincetes un pat īpašus krēmus.

Viduslaikos aizsākās matu lokošana – sievietes to darīja ar uzkarsētām knaiblēm. Ar augu krāsvielām viņas padarīja seju sārtāku, kā arī krāsoja nagus un sāka izraustīt uzacis. 16.gadsimtā cilvēki sāka pievērst savam izskatam vēl lielāku uzmanību. Papildus visiem iepriekšējo gadu labumiem, sievietes un vīriešu sāka izmant ausu kociņus un no kaula darinātus manikīra piederumus. Balta āda kļuva par augsta statusa un bagātības simbolu, jo strādnieces āra darbos bija nosauļojušās. Tāpēc daudz tika izmantotais baltais pūderis, mēģinot radīt iespaidu par aristokrātisku bālumu. Daudzas sievietes arī balināja matus.18.gadsimta beigās iznāca grāmata „The Toilet of Flora”, kurā bija izklāstīti kosmētikas izgatavošanas noslēpumi. Interesanti, ka vārds „tualete” sākotnēji apzīmēja mazu drāniņu, tikai 19.gadsimtā šis vārds iemantoja savu tagadējo nozīmi. Šajā laikā modē bija biezas uzacis, tāpēc sievietes mēdza  līmēt pie sajas mākslīgās uzacis, kas bija darinātas no peļu ādiņām. Savukārt līdz ar Industriālo revolūciju iesākās masu patēriņa kosmētikas ražošana, kaut gan daudzas sievietes vēl joprojām turpināja to gatavot pašas. Tā kā šajā laikā valdīja viktoriānisms, tad grima lietošana tika nosodīta, un daudzi kosmētikas produkti tika pārdoti neoficiāli. 1875.gadā tika izgudrots elektrolīzes liekā apmatojuma noņēmējs, bet 13 gadus vēlāk parādījās pirmie modernie dezodoranti.

20.gadsimtā dzīves līmenis uzlabojās, un sievietes varēja atļauties vairāk naudas izdot par kosmētiku. Mūsdienīgas skropstu tušas pirmoreiz parādījās 1913.gadā, bet divus gadus vēlāk pārdošanā parādījās tādas lūpu krāsas, kādas pazīstam tagad. 1916.gadā filmu režisors D.V. Gifits izgudroja mākslīgās skropstas, kas padarīja acis izteiksmīgākas filmās. Mūsdienīgas nagu lakas parādījās 1917.gadā. 1932.gadā pārdošanā nonāca pirmie lūpu spīdumi. 20.gadsimta sākumā sievietes sāka skūt paduses. Taču pēc Pirmā pasaules kara pienāca laiks kājām, jo modē ienāca īsāki svārki. 1915.gadā sāka ražot modernus skuvekļus sievietēm, bet tikai 1975.gadā pārdošanā nonāca vienreiz lietojamie skuvekļi. Gadsimtiem ilgi sievietes bija centušās padarīt savu ādu gaišāku, taču 20.gados populārs kļuva iedegums.

Aizvadītā gadsimta otrajā pusē sākās kosmētiskās ķirurģijas ēra. Pirmā sejas plastiskā operācija gan tika veikta 1901.gadā, bet krūšu implantus sāka ievietot no 1962.gada. Nesen atklātībā nākušos dokumentos atklājies, ka zem skalpeļa gūlusies pat kino ikona Merilina Monro – 1950.gadā tika uzlabots viņas zods, kā arī veikta neliela deguna plastiskā operācija.