Jūtīgā detektīva Dalglieša radītāja - baronese, kas nodzīvoja 94 gadus
Zīmīga puskrēsla, pelēkzila, padrūma noskaņa, likteņa tragiski skarts, dvēselē aizlauzts, bet nesalūzis galvenais varonis – šīs sastāvdaļas veido lieliski gotisku kokteili jauno laiku detektīvseriālā "Dalgliešs".
Lai arī vizuālā gaisotne un pat galvenā varoņa izskats pirmās asociācijas raisa ar karalienes Viktorijas valdīšanas laiku, seriāla darbība norit 20. gadsimta 70. gadu Anglijā. Atraitnis Ādams Dalgliešs izmanto savu empātiju un vērīgumu, lai atklātu sarežģītus noziegumus.
Rakstnieces dzīve
Seriāls, kura trešā sezona lūkojama kanālā «Epic Drama», uzņemts pēc jau esošu stāstu motīviem, kas pats par sevi nav nekas neparasts. Neparasts ir tas, ka šo darbu autore ir baronese! Grāmatas viņa parakstīja kā F. D. Džeimsa (P.D. James), bet pilnajā vārdā saucās Filisa Dorotija Džeimsa Vaita, Hollandparka baronese Džeimsa. Viņa nodzīvoja garu mūžu – 94 gadus (1920–2014), kura laikā izdeva daudzas grāmatas un saņēma daudzas balvas. Slavu F. D. Džeimsai dāvāja tieši Ādams Dalgliešs – padrūmais, noslēgtais, jūtīgais, bet asu prātu un izsmalcinātību apveltītais policijas inspektors un augstu vērtētais dzejnieks vienā personā.
Vēlākās baroneses bērnība un agrā jaunība nebūt nebija saulaina. Viņa piedzima nodokļu inspektora Sidneja un viņa sievas Dorotijas Mērijas ģimenē. Sešpadsmit gadu vecumā Filisai bija jāpamet skola, lai strādātu un rūpētos par jaunāko brāli un māsu – māte tika ievietota psihiatriskajā klīnikā, bet ģimenei trūka iztikas līdzekļu, turklāt tēvs tāpat neticēja augstākās izglītības nozīmei sieviešu dzīvē.
Filisa trīs gadus nostrādāja nodokļu inspekcijā, vēlāk kļuva par režisora palīdzi teātra festivālā Kembridžā. Pēc tam apprecējās ar Ernestu Konoru Bantriju Vaitu, kara ārstu. Laulībā piedzima divas meitiņas, tomēr laimīga tā nebija – Konors atgriezās no II pasaules kara mentāli sagrauts un arīdzan nokļuva psihiatriskajā klīnikā. Par meitenēm lielākoties rūpējās Konora vecāki, bet Filisa izmācījās par ārstniecības iestāžu administratori un no 1949. līdz 1968. gadam strādāja Londonā – kādas slimnīcas valdē.
Rakstniecībai viņa pievērsās 20. gs. 50. gadu vidū, izmantojot savu pirmslaulības uzvārdu. «Mani gēni ir Džeimsu gēni,» viņa mēdza uzsvērt. Pirmais romāns, kurā figurēja izmeklētājs Ādams Dalgliešs no Jaunā Skotlendjarda, tika izdots 1962. gadā. Uzvārdu varonis dabūja no autores Kembridžas laika angļu valodas skolotājas.
Daudzi Džeimsas romāni norit uz britu birokrātijas fona – autore kā pārvaldes sistēmā strādājoša to labi pārzināja. Jāpiebilst, ka administratīvajā darbā viņa nostrādāja visu mūžu. Kad 1964. gadā nomira viņas vīrs, Džeimsa saprata, ka ir laiks ko mainīt, un aizgāja no veselības aprūpes sistēmas. Līdz tam viņa nevarēja pretendēt uz nozīmīgiem amatiem ģimenes situācijas dēļ. «Konors periodiski izrakstījās no slimnīcas, bieži vien tas notika spontāni, un es nekad nezināju, kas mani sagaidīs mājās, kad atgriezīšos no biroja… Bet pēc Konora nāves es izjutu asu nepieciešamību kaut ko kardināli mainīt arī darba dzīvē,» stāstīja Džeimsa. Viņa pārgāja strādāt uz Iekšlietu ministriju un kā ierēdne strādāja tur vadošos amatos dažādās nodaļās līdz pat savai pensijai.
1991. gadā Džeimsai tika piešķirts pēra tituls, un viņa kļuva par Hollandparka baronesi Džeimsu no Safolkas grāfistes Sautvoldas. Lordu palātā viņa pārstāvēja konservatīvos. Viņa bija arī krietna kristiete, piederēja anglikāņu draudzei un bija Lūgšanu grāmatu biedrības patronese.
Inspektoru iemīl arī režisori
Savas rakstnieces karjerā Džeimsa uzrakstījusi arī daudz eseju un stāstu, kas publicēti dažādos periodiskajos izdevumos un antoloģijās. 2011. viņa paziņoja, ka «Privātais pacients» ir pēdējais stāsts par Dalgliešu, tomēr neilgi pirms nāves autore ieskicēja vēl kādu romānu par lasītāju iemīļoto inspektoru.
F. D. Džeimsas romāni ekranizēti jau senāk. Tā, piemēram, romāns «Cilvēka bērns» kļuva par pamatu identiska nosaukuma mākslas filmai, kurā spēlēja tādas zvaigznes kā Klaivs Ouens, Džuliana Mūra, Maikls Keins.
20. gadsimta astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados daudzi no Džeimsas romāniem tika adaptēti televīzijas tīklam ITV Lielbritānijā. Ekranizācijas pārraidīja arī citās valstīs. Desmit sēriju miniseriālā (1983–1998) Dalgliešu attēloja britu aktieris Rojs Mārsdens. Taču pati autore Losandželosā kādā sarunā ar producentu Viljamu Linku pēc tam pauda, ka Mārsdens «neatbilst manam priekšstatam par Dalgliešu; es gan arī būtu ļoti pārsteigta, ja būtu citādi». Raidsabiedrība BBC adaptēja divus romānus, uzņemot divas atsevišķas filmas, kur Dalglieša lomu tēloja aktieris ar skumji dramatisko seju – Martins Šovs (viņš Latvijas skatītājiem zināms arī kā inspektors Džentlijs un sers Čārlzs Kārtraits seriālā «Puaro»).
Žurnālistu dzimtas pārstāvis detektīva lomā
Tagad var vērtēt jaunāko ekranizāciju, seriālu par Ādamu Dalgliešu, kam rit jau trešā sezona. Galveno lomu tur spēlē Bertijs Kārvels. Tā kā F. D. Džeimsa aizsaulē devās 2014. gadā, bet šo seriālu sāka uzņemt vien 2020. gadā, nav zināms, ko baronese teiktu par Kārvelu inspektora Ādama Dalglieša lomā, tomēr viņš šim zināmā mērā traģiskajam varonim šķiet gluži piemērots.
Aktieris Bertijs Kārvels seriālā izskatās vecāks, nekā ir – viņam vēl nav pat piecdesmit. Jāpiebilst gan, ka seriāla tēlam ir ap četrdesmit… Kārvels ir godalgots britu aktieris, kas vienlīdz labi spēlē gan uz teātru skatuvēm, gan kameru priekšā; gan jautros mūziklos, gan drāmās.
Dzimis viņš ir Londonā, psiholoģes un žurnālista ģimenē. Īstajā vārdā Bertijs ir Roberts Hjū Kārvels – Kārvelu dzimtā pārmaiņus dēliem tiek doti vārdi Džons un Roberts. Jāpiebilst, ka Bertijs vairākās paaudzēs bija pirmais vīriešu līnijas pārstāvis, kas nekļuva par žurnālistu – gan viņa tēvs, gan vectēvs un vēl tālāki dzimtas vīrieši bija nopietni un slaveni žurnālisti.
Pirms aktiermākslas studijām Kārvels gan ieguva bakalaura grādu angļu filoloģijā, turklāt Saseksas Universitāti absolvējot ar izcilību. Tiesa, jau studiju laikā Kārvels piedalījās studentu izrādēs. Sajutis aicinājumu, viņš pēc angļu valodas studijām iestājās Karaliskajā Dramatiskās mākslas akadēmijā, ko absolvēja 2003. gadā.
Interesanti, ka viņš ir viens no nedaudzajiem aktieriem, kas ieguvis balvu par lomu, kurā attēlo pretējo dzimumu – par sniegumu Brodvejas uzvedumā «Matilda». 2016. gadā Kārvels debitēja arī kā teātra režisors.
Pats būdams teātra aktieris, Kārvels ir teātra «Globuss» izglītības nodaļas programmas «Spēlējam Šekspīru» patrons – programma piedāvā bezmaksas izglītības resursus un biļetes uz izrādēm vidusskolu audzēkņiem.
Privātajā dzīvē Kārvelam viss ir labi – pēc desmit gadu cerēšanās viņš apprecēja aktrisi Salliju Skotu, 2020. gadā abi kļuva par vecākiem dēlam. Interesanti, ka pēc skata liriski ēteriskais Kārvels ir melnās jostas īpašnieks kungfu cīņas mākslā!
Traģika kā terapija
Britu televīzijas kanāls «Cahnnel 5» raksturo, kāpēc tieši Kārvels ir tik labs Dalglieša lomā, – viņa tēls «ne tikai izmeklē, bet arī nodrošina taisnīgumu». Pats Kārvels par sevis atveidoto varoni ir izteicies: «Klusie ūdeņi ir dziļi. Tā ir fantastiska loma!»
Viņš intervijā saka: «Kad es pirmo reizi ieraudzīju Helēnas Edmundsones scenāriju – un iepriekš es nebiju nedz lasījis romānus par šo detektīvu, nedz redzējis citas ekranizācijas –, tur bija lieliem burtiem rakstīts «DALGLIEŠS» un iekavās: «Četrdesmit gadus vecs, neizprotams.» Un es padomāju – tas ir lielisks uzaicinājums aktierim spēlēt šo lomu! Jo jūs negribat, lai «neizprotams» nozīmētu «necaurredzams». Jūs vēlaties, lai tas nozīmētu: «Jūs nevarat tikt viņā iekšā, jūs viņu nevarat izprast… pagaidām.» Un jūs aicināt skatītāju ieskatīties vērīgāk, izrādīt pacietību un ar laiku pamazām uzzināt vairāk par šo varoni.»
«RadioTimes.com» savulaik aktierim vaicāja, vai skatītājiem patīk skatīties uz tādām sāpju mocītām dvēselēm kā detektīvs Ādams Dalgliešs, uz ko aktieris atbildēja: «Runājot klasiski, traģēdija – tā ir katarse. Ciktāl es to saprotu, būdami traģēdijas vēstures liecinieki, mēs caur mūsu līdzjūtību un saikni ar galveno varoni paši gremdējamies sava veida grēksūdzē un vienlaikus atbrīvojamies no savām bailēm un trauksmes. Es pats gan tam neticu, tomēr ar laiku esmu sapratis, ka cita cilvēka sāpes var kļūt par mierinājuma avotu. Ne jau ļaundabīgā veidā, nē, bet šāda vērošana var dziedēt. Un vienlaikus tas ir atgādinājums – lai cik slikti mēs dažbrīd justos, mēs neesam vientuļi.»
Jāpiebilst, ka seriāla pirmās sezonas filmēšana sakrita ar sēru laiku paša aktiera dzīvē – tikko bija mirusi viņa māte. Aktieris atzīst, ka zināmā mērā šī iespēja – spēlēt personāžu, kurš pats zaudējis vistuvākos cilvēkus, kalpojusi viņam kā terapija. Tā bijusi iespēja savas sāpes iepīt tēla sāpēs, tādējādi radot skatītājiem īpašu ticamību, bet sev – dziedināšanu, izsāpot savas personīgās sēras arī varoņa atveidē.
Vai gaidāma arī ceturtā sezona? Kārvels intervijā teicis, ka, ja skatītāju pieprasījums pārsniegtu esošo romānu skaitu, viņu ļoti interesētu iespēja stāstīt oriģinālus stāstus par Dalgliešu, balstoties uz pašreizējās seriāla scenāristes Helēnas Edmundsones idejām: «Ekranizācija ir tik sensibls process! Uzskatu, ka viņa [Helēna Edmundsone] ir patiesi izcila ekranizētāja, taču viņa ir arī izcila oriģinālu materiālu autore. Es domāju, ka viņa ir tik jūtīgi, spoži un gudri pielāgojusi šos darbus, ka man ļoti gribētos redzēt, ko vēl viņa varētu radīt... Esmu patiesi sajūsmināts par viņas vadību šī tēla attīstībā. Viņa ir saglabājusi uzticību F. D. Džeimsai, taču nekad nav iespējams simtprocentīgi atveidot oriģinālo materiālu, jo formāts ir atšķirīgs. Ekranizācija vienmēr būs zināmā mērā oriģināls darbs.»
