Vīramāte jaucas mūsu dzīvē. Kā novilkt robežu?

"Man nepatīk, ka vīrs atļauj savai mātei kontrolēt, kas notiek mūsu dzīvē. Un dažreiz pat ir tik traki, ka viņa atnāk un baksta par visu, piemēram, ka mums gultas nepareizi stāv. Visi dakteri saka, ka bērniem putras ir jāēd (par laimi mani bērni ēd), bet pēc viņas domām es to putru vāru aiz slinkuma, jo redz it kā negribu mizot kartupeļus. Kāda viņai starpība, ko mēs ēdam, jo nav mums viena māja. Katram sava. Ja grib, lai vāra sev tos kartupeļus... Bet mani tracina, ka vīrs nevar viņai neko pateikt, tā ir mūsu māja un ko gribam to darām, vai ne tā? Esmu ar vīru runājusi, ka man tas nepatīk, bet viņš tik atmet – paciet to brīdi, kamēr viņa ir pie mums, bet kāpēc man savā māja ir jāpacieš? Ja es gribēšu, tad gultu likšu tajā stūrī, kur man patīk, vai ne tā? Ja vīra mātei pasaku, ka tā ir mana māja, darīšu, kā es gribēšu, es neeju uz viņas māju un nesaku, kas man patīk un kas nē, tad vīrs atkal ir dusmīgs, jo nepiekāpos viņa mātei. Bet tā taču ir mana māja... Dodiet, lūdzu, padomu, kā lai labāk izdara šai situācijā!"

Atbild mediatore, mammamuntetiem.lv redaktore Audra Šauere:

Problēma ir visai sarežģīta, jo, visticamāk, Jūs esat vienīgā, kura nav apmierināta ar situāciju. Vienīgais, kurš varētu Jūsu aprakstītajā situācijā novilkt robežu, ir Jūsu vīrs. Kamēr vīrs situāciju, ka viņa mamma nāk jūsu kopējā mājoklī un dod norādījumus, kā rīkoties būtu pareizi, uzskatīs par normālu vai paciešamu, tikmēr nekas nemainīsies. Ir vērts pārdomāt, kāpēc šāda situācija veidojusies – varbūt kopdzīves sākumposmā esat pārāk bieži lūguši vīramātei padomu, varbūt, bērniem maziem esot, viņa tos ir bieži pieskatījusi un zināmā mērā jūtas par mazajiem atbildīga? Varbūt vīramāte ir vientuļa pensionāre, kura savā īpašajā manierē cenšas būt noderīga? Atbildes uz jautājumiem varētu pavērt ceļu tālākai rīcībai un robežu nospraušanai.

Jā, šādās situācijās (ne tikai vedeklas un vīramātes, bet arī vīra un sievas, divu draudzeņu utml. attiecībās) vienmēr ir stāsts par vērtībām. Katrs mēs esam piedzimis un audzis nedaudz atšķirīgā vidē, esam piedzīvojuši dažādus notikumus, kas ir veidojuši mūsu uzskatus un izpratni par pasauli. Ja atšķirīgi viedokļi neietekmē divu draudzeņu attiecības, jo viņas satiekas reizi nedēļā, lai kopīgi padzertu kafiju, tad situācija, kad domstarpības ietekmē vedeklas un vīramātes attiecības, noteikti ir jārisina.

Lai cik būtu grūti, ar cilvēkiem ir jārunā par to, kas neapmierina viņu uzvedībā vai attieksmē, jo neizpaustas tās sakrājas un beigās var pat radīt savstarpēju neizpratni – visu laiku taču bija labi –, kas var pāraugt naidā un dziļās nesaskaņās.

Kā rīkoties?

Jums vajadzētu atrast kādu pavisam mierīgu un labvēlīgu brīdi, kad šo jautājumu izrunāt ar vīru – izstāstīt, kā Jūs jūtaties un kādas robežas gribētu novilkt. Jāatceras, ka saruna nebūs veiksmīga, ja tai pieiesiet no pozīcijām – man nekas nepatīk, gribu mainīt visu. Mēģiniet pirms sarunas pati sev sarakstīt uz papīra lapas, kas tieši Jūs neapmierina, ko tieši vēlaties mainīt. Un kuros jautājumos esat gatava piekāpties. Iesaku apdomāt, kas ir noticis, kā Jūs jūtaties, cik liela ir Jūsu, cik vīramātes un arī vīra atbildība, un kā korekti pateikt otram savas domas. Sarunai ar vīru nav jābūt ar mērķi pārliecināt par savu taisnību un pārvilināt savā pusē, jo Jums visiem ir jāatrod līdzsvarots un mierpilns sadzīvošanas modelis, nevis jāizcīna uzvara karā. Vīra uzdevums nav būt starpniekam starp Jums un vīramāti, bet ir ļoti labi, ja starp vīru un sievu ir pilnīga vienprātība viedokļos par ģimenes robežu ievērošanu un viņi abi to aizstāv, tomēr, pat ja vīrs grib palikt malā, Jūs varat uzņemties runātāja lomu, tikai būtiski, lai vīrs deleģētu Jums savu balsi un pēdējā brīdī nemainītu savu nostāju. Lai vīra mammai jaunos nosacījumus pieņemt būtu vieglāk, varbūt ir iespējams atstāt kādu jomu, kuru viņa var turpināt kontrolēt? Jo jārēķinās, ka viņai līdzšinējā dzīve ir pierasta un visticamāk, viņa uzreiz nesapratīs, kāpēc nepieciešamas jebkādas pārmaiņas? Sarunu var virzīt pēc principa, ka meklējat kompromisu, nevis izvirzāt noteikumus. Visticamāk nav vērts runāt par lietām, kas ir pareizi/ nepareizi, piemēram, kas pareizāk – putra vai kartupeļi, jo katram ir sava dzīves pieredze un uzskati, kuru mainīšana nav Jūsu uzdevums.