Kulinārijas eksperte Signe Meirāne: "Es ēdu vai nu labu, vai neko"
Ēst ekoloģisku pārtiku ir veselīgi – to zinām visi, bet šāds dzīvesveids prasa arī pamatīgu plānošanu. Savu pieredzi, kā to paveikt pēc iespējas vieglāk, atklāj kulinārijas eksperte, mājaslapas un žurnāla Četras Sezonas redaktore Signe Meirāne.
“Uzaugu Cēsīs, kur manai ģimenei bija dārzs ar saviem augļiem un dārzeņiem, un domāju - tas ir ietekmējis izvēli ēst ekoloģisku pārtiku. Vēlāk, kad ar mammu un brāli pārcēlāmies uz Rīgu, man tika uzticēta produktu iegāde – mamma piešķīra budžetu nedēļai, un man bija rūpīgi jāizplāno, ko par šo naudu pirkt. Summa maza, bet mēs – trīs. Tā bija laba skola. Es sapratu, cik maksā pārtika, un, lai ietaupītu, iepirkos tirgū. Vēlāk, studiju gados Igaunijā, kaut naudas nebiju daudz, centos iegādāties labāko un neēdu visu, kas pagadās. Man bija uzskats – vai nu ēdu labu, vai neēdu neko. Arī tagad tam bieži ir izšķiroša nozīme. Ja pusdienās man piedāvā nekvalitatīvu pārtiku, es neēdīšu neko un pagaidīšu līdz brīdim, kad varēšu apēst to, ko vēlos. Labāk mazāk, bet kvalitatīvāk.
Esmu atbildīga par savu meitu veselību
Vēl nopietnāk pētīt produktu sastāvu sāku pirms sešiem gadiem, kad piedzima pirmā meita (Signei ir divas meitas – sešus un četrus gadus vecas – Aut.). Sapratu, ka esmu atbildīga par viņas veselību. Tiesa, nereti iepirkšanās prasīja pusi dienas, jo vienā tirdziņā ir olas un gaļa, citā – dārzeņi, pēc tam vēl jābrauc uz veikalu... Lai saprastu, kuriem tirgotājiem varu uzticēties, pagāja septiņi, astoņi gadi. Ar ko sākt? Brīdī, kad noskaņoju sevi, ka vēlos atrast cilvēkus, kas piedāvā labāko, informācija atnāca pati. Piefiksēju, ko kurš tirgo. Tie, kas tirgū stāv visu gadu, ziemā produktus, visticamāk, ņem no kāda cita. Es iepērkos pie tiem, kas tirgojas vasarā un ar konkrētiem produktiem. Iepazinu vīrieti, kurš zemenes tirgo tikai sezonas laikā, sāku viņam uzticēties, un viņš pačukstēja, pie kuriem tirgotājiem var nopirkt citus eko produktus. Ar šiem cilvēkiem ir jārunājas, jo viņi ir ļoti atvērti. Ja tu vīzdegunīgi jautāsi, tev tieši tāpat atbildēs, bet, ja būsi gatavs uzklausīt, vienmēr ieteiks un pastāstīs. Otrs, protams, ir garša.
Mums nav vajadzīgs klucis gaļas, jo mēs vairs neskrienam pa mežu un nemedījam
Daudz ko nosaka cena, taču uz to akli pakļauties nevar. Jārēķinās, ka eko produkti ir nedaudz dārgāki, taču es ļoti skatos līdzi cenām, un man ir sava robeža, ko neesmu gatava pārkāpt, maksājot par ekoloģisku produktu. Protams, kvalitatīvs ēdiens maksā dārgāk, bet vienmēr jāatceras, ka mums nav vajadzīgs klucis gaļas, jo mēs vairs neskrienam pa mežu un nemedījam. Arī man garšo gaļa, bet es to ēdu pāris reižu nedēļā, nevis katru dienu. Mums ir mānija pirkt pārāk daudz, un to, ko neapēdam, izmetam. Bieži, spiežot uz maksimumu un lielumu, cilvēki aizmirst kvalitāti, taču psiholoģiskajai barjerai, kad visu gribas daudz, jātiek pāri. Pārtika veikalos taču ir brīvi pieejama!”
“Lai nopirktu visu nepieciešamo, sanāk apskriet dažādas tirdzniecības vietas. Pamatā iepērkos Vidzemes tirgū, brīvdienās arī Berga bazāra un Kalnciema tirdziņos. Man ļoti patīk veikals Zaļā govs Brīvības ielā, jo tur ir vislabākā dārzeņu un augļu izvēle, arī eko veikals 122 lakstīgalas Avotu ielā, kur var nopirkt ekoloģisko pienu bez laktozes, kas Latvijā līdz šim bija retums. Lielveikalos iegādājos zivis un produktus no eko stendiem.
Neveselīgajiem našķiem cenšos piedāvāt veselīgas alternatīvas
Parasti iepirkties, it īpaši uz lielveikalu, dodos bez bērniem, jo kārdinājumu ir ļoti daudz, un viņas grib visu pēc kārtas. Vienmēr kaut ko nopērku arī meitām, taču izvēli izdaru viņu vietā, jo gribu, lai bērni iemācītos sajust pareizās garšas. Cenšos paskaidrot, kāpēc vienu vai otru produktu ēst nevajadzētu. Saku tieši – tas nav labs, nav veselīgs, klāt ir daudz ķīmijas un krāsvielu. Ar manu gādību sarunājām, ka dārziņā visus bērnus baros EcoCathering. Tas ļoti palīdz, jo ēdienkarte mājās un dārziņā ir līdzīga. Tāpat ciemos iesaku izvēlēties veselīgāko no tā, kas ir uz galda, taču citreiz vienkārši nākas piezemēt savus nervus un noskatīties, jo nevar taču sākt kliegt uz bērnu vai raut prom no jubilejas. Ja redzu, ka kāds no neveselīgajiem našķiem ir ļoti garšojis, vienmēr cenšos piedāvāt veselīgu alternatīvu.
Eko ir dārgāk, taču jācenšas domāt ilgtermiņā
Cilvēki eko uztver kā modes lietu un nereti jautā, vai gribu būt moderna. Nezinu, vai ēst dabisku produktu ir moderni, manuprāt, tā ir loģiska izvēle – uzpildīt savu ķermeni ar kvalitatīvu pārtiku, jo no tā, ko tu ēd, atkarīgs tas, kā tu jutīsies, cik bieži slimosi, kā strādāsi... Ja barot sevi ar dabisku pārtiku ir moderni, tad tas ir absurdi! Taču – uzskats, ka eko ir moderni, daudziem licis aizdomāties, un, ejot cauri šai modei, daudzi uz tās ir uzsēdušies, jo ekoloģiskais un tīrais ir ļoti garšīgs, un mēs pie labām lietām pierodam ļoti ātri. Protams, tas ir dārgāk, taču jādomā ilgtermiņā. Cilvēki, kuri ēd ar ķīmiju piesātinātu pārtiku, daudz vairāk slimo un medikamentos iztērē to pašu, ko būtu varējuši pielikt klāt, lai nopirktu ekoloģisku pārtiku. Esmu pārliecināta, ka pēc desmit gadiem tie, kas ēd visu, maksās dārgāk.
Ēšana kā super interesanta bauda
Tātad pirmais solis – izvēlēties, ka es to gribu darīt, apzinoties, ka es to daru sevis dēļ. Neviens cits par manu ķermeni nav atbildīgs! Otrais solis - beigt stāstīt, ka man nav laika un tas ir nenormāli dārgi. Tam var atrast laiku, un tas NAV nenormāli dārgi, it īpaši, ja tu ieklausies, ko iesaka citi. Esmu sapratusi, ka pārtikai esmu gatava tērēt naudu. Jā, es varbūt nenopērku vēl vienu kleitu vairāk, bet tas ir izvēles jautājums. Atrunāties un palikt savā komforta zonā ir vieglāk, jo nekas nav jāmaina un visas pārmaiņas ir biedējošas. Vienkārši jāuzdrīkstas un jāeksperimentē. Ja noskaņosi sevi, ka tas būs piedzīvojums, tu atklāsi daudz kā jauna. Jāēd būs vienmēr, un kāpēc gan to nepadarīt par super interesantu baudu? Gatavojiet kopā ar bērniem un mīļoto cilvēku - tas ir fantastisks komunikācijas process. Tas aizrauj. Vienkārši jāsāk.”
Teksts: žurnāls OK/Foto: F64
