Tik grūti noskatīties, kā mani vecāki šķiras...
Šķiršanās ir sāpīga visiem, tāpēc reizēm vecāki savas sāpes izrāda, par otru runājot sliktu vai savstarpēji kašķējoties. Ko iesākt tev?
Bērni

Tik grūti noskatīties, kā mani vecāki šķiras...

Jauns.lv

Noskatīties, kā vecāki šķiras, ir grūti jebkurā vecumā. Taču ko darīt, ja bērns joprojām mācās skolā? Braukāt turp un atpakaļ no viena pie otra? Tas ir grūti kvadrātā. Mums ir risinājums, kā to pārdzīvot.

Tik grūti noskatīties, kā mani vecāki šķiras......

Apbēdināts. Sāpināts. Apmulsis. Tādas parasti ir izjūtas pēc vecāku šķiršanās. Kad esi ticis tam pāri, nāk otrais etaps – aprašana ar dzīvi starp divām mājām, kur, iespējams, ir atšķirīgi noteikumi, nepatīkama tēta vai mammas jaunā otrā pusīte un citas problēmas. Tev ir līdzīga situācija? Jauniešu žurnāls "Sīrups" iesaka, kā tikt ar visu galā.

1. situācija. Tu palaid garām ballītes vai citus pasākumus

Iespējams, tagad tavi vecāki dzīvo katrs savā pilsētā, tāpēc tikšanās ar vienu no viņiem vairs nav tik regulāras. Skaidrs, ka skolas brīvdienas būs īstais laiks, kad apciemot tēti vai mammu, kas dzīvo citur. Tulkojumā tas nozīmē, ka šajā laikā tava sociālā dzīve būs nulles līmenī. Kamēr citi brīvlaikā atpūtīsies kopā ar draugiem, tev par to jāaizmirst.

Risinājums

Visa atslēga ir komunikācijā. Taviem vecākiem, iespējams, nav ne jausmas, kā tu jūties. Izklāsti viņiem radušos situāciju, tikai nesaki, ka tev nedēļas nogalē ir ballīte, tāpēc nebrauksi apciemot tēti vai mammu. Mēģini rast kompromisu un izdomāt risinājumu, pirms vispār sāc ar viņiem runāt. Piemēram, tu vari pavadīt pusi brīvlaika pie viena no vecākiem, pusi – pie otra. Neuzstādi ultimātus un parādi, cik tu esi nobriedis, tad vecāki būs daudz pielaidīgāki. Atceries, ka viņi nemaz nevēlas aizliegt tev ballītes, bet gan pavadīt vairāk laika ar tevi.

2. situācija. Tu nesatiec ar vecāku jaunajām otrajām pusītēm vai viņu bērniem

Ir situācijas, kad vecāku jaunā otrā pusīte cenšas ieņemt trūkstošā tēva/mātes lomu, un, protams, katrs pusaudzis to neieredz. Kad tevi izrīko kāds cits, tā vien gribas pasūtīt viņu piecas mājas tālāk, vai ne? Turklāt reizēm, redzot, cik savstarpēji tuvi ir viņu bērni, tu vairs nejūties kā daļa no ģimenes vai vēl trakāk – tev jādzīvo vienā mājā ar savu lielāko ienaidnieku.

Risinājums

Mēs nevaram kontrolēt citu attieksmi pret mums, bet mēs varam kontrolēt, kā ar to tiekam galā. Padomā, kāpēc jūsu attiecības ir tik sliktas! Vai tu jūties apdraudēts jaunās ģimenes dēļ? Vai tev šķiet, ka pievilsi tēti/mammu, ja veidosi ģimeniskas attiecības ar savu patēvu/pamāti? Ņem vērā, ka jūs visi esat jaunā situācijā. Katrs cenšas ar to tikt galā pēc labākās sirdsapziņas. Izturies ar cieņu un esi jauks, tad tu to pašu saņemsi arī pretī. Iedomājies, cik forši būs mainīties drēbēm no jaunās pusmāsas skapja vai kopā ar pusbrāli uzspēlēt basketbolu! Tad kāpēc nemēģināt ar viņiem sadraudzēties?

3. situācija. Mammas mājās ir citādi noteikumi nekā pie tēta

Arī vecākiem esot kopā, bieži viens ir tas labais, bet otrs stingrais. Mētājoties starp divām mājām, to var izjust sevišķi labi. Piemēram, mamma tev vienmēr uzticas un ļauj iet izklaidēties ar draugiem vai skatīties filmas līdz vēlam vakaram, bet tēta noteikumi ir daudz stingrāki – viņš pret tevi izturas kā pret zīdaini un uzliek kaitinošas komandantstundas.

Risinājums

Skandāli un kliegšana nav labākais risinājums, tā tavas ciemošanās būs tikai stresainākas un nepatīkamākas. Labākais, ko tu vari darīt, ir būvēt uzticību. Ja vecāki skaidri zinās, ka tev iespējams uzticēties, varbūt komandantstunda var tikt pārlikta uz vēlāku laiku, bet nākotnē tā tiks atcelta pavisam. Palūdz stingrākajam no vecākiem izmēģinājuma vakaru un pierādi, ka tu esi atbildīgs un prātīgs, lai nebūtu nekāda pamata par tevi šaubīties.

4. situācija. Tu vienmēr esi vecāku strīdu krustugunīs

Šķiršanās ir sāpīga visiem, tāpēc reizēm vecāki savas sāpes izrāda, par otru runājot sliktu vai savstarpēji kašķējoties. Un kas gan tev cits atliek, ja ne mesties pa vidu un mēģināt izšķirt strīdu?

Risinājums

Taviem vecākiem ir jāsaprot, ka tu mīli viņus abus un nav godīgi likt tev klausīties viņu ķildas. Pastāsti viņiem, kā tu jūties, kad viņi viens otru aprunā vai plēšas. Necenties savas izjūtas apspiest, jo uzskati, ka tev ir jābūt stipram šajā situācijā. Izrunājies vismaz ar draugiem, taču, ja situācija kļūst pārāk nokaitēta, nekautrējies piezvanīt uz jauniešu uzticības tālruni (116111).

Andra Ābrāma, žurnāls "Sīrups" / Foto: All Over Press