Kādēļ arī vecākiem vajadzētu lietot sociālos tīklus?
Jaunā paaudze lieto visdažādākās sociālās vietnes, kur notiek daļa viņu dzīves. Savukārt šo bērnu vecāki sociālās vietnes izmanto retāk. Nav noslēpums, ka pastāv apdraudējums, ko virtuālā pasaule var radīt neuzmanīgam interneta lietotājam. Jā, riski pastāv, taču būsim godīgi – bērni sociālos tīklus lieto un, visticamāk, arī lietos. Tas nozīmē, ka vecākiem, ja viņi vēlas labāk izprast iespējamos riskus, problēmas un risinājums, arī būs jākļūst par gana aktīviem sociālo tīklu lietotājiem. Portāls Laimigamgimenem.lv iesaka 7 iemeslus, kādēļ vecākiem vajadzētu lietot sociālos tīklus.
1. Būt vienam no bērna draugu loka
Viena no sociālo tīklu pamatidejām ir veidot draugu loku. Sociālo tīklu lietotāji draudzējas cits ar citu, seko viens otram, līdz ar to arī redz profilos ievietotās bildes, veiktos ierakstus, materiālus, ar ko dalījušies vai novērtējuši. Ja vecāki un bērni ir vienā draugu lokā, ir vieglāk sekot šai informācijai. Un tas ir lieliski, jo arī bērni redz savu vecāku aktivitātes, līdz ar to ir vienkāršāk uzsākt sarunas par tēmām, kas vieno, un pārrunāt jautājumus, kuros domas un uzskati atšķiras.
2. Redzēt, kas aktuāls bērnam
Bērni ir zinātkāri, tādēļ labprāt izmēģina jaunas lietas un gūst jaunu pieredzi. Lietojot tos pašus sociālos tīklus, vecākiem ir iespēja būt informētiem par tēmām, lietām un jautājumiem, kas aktuālas bērniem. Ja mamma un tētis ir gana zinoši šajās jomās, ir daudz vieglāk laikus apzināt iespējamās problēmas un piedāvāt palīdzību risinājumu meklēšanā. Jārēķinās, ka agri vai vēlu bērna dzīvē iestāsies brīdis, kad viņš sāks šķirot informāciju, ko vecāki drīkst redzēt, ko ne. Un te ir svarīgi vecākiem ne tikai saprast, ka tā ir vecumposmam atbilstoša norma, bet arī mācēt apvaldīt savas sākotnējās negatīvās reakcijas, ja tādas rodas. Bērnu psihiatrs Gunārs Trimda norāda: “Ārkārtīgi svarīgs ir balss tonis. Ja sacītais izskan skarbi un aprauti, tas tiks uztverts kā nosodījums. Vecāki visai bieži dod priekšroku tieši nosodoši moralizējošam tonim, taču palielinoties stresam, vienlaikus palielinās arī vecāku izredzes zaudēt sava bērna uzticību, un viņš uz vecāku dzīves pieredzi savu problēmu risināšanā vairs nepaļaujas.”
3. Būt informētam reizē ar bērnu
Sociālos tīklus izmanto ne tikai cilvēki, bet arī dažādas organizācijas, ziņu portāli un oficiālas iestādes, kas informē par savām aktualitātēm un notiekošo pasaulē. Ja vecāki savos sociālajos kontos arī izveidojuši noteiktu loku, kuru informācijai seko, viņi par dažādām aktualitātēm, jā, arī izklaidējošā sfērā, būs informēti tikpat lielā mērā un tikpat ātri, cik bērni. Kā jau iepriekš minēts, kādā brīdī bērniem parādīsies informācija, ar ko viņi nevēlēsies dalīties. Tādēļ vecākiem laikus jārūpējas par to, lai bērnam būtu pieejama pietiekama un saprotama informācija par riskiem un drošību internetā. Aktuālāko par tēmu var lasīt
.
4. Veidot kopīgu notikumu “dienasgrāmatu”
Lietot sociālos tīklus nenozīmē tikai sekot līdzi citu ievietotai informācijai un notikumiem. Dažādas bildes un ierakstus var ievietot ikviens, kurš to vēlas. Tāpat var atzīmēt vietas, kur esat devušies un pasākumus, ko esat apmeklējuši. Bērni noteikti jutīs ar vecākiem ciešāku saikni, ja virtuālajā vidē veidosies kopīgo piedzīvojumu “dienasgrāmata”.
Arī te kādā brīdī var bērnā ieslēgties vēlēšanās distancēties no vecākiem. Bet jāsaprot, ka atvasei var būt sava dzīve. Pareizāk sakot – būtu jāsatraucas, ja tāda neveidotos. Ja bērns izrāda pretestību pret kopīgu “publisku sociālo dzīvi”, tā būtu jārespektē.
5. Bērnu acīs būt modernam vecākam
Vairums no pieaugušajiem, domājot savu bērnību, atcerēsies sajūtas, kādas pārņēma, salīdzinot savus vecāku ar citiem – gribējās, lai tieši viņa mamma un tētis būtu tie “stilīgie”, kuri ne tikai saprot savu atvasi, bet arī ir “uz viena viļņa”. Protams, vecākiem nav jādara visas lietas, ko dara jaunā paaudze, taču moderno tehnoloģiju sniegtās iespējas noteikti liks kļūt empātiskākiem pret bērnu vajadzībām un interesēm. Tas nenozīmē, ka vecākiem jākļūst nekritiskiem pret bērna aktivitātēm un rīcību, taču zināma deva sapratnes noteikti ļaus veidot labāku komunikāciju.
6. Būt kontaktā ar citiem vecākiem
Vēl kāda sociālo tīklu priekšrocība ir iespēja veidot domubiedru grupas, līdz ar to būt aktīvā kontaktā ar citiem vecākiem. Tikko rodas kādi jautājumi saistībā ar audzināšanu, attieksmju veidošanu, komunikāciju ar bērniem, atliek vien savu jautājumu ierakstīt kādā forumā vai tematiskā domubiedru grupā, lai saņemtu atbalstu un padomu no citiem vecākiem. Tāpat ir lietotnes, kas palīdz veidot konkrētu vecāku (šajā gadījumā bērna draugu vai treniņa biedru vecāku) grupas, kurās apspriest visu aktuālo un svarīgo. Te vecāki savā starpā var arī dalīties pieredzē, kā viņi risinājuši problēmsituācijas, kas radušās saskarsmē ar saviem pusaugu bērniem. Taču nereti stiprina tieši sajūta, ka mēs ar savu situāciju neesam vieni.
7. Reāli izprast, kādas problēmas ir problēmas
Vecākiem, kas nav reģistrējušies sociālajos tīklos un nepārzina tēmas, ir grūtāk izprast, par ko bērns runā, ja viņam internetā radušās kādas problēmas. Ne velti speciālisti atgādina, ka vecākiem jāseko bērna gaitām internetā līdzīgi kā senāk mammas un tēti zināja, pie kādiem draugiem atvase ciemojas, zināja citu vecāku tālruņa numurus, cikos bērns būs mājās un pa kādu ceļu nāks. Tas nozīmē, ka vecākiem ir jālieto tie sociālie mediji, ko lieto viņu bērni.
Pāri visam – rūpes par drošību!
Vecāku uzdevums nav tikai būt sociālo tīklu lietotājam un gana modernam bērnu acīs. Viņam ir jābūt atbildīgam un jāpalīdz bērnam izprast iespējamos riskus, kas var rasties ievietojot informāciju internetā, kā arī palīdzēt tos novērt, ja tāda nepieciešamība rodas. Centra "Dardedze" psiholoģe Līga Redliha uzsver, ka arī tad, ja pusaudži apzinās iespējamās sekas, viņi tik un tā mēdz internetā izdarīt nesaprātīgas lietas, jo viņus mudina vajadzība pēc apliecināšanās un vienaudžu uzmanības. Pusaudžu vecumposmam ir raksturīgi par sekām daudz nedomāt. Savukārt vietnes Drossinternets.lv vadītāja Maija Katkovska atgādina, vecākiem jau mazotnē vajadzētu mācīt bērniem drošu digitālās vides lietošanu, un vienlaikus mācīties arī pašiem. Psiholoģe iesaka vienkārši sēdēt blakus saviem bērniem un kopīgi darboties ar viedierīcēm, palīdzēt un paskaidrot, kad rodas jautājumi. Ja jautājumi sāk šķist par sarežģītiem vai vecāki nezina, ko un kā darīt, informāciju var diezgan viegli iegūt, atliek vien tēmai veltīt nedaudz laiku un iedziļināšanos.
