Maijas Silovas stila evolūcija + Jaunā Viļņa tērpi. FOTO

Kā pati Maija raksturo savu stilu? Viņa ir par vienkāršām lietām. „Tas ir apģērbs, ko varu uzvilkt bez instrukcijas. Sarežģīts dizains ir mākslas darbs tikai tādā gadījumā, ja dizainers ir parūpējies, lai tā uzvilkšanai mugurā nebūtu jātērē vairāk par divām minūtēm,” viņa uzskata. Maija atzīst, ka nevarētu savā spraigajā ikdienas ritmā atļauties neērtas drēbes: „Ja man ir vairāk jādomā par to, kā apsēsties, kā kustēties, kā neatstāt kādu pūdera nospiedumu uz delikāta auduma, nevis par filmēšanām, intervijām, atpūtu un dzīves baudīšanu, tad šāds tērps ir iekļauts manā „aizliegto” apģērbu sarakstā.” Viņas garderobi raksturo vienkārši, tīru krāsu apģērbi, kas, gudri tos sakombinējot, izstaro nepiespiestu eleganci. Maija vienmēr bijusi sievišķīga. Pat bērnībā devusi priekšroku klasiskam un „dāmīgam” ģērbšanās stilam. „Skolas gados bija vajadzīgs ilgs laiks, kamēr klasesbiedri saprata, ka tā ir mana būtība, nevis samākslota nopietnība un vēlme atšķirties,” atmiņās dalās Maija.

„Man vienmēr ir patikusi mode un ģērbšanās kultūra, bet labu laiku es to neapzinājos kā sarežģītu psiholoģisku kodu un personības dekodēšanas instrumentāriju,” viņa domā. „Vienmēr esmu zinājusi, kas esmu, un man šķita pašsaprotami – lai ko es vilktu, palieku es pati. Nekad neesmu domājusi, ka, lai apkārtējie saprastu, kāda esmu, man būtu jāvalkā slēgti tērpi, bītlenes un matus jāsavāc astē, kaut gan tas vairāk raksturotu manu skatījumu uz dzīvi. Varbūt apģērbs translē noskaņojumu, bet tas nav lakmusa papīrs personībai. To vislabāk pierāda šāda fotogrāfiju aplūkošana „atpakaļgaitā”, jo ne tikai mode, bet arī cilvēka priekšstati par gaumi, estētiku un skaistumu mainās līdz ar viņa personības izveidošanos. Un tas ir process dzīves garumā.”

Kasjauns.lv/Foto: Mārtiņš Ziders, no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva