Katrs piektais pāris Latvijā izvēlas laulības līgumu - vai tas stiprina vai apdraud attiecības?
Latvijā laulības līgumu popularitāte pieaug – arvien vairāk pāru izvēlas skaidri vienoties par savām mantiskajām attiecībām jau pirms vai arī pēc kāzām. 2025. gada pirmajā ceturksnī laulības noslēdza 1417 pāri, bet reģistrēti tika 321 laulības līgums. Tas liecina – aptuveni katrs piektais pāris izvēlas šo tiesisko instrumentu, lai sakārtotu kopdzīves mantiskos aspektus. Tomēr juristi norāda – līgumu skaits neatspoguļo tikai jaunos pārus, jo tos iespējams noslēgt arī ilgi pēc laulībām. Ko šāds līgums nozīmē praksē, un kā tas ietekmē attiecības, portālam Jauns.lv skaidro "RockBridge Legal" zvērinātu advokātu biroja juriste un mediatore Linda Pūle.
Atbilstoši Civillikuma 114. pantam laulātie var savas mantiskās tiesības nodibināt, pārgrozīt un izbeigt ar laulības līgumiem – gan pirms došanās laulībā, gan laulības laikā. Praksē visbiežāk interese par šo līgumu rodas jau pirms kāzām, taču līgums tiek noslēgts arī pēc laulībām – nereti pat pēc gadiem ilgas kopdzīves.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2025. gada pirmajos trijos mēnešos Latvijā reģistrētas 1417 laulības, kamēr "Lursoft" datubāzē tajā pašā laikā fiksēti 321 laulāto mantisko attiecību līgumi. Vēsturiski pavisam kopā Latvijā reģistrēti jau 25 520 šādu līgumu. Ja salīdzinām šos skaitļus, redzams, ka teorētiski katrs piektais pāris Latvijā izvēlas šādu līgumu. Tomēr jāņem vērā, ka līgumi netiek slēgti tikai jaunu laulību gadījumos – tos iespējams noslēgt arī vēlāk, jau esošas laulības laikā.
Laulība ietver ne vien cilvēciskas attiecības, bet arī kopīgu mājsaimniecību un mantiskos aspektus. Katram laulātajam var būt gan pirmslaulības manta, gan kopdzīves laikā iegūtā manta, ienākumi un arī saistības pret trešajām personām. Laulības līgums dod iespēju pašiem noteikt, kā šīs attiecības tiks sakārtotas – vai manta tiks dalīta, vai kopīgi pārvaldīta.
Biežākais līguma veids Latvijā ir visas mantas šķirtība – katrs laulātais saglabā gan savu sākotnējo, gan vēlāk iegūto mantu, kā arī tiesības ar to patstāvīgi rīkoties. Tas ļauj izvairīties no iespējamiem riskiem, piemēram, ja viens no laulātajiem nonāk parādos vai uzņēmējdarbības problēmās. Savukārt mantas kopības gadījumā visa laulības laikā iegūtā manta tiek uzskatīta par kopīgu.
Svarīgi, ka šāds līgums var būtiski vienkāršot arī šķiršanās procesu – ja attiecības beidzas, mantas sadale jau ir noteikta, izvairoties no emocionāli smagas un juridiski sarežģītas šķiršanās.
Laulības līgumu slēdz pie notāra, abiem laulātajiem klātesot vienlaikus. Līgums tiek sastādīts rakstveidā, reģistrēts kā notariāls akts un ierakstīts laulāto mantisko attiecību reģistrā, kā arī, ja nepieciešams, zemesgrāmatā. Līguma noteikumi stājas spēkā arī attiecībā uz trešajām personām, taču tās nav saistītas ar līguma punktiem, kas ierobežo jau iegūtās tiesības.
"RockBridge Legal" juriste un mediatore Linda Pūle uzsver – līguma slēgšana var ietekmēt attiecības gan pozitīvi, gan negatīvi. Pozitīvajā gadījumā tas stiprina uzticēšanos, skaidrību un savstarpējo vienošanos. Ja partneri atklāti runā par mantiskajiem jautājumiem, tas bieži vien vairo savstarpējo cieņu un saprašanos. Tomēr var būt gadījumi, kad šādas sarunas rada spriedzi, īpaši, ja vienam no partneriem rodas šaubas par otra motīviem.
Juriste iesaka sarunu sākt mierīgā un atbalstošā vidē, uzsverot, ka tas nav neuzticības izrādīšana, bet abpusējas sapratnes un ilgtermiņa drošības nodrošinājums. Svarīgi skaidrot līguma būtību un uzklausīt arī otra bažas, veidojot sarunu kā kopīgu lēmumu, nevis ultimātu.
