Eiropas cilvēki dzīvo arvien mazāk: nosaukti trīs galvenie iemesli

Austrumanglijas universitātes (UEA) veiktais pētījums nosauc nepareizu uzturu, zemu fizisko aktivitāti, aptaukošanos un Covid-19 pandēmiju par galvenajiem faktoriem, kas veicina šo tendenci, raksta "Earth.com". Zinātnieki brīdinājuši, ka tā vietā, lai dzīvotu ilgāk, daudzi cilvēki tagad saskaras ar agrāku nāvi.

"Sasniegumi veselības aprūpē un medicīnā 20. gadsimtā noveda pie tā, ka paredzamais dzīves ilgums Eiropā palielinājās. Bet nu tā vairs nav," konstatēja profesors Niks Stīls no Norvičas medicīnas skolas pie UEA.

No 1990. līdz 2011. gadam mirstības samazināšanās no sirds un asinsvadu slimībām pastāvīgi palielināja vidējo dzīves ilgumu Eiropā. Tomēr pētījums liecina, ka laikā no 2011. līdz 2019. gadam progress ir nobremzējies, jo galvenie riska faktori, piemēram, aptaukošanās, hipertonija un augsts holesterīna līmenis, ir vai nu pieauguši, vai pārstājuši uzlaboties gandrīz visās Eiropas valstīs.

"Mēs atklājām, ka mirstība no sirds un asinsvadu slimībām bija galvenais faktors, kas atturēja dzīves ilguma pieaugumu laika posmā no 2011. līdz 2019. gadam. Bet Covid-19 pandēmija bija iemesls dzīves ilguma samazinājumam laika posmā no 2019. līdz 2021. gadam," skaidroja Stīls.

Pētnieki konstatējuši, ka hipertonijas un augsta holesterīna ārstēšanas metožu uzlabošana nav kompensējusi neveselīga dzīvesveida sekas. Speciālistiem radās bažas par to, ka cilvēki varētu sākt mirt jaunākā vecumā, ja valdības nerīkotos izlēmīgi.

Starp 19 pētītajām Eiropas valstīm Anglija uzrādījusi visstraujāko gaidāmā mūža ilguma pieauguma samazinājumu pēc 2011. gada. Šī tendence raksturīga arī pārējai Lielbritānijas daļai.
Gluži pretēji, dažas valstis, ieskaitot Norvēģiju, Islandi, Zviedriju, Dāniju un Beļģiju, uzrādīja mierinošāku rezultātu.

"Nepieciešama stingrāka valsts politika, lai mazinātu galvenos riskus veselībai, ieskaitot aptaukošanos, nepareizu uzturu un zemu fizisko aktivitāti, lai uzlabotu cilvēku veselību ilgtermiņā," sacīja Stīls.

Pētījumā uzsvērts, ka mūža ilguma pieaugums joprojām ir iespējams. "Paredzamais veco cilvēku dzīves ilgums daudzās valstīs joprojām uzlabojas, kas parāda, ka mēs vēl neesam sasnieguši dabiskos ilgdzīvošanas griestus," stāstīja zinātnieks.

Savukārt agrīnās nāves novēršana jauniešu vidū paver plašas iespējas mirstības samazināšanai.
Pētnieki secinājuši, ka koordinēti sabiedrības veselības pasākumi, kas dod prioritāti izmaiņām uzturā, fiziskajās aktivitātēs un cīņā ar aptaukošanos, var palīdzēt atjaunot augšupejošu dzīves ilguma līkni. Pretējā gadījumā Eiropas jaunās paaudzes riskē nodzīvot mazāk nekā tās, kas dzīvoja pirms tām.