17 gadu vecā Alīna par sāpīgāko laiku dzīvē: "Mana mamma aizgāja pie cita"
“Pirms gada nekas vēl neliecināja par to, ka mūsu laimīgā ģimene izjuks vienas dienas laikā,” savu stāstu iesāk Alīna (17). Viņa dalās izjūtās, ko nācies pārdzīvot, kad uzzinājusi to, ko bez emocijām nespēj uztvert neviens bērns, lai kādā vecumā tas būtu, - savu mīļo vecāku šķiršanos.
Strīda laikā tētis pret mammu pacēla roku
“Pirms gada pārcēlāmies no šaurā dzīvokļa uz māju. Domāju, ka manai ģimenei sācies jauns un laimīgs posms. Šķita, ka viss ir ideāli. Arī par finansiālo stāvokli nevarēja sūdzēties, vecāki man deva pietiekami daudz naudas, lai es varētu iet uz kino, spēlēt boulingu, apmeklēt dažādus pasākumus. Baudot vecāku labvēlību, nemaz nepamanīju, ka viņu mīlošajās attiecībās radusies plaisa. Reiz, atnākot agrāk no skolas, dzirdēju, kā vecāki savā istabā strīdas. Negribēju viņus traucēt – kam gan negadās sastrīdēties, bet tad izdzirdēju, ka tētis apsaukā mammu lamuvārdos. Neizturēju un gāju iekšā istabā. Kaut es nebūtu to darījusi! Nespēju noticēt savām acīm – tētis bija pacēlis roku pret mammu. Viņas acs bija zila un lūpa pārsista. Aizskrēju uz savu istabu un sāku histēriski raudāt, jo kaut ko tādu no tēva nebiju gaidījusi, man bija no viņa bail. Strīds apklusa, bet, ejot prom, tētis draudēja mammai, ka viņa tik viegli netiks cauri sveikā.”
Vēl tikko laimīgi un smaidīgi cikvēki, bet tagad pilnīgs haoss
“Tovakar neko nesapratu, likās, ka tētis pie visa vainīgs. Mamma ieslēdzās savā istabā un ar mani nerunāja, teica, ka viņai vajag nedaudz laika un tad viņa izstāstīs visu, kas noticis. Vakarpusē tētim vajadzēja atvest mazos brāļus no bērnudārza, bet viņu vēl nebija. Jautāju mammai, kur viņi ir, uz ko saņēmu atbildi, ka šovakar nepārnāks, jo ir pie omītes. Nevarēju saprast, ko darīt un ko domāt. Vēl tikko māja bija pilna ar laimīgiem un smaidīgiem cilvēkiem, bet tagad valdīja tāds tukšums un klusums. Zvanīju omītei, lai noskaidrotu, kas notiek, bet pacēla tētis. Sāku kliegt, ka viņš ir mežonis, nemīl mammu un ka es viņu vairs negribu redzēt. Tobrīd neļāvu tēvam pateikt ne vārda. Vienīgi viņam izdevās pateikt: diemžēl nekas vairs nebūs kā agrāk. Es noliku klausuli un sapratu – nudien nekas vairs nebūs kā iepriekš. Kā gan es varu cienīt tēti, kurš pacēla roku pret mammu? Centos nomierināties, bet aizmigt, protams, nevarēju, jo visi dienas notikumi zibsnīja acu priekšā.”
Mammas dzīvē bija uzradies cits vīrietis
“Nākamajā dienā sadūšojos pajautāt mammai, kas noticis. Kad saņēmu atbildi, nobālēju. Mani vecāki šķiras. Nespēju tam noticēt, jo mamma ar tēti taču mīlēja viens otru, kā tas varēja notikt? Mamma pateica tētim, ka vairs nemīl viņu un viņas dzīvē ir cits vīrietis. Piedāvāja draudzīgi šķirties un sākt katram savu dzīvi, bet tētis to nespēja pieņemt, tāpēc arī bija tāda impulsīva reakcija. Tobrīd sapratu, ka esmu velti tētim metusies virsū ar apvainojumiem, jo, iedziļinoties situācijā, viņu sapratu. Mamma teica, ka runā ar mani kā ar pieaugušu meiteni, kam jāsaprot esošā situācija, un nevajadzētu viņai neko pārmest, jo, iespējams, kad paaugšos, man arī tā gadīsies. Man bija žēl tēta. Vēlāk viņš man atvainojās par savu rīcību un nožēloja, ka tā rīkojās, bet tobrīd jūtas pārņēma saprātu.”
Ir ļoti, ļoti jāmīl savi vecāki - neatkarīgi no tā, ar ko viņi ir kopā
“Jāatzīst, smagi bija pirmo gadu, jo, kamēr vecāki nebija izšķīrušies, strīdējās, nevarēja sadalīt īpašumus, arī mūs. Kad beidzās tiesu darbi, kļuva mierīgāk. Tiesa nolēma, ka mamma paliks dzīvot mājā un ar viņu kopā dzīvos mazie brāļi, bet es dzīvošu pie tēta dzīvoklī, kurā dzīvojām, pirms ievācāmies mājā. Es pati izteicu šādu vēlēšanos – dzīvot kopā ar tēti, jo ar viņu mums vienmēr ir bijušas tuvākas attiecības. Protams, ar mammu un mazajiem brāļiem regulāri tiekos. Kad tētis dodas komandējumos, pāris dienu dzīvoju pie mammas, bet jāsaka – ar tēti dzīvot ir labāk. Mēs saprotamies no pusvārda. Mamma ir vairāk aizņemta ar mazo brāļu audzināšanu un savu jauno mīlestību. Jau esmu pie tā pieradusi un uztveru to normāli, vienīgi mazie brāļi vēl īsti nesaprot, kāpēc tētis vairs nenāk mājās, bet viņi bieži ciemojas mūsu dzīvoklī. Tētis ar mammu tiekas ļoti reti, jo viņš vēl joprojām pārdzīvo šķiršanos, turklāt viņam nav patīkami, ka mūsu ģimenei celtajā mājā tagad dzīvo mammas jaunais draugs, tur veidojas jauna ģimene, bet mēs par šo tematu cenšamies nerunāt. Mammas jauno draugu esmu pieņēmusi, kur gan man likties, bet kontaktējamies minimāli. Tomēr man ir savs tētis, kuru klausu un kura padomos ieklausos. Protams, nav patīkami, ka mana ģimene ir izjukusi un mamma ir kopā ar citu vīrieti, bet tajā pašā laikā saprotu, ka to nevar ietekmēt, tā vienkārši notiek. Un zinu, ka laiks sadziedēs rētas. Ar dusmām, asarām un aizvainojumiem nebūs līdzēts. Vienkārši jāpieņem pašreizējā situācija un ļoti, ļoti jāmīl savi vecāki neatkarīgi no tā, vai viņi ir kopā vai nav.”
