Speciālists: Latvijā samazinās sieviešu skaits vecumā, kad parasti tiek pie bērniem
Dzimstība Latvijā turpina kristies, bet valstij nav daudz iespēju to ietekmēt. Vismaz tagad - jo vecumu, kad visbiežāk tiek audzināti bērni, sasniegušas 1990. gadu beigās dzimušās sievietes, bet viņu pašu ir par maz, Latvijas Radio 4 raidījumam "Atvērtā saruna" sacīja Latvijas darba devēju konfederācijas sociālās drošības un veselības aizsardzības eksperts Pēteris Leiškalns.
Dzimstības rādītāju uzlabošanās pārskatāmā nākotnē diez vai ir sasniedzama, konstatēja Leiškalns.
"Jo mums ar katru gadu samazinās sieviešu skaits vecumā no 18 līdz 30 gadiem. Tagad jau esam iekļuvuši bedrē. Kādreiz par to brīdinājām: ka vecumā, kad tiek audzināts visvairāk bērnu, ietilps arvien mazāk sieviešu. 1990. gados dzimstība bija ļoti zema. 1987. gadā piedzima 42 tūkstoši bērnu, 1997. gadā - 18 tūkstoši.
Kamēr vecumā no 22 līdz 35 gadiem ietilpa 1980. gados un 1990. gadu pašā sākumā dzimušas sievietes, mums bija labas izredzes panākt dzimstības pieaugumu. 1990. gadu otrajā pusē dzimušās sievietes šobrīd šo vecumu ir sasniegušas, bet viņu ir maz," skaidroja raidījuma viesis.
Vaicāts par to, ko varētu darīt valsts, viņš norādīja, ka 1990. gados atgriezties un visu labot nav iespējams. Līdz ar to tā var tikai radīt apstākļus, lai sievietes, kuras kopumā vēlas bērnus, bet baidās tos radīt - gandrīz neizbēgamā ienākumu krituma, bērnudārzu nepieejamības, bērnu veselības aprūpes u.c. dēļ - vieglāk lemtu par labu bērna piedzimšanai, raksta portāls "Rus.lsm.lv".
Leiškalns norāda, ka pēcnācēju parādīšanās vispārējā gadījumā pasliktina ģimenes finansiālo stāvokli, jo viens no vecākiem, izejot pusotru gadu ilgā bērna kopšanas atvaļinājumā, saņem mazāk nekā pusi no savas līdzšinējās algas.
"Bet izmaksas pieaug, jo viņi vairs nav divi, bet trīs. Vai arī bija trīs, bet tagad četri. Izdevumi pieaug, bet summa, kas ir ģimenei, samazinās. Savukārt, ja mamma vai tēvs nolemj, ka šajā laikā jāsaglabā attiecības ar līdzšinējo darbavietu, jāsaglabā kvalifikācija un jāstrādā vismaz uz pusslodzi, tad vecāku pabalsts tiek samazināts par 50%. Atkal kaut kā nav izdevīgi," viņš norādīja uz vienu no problēmām, kas būtu jārisina.
Arī raidījumā iesaistītais Saeimas deputāts Juris Viļums, Saeimas demogrāfijas apakškomisijas loceklis, norādīja, ka sievietei jābūt iespējai, ja viņa vēlas, ātrāk atgriezties darbā uz nepilnu slodzi.
"Ja mēs runājam par reģioniem, tad tur ir svarīga iespēja atrast mājokli. Kredītu reģionos saņemt vienkārši nav iespējams. Es pats nesen interesējos, man jautāja: bet ko tu darīsi pēc diviem gadiem, kad nebūsi Saeimas deputāts, vai varēsi atmaksāt? Nu, man ir mainījušies plāni. Bet kopumā jā, [finanšu iestāde] Altum palīdz [ģimenēm ar bērniem], bet tikai tad, kad banka dod labu.
Tālāk ir darbs. Rīgā šis jautājums varbūt nav tik izteikts, bet reģionos, ja tev nav konkrēta stabila darba, tad tas ir jautājums, vai tu vari plānot otro, trešo vai ceturto bērnu. Bērnudārzi... Rīgā vai pie Rīgas tas ir jautājums par pašu iespēju atdot bērniņu dārziņā, bet reģionos drīzāk kvalitātes jautājums: t.i., vai tur iespējams nodrošināt mūsdienīgu audzināšanu," viņš sacīja.
